Cesvaines pili vēlas atjaunot grāfu Medemu dzimtas pārstāvis

Gatavību pilnībā atjaunot Cesvaines pili, saņemot tiesības to iegādāties vai nomāt uz 30 gadiem, izteicis Latvijā kopš 13.gadsimta dzīvojušās Medemu dzimtas pārstāvis grāfs Teodors fon Medems.

Fon Medems pastāstīja, ka kopā ar sievu no Francijas ieradies Latvijā un nodibinājis SIA \"Medem International\", lai nodotos tūrisma projektu īstenošanai un ieguldītu līdzekļus savu senču savulaik apdzīvotā reģiona attīstībā.

\"\"Medem International\" nav ārvalstu uzņēmums — mūsu dzimta dzīvojusi Latvijā jau pirms 800 gadiem. Neesam šeit ieradušies, lai gūtu vieglu peļņu, bet esam gatavi kaut ko darīt, lai šeit veicinātu kultūras un tūrisma attīstību,\" sacīja grāfs fon Medems.

Par plāniem Cesvaines pilī viņš pagaidām plašāk nestāsta — tie vēl tiekot apspriesti ar Cesvaines pašvaldību un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju (VKPAI). Tomēr viņš uzsvēra, ka veiksmīgai tūrisma attīstībai Cesvainē nepieciešams izveidot aktīvu vidi, kur pilsētas viesi varētu doties gan slēpot, gan zvejot, gan medīt.

\"Iespējams, varētu attīstīt arī lauksaimniecību — audzēt dārzeņus, augļu kokus un krūmus. Varētu organizēt Cesvaines reģionā sadarbību ar Franciju, piemēram, franču valodas mācības Cesvaines skolā. Ideju ir daudz,\" sacīja fon Medems.

Gaidāms, ka lēmums par Cesvaines pili varētu tikt pieņemts februāra vidū.

Medemu nodomu vērtē pozitīvi

VKPAI pozitīvi vērtē fon Medemu nodomus Cesvaines pilī. \"Medema kunga ideja ir apsveicama. Viņš iecerējis pilī ierīkot augstas klases viesnīcu, atjaunojot pils interjeru un sakārtojot tās apkārtni. No kultūras pieminekļu aizsardzības viedokļa nekādi iebildumi nevar būt,\" sacīja inspekcijas vadītājs Juris Dambis.

Pēc viņa domām, pili būtu ieteicams saglabāt vienai funkcijai, nevis sadalīt vairākām. Inspekcijas pārstāvis uzsver, ka pašvaldības redzējums par pils nākotni esot ļoti neskaidrs — tiekot domāts, ka pilī vajadzētu ierīkot muzeju, bibliotēku, viesnīcu, kafejnīcu un ēdnīcu.

Jāatrod optimālais risinājums

\"Tas novestu pie tā paša, kas pilī notika iepriekš. Piemēram, ēdnīcai pils varbūt tomēr nav pati piemērotākā vieta,\" sacīja Dambis.

Viņš ir pārliecināts, ka Cesvaines pils ir vieta, kura spēj sevi uzturēt, nepieciešams tikai atrast optimālāko risinājumu. Tas, ka pils paliktu pašvaldības īpašumā, būt apsveicami — tad varētu sekot līdzi tās izmantošanai, tomēr pašvaldībai nepietiek naudas, atzona Dambis. \"Pagājušajā gadā pašvaldība pilij atvēlēja 15 000 latu. Tā nav nauda, lai uzturētu pili,\" teica VKPAI vadītājs.

Pils liktenis atkarīgs no pašvaldības

Pašreiz pils liktenis ir atkarīgs no pašvaldības izvirzītajiem nosacījumiem. Pils atjaunošanai nepieciešams piesaistīt investīcijas un pašvaldībai iespējami drīz jāpieņem lēmums par to, kam tā pili vēlas atdot, uzsvēra Dambis.

Cesvaines mērs Vilnis Špats pagaidām nevēlējās komentēt sarunu gaitu ar Medemiem, jo no viņiem vēl nav saņemts konceptuāls lēmums par gatavību slēgt nomas līgumu. Pili pašvaldība nekādā ziņā negatavojas pārdot.

\"Dome vēl neko negatavojas iznomāt, taču plašsaziņas līdzekļos par šo potenciālo investoru tiek izplatīta informācija tādos apjomos, ka zināmā mērā jau tiek izdarīts spiediens uz pašvaldību izvēlēties tieši šo investoru. Tas mūs dara uzmanīgus,\" saka Špats.

Tomēr viņš atzina, ka domei pagaidām cita nopietna piedāvājuma iznomāt pili nav. Patlaban ar Medemiem sarunas nenotiek, jo dzimtas pārstāvji apsverot savas finansiālās iespējas. Pēdējo reiz ar viņiem sarunas notikušas janvāra sākumā.

Grāfs vēlējies nomāt Vecauces pili

Medemu dzimtas pārstāvjiem pašreiz notiek sarunas arī par vēl vienu objektu,sacīja grāfs fon Medems, tomēr pagaidām to nevēlējās atklāt.

