Būtiskākais inflāciju ietekmējošais faktors joprojām ir pārtikas cenas

Ministrijā prognozē, ka, ņemot vērā šā gada pirmo piecu mēnešu datus, vidējā inflācija Latvijā šogad pārsniegs 3%.

FM atzīmē, ka kopumā pasaulē jau ir manāma inflācijas spiediena mazināšanās un eirozonā cenu pieaugums maijā atkārtoti samazinājies zem 2% atzīmes, kas ir Eiropas Centrālās bankas noteiktais vēlamais inflācijas līmenis. Tomēr Latvijā situācija ir atšķirīga.

Tāpat FM patlaban aktualizē savas makroekonomisko rādītāju, tostarp inflācijas prognozes, kuras tiks publiskotas jūnija vidū.

Ministrijā atzīmē, ka patēriņa cenu pieaugums Latvijā maijā ir kļuvis nedaudz lēnāks, un, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, cenas ir samazinājušās par 0,1%, bet pieaugums pret pagājušā gada attiecīgo mēnesi sarucis līdz 3,6%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Zemāku inflācijas tempu maijā noteikusi degvielas cenu samazināšanās, krītoties naftas cenām pasaules tirgū, kamēr pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas turpina pieaugt, gada laikā sadārdzinoties par 7,5%. Tāpat augsto inflācijas līmeni turpina ietekmēt augošās pakalpojumu cenas, palielinoties darbaspēka izmaksām. Šajā grupā būtiskākā ietekme bijusi veselības aprūpes cenu pieaugumam par 3,7% gada laikā, par 7,6% palielinājušās atpūtas un kultūras pakalpojumu cenas, par 10,3% izglītības pakalpojumu cenas un par 4,8% restorānu un viesnīcu cenas.

Būtiskākais inflāciju ietekmējošais faktors joprojām ir pārtikas cenas, kas strauji augušas kopš pagājušā gada vidus, un maijā veidoja vairāk nekā pusi no kopējās inflācijas. Pārtikas cenu pieaugumu patlaban ietekmē pārtikas izejvielu cenu paaugstināšanās pasaules tirgos, kā arī darbaspēka izmaksu pieaugums, augot darbinieku algām.

Tomēr ministrijā norāda, ka šie faktori pilnībā neizskaidro tik strauju cenu pieaugumu Latvijā, īpaši situācijā, kad krīt ar energoresursiem un degvielu saistītās izmaksas. Straujākais pārtikas cenu pieaugums Eiropā vērojams tieši Baltijas valstīs, kā arī Austrumeiropas valstīs, kur pārtikas īpatsvars patēriņa grozā ir augstākais un atstāj lielāku negatīvo ietekmi uz kopējo inflāciju un iedzīvotāju pirktspēju.

Pasaules tirgū neapstrādātās pārtikas cenas pēdējā gada laikā ir augušas un, pēc Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) datiem, maijā tās kopumā bija par 6% augstākas nekā pirms gada, tomēr pēdējā mēneša laikā cenu indekss ir pazeminājies. Tāpēc tālākam pārtikas cenu pieaugumam vairs nav pamata, īpaši apstākļos, kad samazinās arī energoresursu cenas.

FM atzīmē, ka atsevišķiem pārtikas produktiem cenu dinamika bijusi atšķirīga. Augu eļļas, gaļas un piena cenas pēdējā gada laikā ir kāpušas, bet labības un cukura cenas ir zemākas nekā pirms gada. Tomēr pārstrādātās pārtikas cenas ietver daudzas citas sastāvdaļas un pārtikas produktu cenas tikai ierobežoti atspoguļo pārtikas izejvielu cenu svārstības biržās.

Salīdzinot pārtikas cenu pieaugumu mazumtirdzniecībā un pārtikas ražotāju cenu dinamiku, ministrijā skaidro, ka vietējā tirgū realizētās pārtikas ražotāju cenas pēdējo mēnešu laikā ir augušas būtiski lēnāk nekā pārtikas cenas veikalos. Maijā pārtikas cenu pieaugums pret pagājušā gada attiecīgo mēnesi sasniedzis 7,5%, savukārt ražotāju cenu indekss Latvijā realizētajai pārtikai, pēc aprīļa datiem, gada laikā audzis tikai par 2,8%.

Savukārt pretēji pārtikas cenām degvielas cenas jau ceturto mēnesi pēc kārtas maijā ir samazinājušās, krītot par 4,8%, salīdzinot ar aprīli, bet, salīdzinot ar pagājušā gada maiju, cenas samazinājušās par 9,9%. FM akcentē, ka naftas cenu pazemināšanās pasaules tirgos un zemākas degvielas cenas turpmākajos mēnešos un gada otrajā pusē palīdzēs inflāciju ierobežot.

Ministrijā norāda, ka līdz ar bažām par lēnāku pasaules ekonomikas izaugsmi, ASV ieviešot tirdzniecības tarifus un citām valstīm attiecīgi veicot pretpasākumus, "Brent" jēlnaftas cenas no aptuveni 75 dolāriem par barelu aprīļa sākumā ir samazinājušās līdz 65 dolāriem par barelu maijā. Vienlaikus degvielas cenu kritumu veicina arī ASV dolāra kursa pazemināšanās pret eiro.