Cietais disks — instruments, nevis pašmērķis

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Peter Kohaut

Kādreiz mēs visi droši vien esam sev jautājuši: vai mans procesors nav par lēnu, vai ir pietiekami daudz operatīvās atmiņas, vai cietais disks ir pietiekami ietilpīgs? Mūsdienās nopirkt kādu jaunu tehnoloģisku iekārtu un būt pārliecinātam, ka neesi «iepircies», ir diezgan grūti. Centīsimies noskaidrot, cik saprātīgi būtu mēģināt pašam iegādāties savam datoram jaunu cieto disku.

Jauns cietais?

Mūsdienās plaši pieejamās iespējas, kuras piedāvā modernās tehnoloģijas, ir visai kārdinošas. Pirms kāda laika, iegādājoties datoru, iespējams, nemaz nenojautāt, ka vēlāk savā cietajā diskā gribēsiet glabāt filmas DivX formātā, ielādēt simtiem fotogrāfiju no savas digitālās fotokameras un glabāt mp3 mūzikas failu kolekciju. Esam spiesti secināt, ka vietas cietajā diskā kļūst aizvien mazāk. Tātad tas brīdis ir klāt, un cietais disks ir jāmaina.

Pirmie soļi

Izvēloties cieto disku, ir labi jāapsver savas vajadzības un iespējas. Izvēle cieto disku tirgū ir stipri palielinājusies, tāpēc viegli var iekrist uz dažādiem kārdinošiem piedāvājumiem. Ne vienmēr zema cena vai liela ietilpība ir jūsu problēmu risinājums.

Pirmais, kas jānoskaidro, ir vajadzīgā diska ietilpība. Tā tiešā veidā atkarīga no darba ar datoru. Ja dators ir pieslēgts globālajam tīmeklim, izmantojot kādu no pastāvīgā pieslēguma veidiem, noteikti darbs ar datiem ir samērā liels. Šādā gadījumā optimālais minimums ir 40 gigabaitu liels cietais disks. Ja datoram nav izejas uz internetu, mājas vai biroja apstākļos pietiktu pat ar 20 gigabaitiem. Visi datori, kas kalpo lielu datu bāzu, FTP servera uzturēšanai, video vai audio apstrādei, kā arī citiem specializētiem uzdevumiem, noteikti jāaprīko ar 60, 80, 100 un vairāk gigabaitiem. Patlaban ir pieejami cietie diski ar ietilpību līdz pat 250 gigabaitiem. Svarīgi ir atcerēties, ka ietilpība nedrīkst kļūt par pašmērķi, jo nav jēgas ieguldīt līdzekļus cietajā diskā, no kura tiek izmantota varbūt tikai puse.

Dziļāk mežā, vairāk malkas

Ar cietā diska ietilpību vien nepietiek. Līdzīgi kā procesora vai operatīvās atmiņas darbība, arī cietā diska darbība ir atkarīga no vairākiem citiem nosacījumiem. Cietie diski iedalās trīs lielās grupās pēc to tehnoloģijas: ATA (Advanced Technology Attachment), SCSI (Small Computer System Interface) un SATA (Serial ATA). Visizplatītākā pašlaik ir ATA tehnoloģija.

Bez trim minētajām tehnoloģijām, kas lielā mērā nosaka diska cenu, vēl jāizvēlas darbības ātrums, ko atspoguļo diska apgriezieni minūtē (rpm), kā arī diska ražotājs, kas mūsdienās jau ir gaumes jautājums.

Vecais labais ATA

Jau gadiem ilgi un noteikti vēl kādu laiku miljoniem datoru cietais disks strādās tieši ATA paspārnē. «Ultra ATA» cietais disks tiek saslēgts ar «Ultra DMA» (Direct Memory Access) kontrolieri, kas atrodas pamatplatē. No abiem šiem jēdzieniem tiešā veidā ir atkarīga cietā diska datu pārraides ātrdarbība. Tiek izdalītas četras grupas: ATA33, ATA66, ATA100 un ATA133. Skaitlis aiz saīsinājuma ATA apzīmē datu pārraides ātrumu (33, 66, 100 vai 133 MB/s). Savukārt pamatplates parametros jābūt norādītam, kādu datu pārraides ātrumu tā atbalsta. Lai cik ātrs būtu cietais disks, tas pārraidīs datus ar tādu ātrumu, kādu atbalsta pamatplate. Tas nozīmē: ja ir vēlēšanās iegādāties ATA133 disku, bet pamatplate atbalsta tikai ATA100, maksimālais ātrums 133 MB/s tiks izmantots tikai tad, ja iegādāsieties pamatplati, kas to atbalsta. Ja cietā diska datu pārraide, piemērām, ir 66 MB/s, bet pamatplate spēj strādāt ar ATA133 diskiem, vienalga reālais ātrums būs 66 megabaiti sekundē. (Jāpiebilst, ka ATA33 ir vairs tikai datoru vēstures liecinieks.)

