Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/11/8663838t1hb3b8.jpg)
Pēc Ministru prezidenta biedra Aināra Šlesera atlaišanas Einars Repše paredz trīs iespējamos tālākās attīstības scenārijus — LPP palikšana koalīcijā, strādāšana mazākuma valdībā vai valdības krišana.
Pēc tikšanās ar Šleseru premjers sarunā ar aģentūru BNS situāciju valdībā raksturoja ar vārdiem «labāk šausmīgas beigas, nekā nebeidzamas šausmas».
Viņš atzina, ka viens no valdības tālākās darbības variantiem ir LPP palikšana koalīcijā. Repše atzina, ka pēc tikšanās ar Šleseru viņam radies iespaids, ka LPP vēl nebūt nav izšķīrusies par konkrētu rīcības modeli, un pieļāva iespēju, ka arī bez Šlesera palikšanas premjera biedra amatā koalīcija, iespējams, varētu turpināt darbu pašreizējā sastāvā, «un tad mums ir koalīcija — stipra un stabila, jo jebkurš no koalīcijas dalībniekiem būs vienādās pozīcijās».
Kā otru iespēju premjers minēja valdības darba turpināšanu bez atbalsta Saeimā. «Tādā gadījumā vērtēsim, kura tad jau no trijām [lielākajām] opozīcijā esošajām partijām izrāda viskonstruktīvākās sadarbības pazīmes,» sacīja Repše.
Komentējot iespēju, ka mazākuma valdība varētu cerēt arī uz Tautas partijas atbalstu vai pat iesaistīšanos koalīcijā, Repše sacīja: «Protams, arī Tautas partijā nenoliedzami ir gaiši un simpātiski cilvēki. Žēl tikai, ka arī viņi ir aizgājuši pavisam nesaprotamā oligarhu pavadā.»
Savukārt par iespējamo sadarbību ar Tautas saskaņas partiju Repše atzina, ka nav gatavs iet uz kompromisiem valstiski svarīgos jautājumos, piemēram, jautājumā par izglītības reformu. «Ne uz kādiem politiskiem kompromisiem valstij un nācijai svarīgos jautājumos ne es, ne valdība, ne arī koalīcijas pārstāvji nepiekritīs nekādos apstākļos,» sacīja Repše.
Viņš arī norādīja, ka valdības mērķi ir definēti valdības deklarācijā un no tiem Repše nav gatavs atkāpties ne ar kādiem nosacījumiem.
Kā trešo iespēju viņš pieļāva viņa vadītās valdības krišanu. Repše atzina, ka šādā variantā JL ir gatavs strādāt opozīcijā līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām, dodot iespēju vēlētājiem ar savām balsīm parādīt, kādu Latvijas attīstību tauta vēlas nākotnē.
Runājot par tikšanos ar Šleseru, Repše norādīja — viņam radies iespaids, ka «Šlesers ar tādu pagriezienu nebija rēķinājies».
Premjers ar smaidu uz lūpām atzina, ka tikšanās bija īsa, «taču, es pat teiktu, sirsnīga, jo vairs nebija nekādu masku un mēs runājām atklāti».
Viņaprāt, LPP bija domājusi, ka «Jaunais laiks» nepieņems tik kardinālus lēmumus un būs gatavs samierināties ar jebkādu LPP rīcību. «Man šķita, ka līdz šim viņi [LPP] bija pārliecināti, ka nekas nemainīsies, lai kā viņi rīkosies, jo es baidīšos zaudēt savu amatu vai visu pārējo,» sacīja premjers. Viņš atzina, ka pēdējā laikā LPP rīcība kļuva aizvien destruktīvāka un šī iemesla dēļ bija skaidrs, ka šādai attieksmei ir jāpieliek punkts.
Uz jautājumu, kāpēc pirms demisijas pieprasīšanas viņš nav uzklausījis Šlesera ziņojumu par gatavošanos 2006. gada Pasaules hokeja čempionātam, Repše norādīja, ka «nav jau runa tikai par šo hokeja čempionātu» un viņš nav vēlējies meklēt ieganstu, lai Šleseru atlaistu. Par šādu lēmumu premjers izšķīries, vērtējot Šlesera darbu kopumā.
«Ja Šlesers šo ziņojumu iesniegs, mēs labprāt to izskatīsim valdībā,» solīja Repše.
Viņš arī pastāstīja, ka iecerējis kādam no ministriem uzticēt pienākumu sekot čempionāta sagatavošanai.
JL nesteigsies ar citu koalīcijas modeļu meklējumiem
Partija «Jaunais laiks» (JL) nesteigsies ar citu koalīcijas modeļu meklējumiem un ļaus notikumiem ritēt savu gaitu, aģentūrai LETA atzina vairāki partijas biedri.
JL frakcijas deputāti norādīja, ka partija līdz trešdienai, 28. janvārim, neveiks nekādas konsultācijas par koalīcijas stiprināšanu un gaidīs Latvijas Pirmās partijas (LPP) lēmumu par tālāko darbu koalīcijā.
Savukārt vairāki LPP biedri aģentūrai LETA neoficiāli atzina, ka partija varētu izšķirties pamest esošo koalīciju. Viņi atgādināja, ka savulaik pēc Aināra Šlesera demisijas pieprasīšanas, kad viņš pildīja ekonomikas ministra pienākumus toreizējā «Latvijas ceļa» biedra Viļa Krištopana (tagad — ZZS) valdībā, sašķēlās Šlesera dibinātā «Jaunā partija».
Kāds JL deputāts uzsvēra, ka arī līdz šim faktiski ir darbojusies mazākuma valdība, jo Saeimā nav iespējams pieņemt nevienu būtisku un svarīgu likumu, piemēram, par politisko partiju finansēšanu, kur LPP ir principiāli atšķirīga nostāja.
Pirmdien frakcijas sēdē JL deputāti ir pauduši atbalstu premjera Einara Repšes iecerei pieprasīt Šlesera demisiju. Vienīgais diskutējamais jautājums esot bijis par to, vai labāk premjera biedra demisiju pieprasīt šodien vai trešdien. Deputāti izšķīrušies ātrāk situācijai «pielikt punktu».
JL frakcijas deputāti atzinuši, ka «augoni» vajadzējis izgriezt jau 20. septembrī, kad LPP pauda neuzticību premjeram.
Patlaban nogaidošu pozīciju ieņēmušas arī opozīcijas partijas. Sarunā ar aģentūru LETA neviens no opozīcijas deputātiem nepauda vēlmi pieprasīt premjera demisiju, lai gan viņi apzinās, ka šajā situācijā tas būtu viegli paveicams.
«Mums patiktu Repšes valdības mokoša nāve,» sacīja kāds Tautas partijas valdes loceklis. Tautas partija apzinās, ka Repšes valdība vairs nav dzīvotspējīga, tādēļ gaidīs, kad tā kritīs pati, teica opozicionārs.