Politologam pārsteigums par "Progresīvajiem" un "austrumslāviem spēlējošām" partijām

Politologs norādīja, ka nākamais pārsteigums ir tas, ka tikai divas nosacīti uz "austrumslāviem spēlējošas" partijas varētu būt iekļuvušas domē, proti, "Suverēnā vara"/"Jaunlatvieši" un "Latvija pirmajā vietā" (LPV), kamēr nedz Alekseja Rosļikova "Stabilitātei", nedz "Saskaņa", iespējams, nav pārvarējušas vajadzīgo 5% slieksni.

"Tas šķiet nedaudz neparasti, jo Rīgā iedzīvotāju līdzdalība vēlēšanās ir augstāka, nekā tā bija 2020.gadā, turklāt iedzīvotāju līdzdalība, salīdzinot ar 2020.gadu, augusi tajos iecirkņos, kur kādreiz labi gāja partijai "Saskaņa"," sacīja Ikstens.

Taujāts, kāda varētu izskatīties nākamā koalīcija Rīgas domē, viņš teica, ka to varētu veidot "Progresīvie", Nacionālā apvienība, "Jaunā vienotība" un "Apvienotais saraksts". Saskaitot patlaban pieejamos aptaujas datus, šiem politiskajiem sanākot knaps, bet tomēr vairākums. Politologa ieskatā tā ir daudz vienkāršāka situācija, jo šajās kombinācijās nav jāiesaista LPV.

Runājot par aptaujas rezultātiem Rēzeknē, Ikstens uzsvēra, ka LPV startēja kopā ar bijušā pilsētas mēra Aleksandra Bartaševiča partiju "Kopā Latvijai". Politologs sprieda, ka, vērtējot pēc aptaujas rezultātiem, Bartaševičs ir ticis pie vairākuma un "tauta ir runājusi".

Profesors nav pārsteigs arī par rezultātiem Daugavpilī, kur, saskaņā ar vēlētāju aptauju pie iecirkņiem, lielāko balsu skaitu varētu būt ieguvusi esošā mēra Andreja Elksniņa izveidotā partija "Sarauj, Latgale!". Tāpat sagaidāms rezultāts, pēc politologa paustā, ir arī Ventspilī, kur pārliecinošu balsu vairākumu ieguva bijušā pilsētas mēra Aivara Lemberga partija "Latvijai un Ventspilij".

Jau rakstīts, ka aptauju jeb tā saukto "exit poll" veica aģentūra LETA sadarbībā ar Latvijas Sabiedrisko mediju, Rīgas Stradiņa universitāti un Latvijas Universitāti. Metodoloģisko atbalstu aptaujas veikšanā sniedza tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.

Aptaujā pie vēlēšanu iecirkņiem intervētāji pēc nejaušības principa anonīmi iztaujāja gandrīz 6500 savu izvēli vēlēšanās jau izdarījušo pilsoņu Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē, Jūrmalā, Liepājā un Ventspilī. Intervētāji bija sastopami pie vairāk nekā 70 iecirkņiem.

Kā vēstīts, šajās pašvaldību vēlēšanās, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri nobalsoja iepriekšējā balsošanā, vēlētāju aktivitāte sasniegusi 46,77% no balsstiesīgajiem vēlētājiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie jaunākie dati, kas gan vēl nav par visiem iecirkņiem.

Tostarp sestdien no plkst.8 līdz 20 nobalsojuši 29,12% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Lielākā aktivitāte bijusi Rīgā, kur kopumā nobalsojuši 51,77% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Galvaspilsētai seko Vidzeme, kur nobalsojuši kopumā 47,71% balsstiesīgo iedzīvotāju, Zemgale ar 43,73%, Kurzeme ar 42,11% un Latgale, kur nobalsojuši kopumā 41,51% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Piecās iepriekšējās balsošanas dienās Latvijas pašvaldību vēlēšanās nobalsoja 16,11% balsstiesīgo iedzīvotāju.