Pagājušā gada sākumā fon Medems izrādījis interesi arī par Vecauces pili, kurā patlaban atrodas Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) mācību un pētījumu saimniecība \"Vecauce\",  informēja saimniecības direktora vietnieks mācību darbā Ivars Rūvalds.

2003.gada sākumā Medemu dzimtas pārstāvis ticies ar LLU vadību un izteicis priekšlikumu pili nomāt un veikt remontu, lai to varētu izmantot tūrisma vajadzībām. Taču fon Medemu nav apmierinājuši LLU izvirzītie nosacījumi — nomas tiesības uz 25 gadiem, ēkai paliekot LLU īpašumā, un liegums to ieķīlāt bankā kredīta saņemšanai.

Pēc šo nosacījumu izvirzīšanas fon Medems par Vecauces pili interesi vairs neesot izrādījis.

Par dzimtas bijušajiem īpašumiem vēl nav izrādījis interesi

Iepriekš, 2000.gadā, Vecauces pilī noticis Medemu dzimtas salidojums, kura laikā vairāki dzimtas pārstāvji apmeklējuši savus bijušos īpašumus Jelgavas rajonā — Vilces un Elejas muižas, kā arī Sesavas kapus, kur atrodas divu dzimtas piederīgo kapa vietas. Viņi gribējuši apmeklēt arī \"Villa Medem\" Jelgavā, taču nav varējuši tur iekļūt, jo ēka ir privātīpašums.

Kā informēja VKPAI Jelgavas pilsētas galvenā valsts inspektore Gunta Skulte, pie viņas pašlaik neviens no Medemu dzimtas pārstāvjiem par saviem bijušajiem īpašumiem nav interesējies.

Par \"Villa Medem\" inspektore zināja teikt, ka to 1996.gadā no Valsts nekustamā īpašuma aģentūras iegādājies Alberts Zakirovs. Īpašniekam nomirstot, \"Villa Medem\" pārgāja īpašumā viņa nepilngadīgajiem bērniem, kuru tiesības pārstāv Jelgavas bāriņtiesa. Tā kā ēka ir privātīpašums, publiskai apskatei tā nav pieejama.

Iedzīvotājiem negatīva attieksme pret ārvalstu uzņēmējiem

Fon Medems atzina, ka iedzīvotājos bieži novērojis negatīvu attieksmi pret ārvalstu uzņēmējiem un bailes, ka kāds iegūs īpašumā lielākās kultūras vērtības, lai gūtu vieglu peļņu.

\"Kaut arī nerunājam latviski, esam daļa Latvijas vēstures un vairāk latvieši nekā citi. Latviešiem jāmācās būt atvērtākiem, lai izmantotu iespējas, kas veicinātu valsts attīstību, jo īpaši Eiropas Savienībā. Tūrisma attīstība valstī noteikta par prioritāti, un mēs esam gatavi tajā ieguldīt,\" sacīja fon Medems.

Medemu dzimtai piederējušas vairākas pilis

Pēc viņa teiktā, pirmie Medemi Latvijā ieradušies 1268.gadā un apmetušies Jelgavā, kļūstot par vieniem no tās dibinātājiem. Medemu dzimtas uzplaukums bijis Kurzemes hercogistes laikā. Anna Šarlote Doroteja fon Medema bija pēdējā Kurzemes hercogiene — hercoga Pētera Bīrona sieva.

Medemu dzimtai piederējušas Vilces, Elejas, Vecauces un Remtes pilis, kā arī Stukmaņu muiža un vairāki citi īpašumi.

Medemu dzimtai sena pagātne Latvijā

Teodora fon Medema vectēvs dzīvojis Vecaucē un pratis runāt arī latviski, tēvs dzimis Vecaucē 1918.gadā. Kā stāsta Fon Medems, dzimta pametusi Latviju 1919.gadā, sākoties latviešu zemnieku nemieriem, un vēlāk apmetusies uz dzīvi Dienvidfrancijā.

Teodors fon Medems un viņa sieva ieradušies Latvijā 2003.gada martā. Tā kā fon Medema tēvs dzimis Latvijā, viņiem piešķirta Latvijas pilsonība un pase. \"Mēs esam apmetušies šeit, taču to, vai mēs šeit paliksim, izlems Latvija,\" piebilst fon Medems.

Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstures institūta vēsturniece Mārīte Jakovļeva teica, ka Medemu dzimta pirmo reizi minēta kā Livonijas ordeņa vasaļi 15.gadsimtā. Vācijas grāfa tituls viņiem piešķirts 1779.gadā, 1830.gadā viņi saņēmuši Krievijas grāfa titulu. Medemu dzimtai piederējuši liels skaits īpašumu Kurzemē un Vidzemē, to vidū arī 1818.gadā klasicisma stilā celtā grāfu Medemu ārpilsētas rezidence \"Villa Medem\", kas atrodas Jelgavā.

Medemu dzimtas ierašanos un darbību Latvijā, kā arī vēlmi atjaunot Cesvaines pili vēsturniece vērtēja pozitīvi.