Ukrainas un ASV darījums par retzemju metāliem satrauc Krievijas eliti

Uz Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu pieaugot spiediens, lai viņš vismaz radītu iespaidu, ka ir gatavs piekāpties, pastāstīja kāda Krievijas amatpersona, kas nevēlējās atklāt savu vārdu. Pretējā gadījumā Krievijai draud jauna ASV sankciju pakete, ko ir izstrādājis senators Lindsijs Greiems. Tās būtu "nopietns trieciens", jo budžeta deficīts jau tagad pieaug, WP norādīja avots.

Pretēji amatpersonu bravūrai, kuras apgalvo, ka Krievija ir veiksmīgi tikusi galā ar sankcijām, arvien vairāk pieaug bažas par ekonomikas stāvokli, uzsvēra amatpersona. "Nav iespējams veidot ekonomiku, balstoties tikai uz mobilizācijas modeli," viņa sacīja.

Krievijas ekonomikas izaugsmes temps jau ir strauji palēninājies: 2025. gada pirmajā ceturksnī IKP pieaugums bija tikai 1,7% pēc 4,5% iepriekšējā ceturksnī un 4,1% pagājušajā gadā kopumā. Inflācija svārstās virs 10%, neraugoties uz Centrālās bankas rekordaugsto procentlikmi, nozares ārpus militāri rūpnieciskā kompleksa ir nonākušas recesijā, un naftas cenu kritums ir samazinājis budžeta ieņēmumus no energoresursiem par gandrīz 20%. Finanšu ministrija tagad prognozē, ka budžeta deficīts būs augstākais kopš pandēmijas – 3,8 triljoni rubļu sākotnēji plānoto 1,2 triljonu vietā.

"Miera partija" Kremlī uzstāj, lai Putins pieņem Trampa nosacījumus – ar kara iesaldēšanu pašreizējās frontes līnijās apmaiņā pret Krimas atzīšanu un sankciju atcelšanu, raksta WP. Savukārt radikālais spārns, jeb "vanagi" joprojām vēlas turpināt karu, lai arī kas notiktu.

ASV un Ukrainas līgums par dabas resursiem, lai gan tajā nav ietvertas drošības garantijas Kijivai, "pasliktina Krievijas situāciju", uzskata Kremlim tuvu stāvošais politologs Sergejs Markovs: "Galvenais spriedzes cēlonis starp Trampu un Zelenski līdz ar to esot novērsts".

Lai gan turpmākā sadarbība starp Vašingtonu un Kijevu līgumā nav skaidri formulēta, vismaz simboliski "ASV uzņemas zināmas saistības aizsargāt Ukrainu, jo tagad Ukraina pieder tai," sacīja Markovs.