Ātrais SCSI

SCSI tehnoloģija joprojām piedāvā ļoti ātru datu pārraidi, taču parasti SCSI diski tiek izmantoti tikai datoros, kas paredzēti kāda servisa vai tīkla uzturēšanai, arī apjomīgu datu glabāšanai. SCSI risinājumu izvēlas, strādājot arī ar video montāžu. Šādas tehnoloģijas galvenais trumpis ir iespēja saslēgt pat 16 cietos diskus, izmantojot SCSI kontrolieri un pat 12 metru garus vadus. SCSI tehnoloģiju iedala vairākas lielās grupās — SCSI-1, SCSI-2, SCSI-3, Wide SCSI, Fast SCSI un Ultra SCSI —, kuras savukārt dalās sīkāk. Galvenā atšķirība ir tā, cik disku tā uztur un kāds ir datu pārraides ātrums. Lielākais ātrums, kuru spēj nodrošināt šī tehnoloģija, ir līdz 160 megabaitiem sekundē. Šādu disku izmaksas ir ļoti augstas un stipri pārsniedz gan ATA, gan SATA disku cenas.

Jaunais SATA

Jau kādu laiku ir pieejami jauni datu nesēji, kuri ir balstīti uz SATA datu pārraides tehnoloģiju. Šādi diski spēj nodrošināt 150 MB/s datu pārraides ātrumu. Daži diski ir ne tikai ar 7200 rpm, bet arī ar 10 000 rpm. Līdz šim šāds ātrums bija pieejams tikai SCSI disku īpašniekiem, taču tagad tik ātra datu pārraide ir iespējama daudz plašākai publikai. SATA disks jums izmaksās mazāk nekā jebkurš no ātrākajiem SCSI diskiem. Jaunā tehnoloģija ļauj arī diskus atvienot un pievienot datoram, neizslēdzot to. Plānots, ka līdz 2007. gadam SATA datu pārraides ātrums sasniegs pat 600 megabaitu sekundē. Pie katra SATA vada var pieslēgt diemžēl tikai vienu cieto disku. Pie katra IDE vada iespējams pievienot divus ATA datu nesējus. Ja radīsies vēlēšanās savā datorā sākt izmantot kādu SATA disku, vajadzēs mainīt arī pamatplati.

Fināla taisne

Kad beidzot esat izšķīrušies, kādu disku vēlaties redzēt savā datorā, atliek to iegādāties, savienot ar datoru un instalēt. Diemžēl cietā diska izvēle un iegāde ir tikai puse no visa ceļa. SCSI diski ir samērā maz izplatīti, un to iegādi un uzstādīšanu veic augsti kvalificēti datorfirmu speciālisti vai uzņēmumu sistēmu administratori, tāpēc pievērsīsimies ATA un SATA diska uzstādīšanai.

Vispirms disks jāievieto korpusā un jāsavieno ar pamatplati, izmantojot attiecīgos vadus. Iespējams izmantot datorā jau eksistējošu vadu vai arī kādu jaunu vadu. Disks jāpievieno pie kādas no pamatplatē esošās IDE vai SATA pieslēgvietas. Tad, izmantojot informāciju, kas visbiežāk atrodama diska virspusē, tas jāiestata kā Master vai kā Slave, atkarībā no tā, kā pieslēgtas, piemēram, kompaktdisku iekārtas. Iestatīšanai izmanto tiltslēgus (jumpers). SATA gadījumā problēmu ir mazāk, jo SATA diski tiek saslēgti ar saviem vadiem un nav vajadzīgs veikt iestatījumus. Savukārt ATA diski tiek pievienoti ar IDE vadu.

Kad disks veiksmīgi pievienots, jāveic tā atpazīšana BIOS (standarta ievadizvades sistēmā), izmantojot pamatplates instrukciju. Pēdējais — izveidot diskā vienu vai vairākas sadaļas (partition) un formatēt tās. Šim nolūkam jāveic sistēmas ielāde no disketes un jāizmanto programmas fdisk un scandisk. Pēc šādi pareizi veiktām manipulācijām disks ir pilnībā gatavs saņemt kādu no operētājsistēmām.

Secinājumi

Izvēloties sev piemērotāko datu krātuvi, uzmanība jāvērš uz tās izmēru, datu pārraides ātrumu, apgriezienu skaitu minūtē un tehnoloģiju. Jāpārliecinās, vai noskatīto disku vispār būs iespējams savienot ar pamatplati un kāds būs reālais pieejamais datu pārraides ātrums. Nekādā gadījumā nevajag tiekties pēc milzīgas diska ietilpības, ja pilnībā to nemaz neizmantosiet. Šādu iekārtu cenas krītas samērā strauji, līdz ar to nav jēgas pārmaksāt par to, kas nemaz nav nepieciešams. Vajadzētu arī ņemt vērā, ka cietā diska uzstādīšanu vēlams veikt lietotājam ar priekšzināšanām šajā jomā vai arī kādam kvalificētam speciālistam.

Padomi

Lai izvairītos no nepatīkamām emocijām un liekiem izdevumiem, kas saistīti ar datora komplektējošo daļu iegādi, būtu jāņem vērā daži ieteikumi. 

  • Cieto disku nevajadzētu nēsāt apkārt pie paziņām vai uz darbavietu.
  • Sistēmbloku nebūtu vēlams kratīt, raustīt vai kaut kā citādi kustināt tā aktīvas darbības laikā.
  • Nebūtu vēlams veikt manipulācijas ar cietā diska datņu sistēmu vai kādu citu tam svarīgu parametru izmaiņu, nekonsultējoties ar speciālistu.
  • Vismaz vienreiz mēnesī jāveic cietā diska defragmentācija (lai programmas nebremzētu, jo, rakstot jaunus datus, tie tiek fragmentāri saglabāti brīvajos cietā diska sektoros).
  • Ieteicams mūsdienu skarbajā virtuālajā vidē uzstādīt arī kādu pretvīrusu programmu, lai datus no cietā diska neizdzēstu kārtējais vīruss.
KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu