/nginx/o/2018/07/11/8666271t1h71e8.jpg)
Var teikt, ka Latvijā ir pienācis «vētru un dziņu» laiks. Valdībā krīze, Repše atkāpjas un pāri visam klejo staigulis pilnmēness. Bet, kā vienmēr, paliek cerība, ka viss mainīsies un pamazām, soli pa solim tumšie vakari atkāpjas un teju klāt jau būs grēcīgais pavasara laiks. Skat, kādu rītu ieraudzīsim svilpojam pašpuiku strazdu.
Mājvieta iesaka uzņemt kādu relaksācijas tūri un pavisam reāli — atpūsties no lielās steigas, nekad nepadarāmiem darbiem. Jo krīzes mēdz būt gan valstī, gan katra personīgajā dzīvē.
Varbūt pat atteikties no pārmērīgā draugu loka, ja jūti, ka sakari ir tīri formāli. Vienmēr jau esam izvēles priekšā, arī tad, kad jāizvēlas starp godīgu iedomību un liekulīgu pazemību.
Šoreiz Mājvietas tēma ir Nakts karaliene gulta. No ceļojuma pārbraucis ikviens ar laimes sajūtu atviegloti iekrīt savā gultiņā, kas kā mīļa māte bērnībā bija tavs patvērums, bet tagad relaksācijas vieta. Gulta savu dizainu mainījusi nemitīgi, atliek tikai brīnīties, cik devīgs bijis katrs laikmets un stils. No vienkārša koka karkasa rāmja gadsimtu gaitā tā kā valšķīga sieviete ietinusies baldahīna plīvuros (sākotnēji no kokgriezuma, vēlāk jau drapērijas) un mežģīņotajos virspalagos ar spilvenu kaskādēm.
20. gs.beigas iezīmējas ar tīri askētiskām gultas formām, gan ekstravagantām «izvirtībām» — «peldošās» ūdensgultas, izgaismotās gultas ar krāsainām spuldzītēm galvgalī un apkārt rāmim, kad liekas, ka guli varavīksnē. Izaicinoši caurspīdīgi un ireāli ir sintētisko un caurspīdīgo gultu materiāli.
21. gs. esam atkal atgriezušies pie smagnējām un gruntīgām koka un vecmāmiņu laika metāla gultām ar spīdošajām bumbām galvgalī. Lai nu kā, bet gulta ir tā lieta, bez kuras grūti iztikt, tai ir sava veida pašvērtības koeficients, kaut vai matracīša veidā.
Mājvieta veiks nelielu ekskursu iepirkšanās tūrē, lai pārliecinātos kas ir kas. Vai «raskladuškas» vēl ražo, kur guļ dvīņi, kādā gultā gulēt veselīgāk. Ko biežāk lietojam — zāļu spilventiņus vai sveces, lai iemiegot apņemtu patīkams aromāts.
Gultas modi ietekmējusi tās «dislokācija» — atrašanās istabas vidū, kur tā jūtas kā valdniece, bet cilvēks kā uz skatuves, stūrītī, jeb pie loga, kur tevi sveicina rīta saules zaķīši vai neitrāli pie sienas. Gulta kā īsta dāma ir mainījusi kurpes — gultas kājas no piezemētības ir kāpušas pamazām augšup, kad vari no gultas izlekt jeb, mainot augstumu, veikli izvelies no siltās migas, skaudri izjūtot — atkal rīts.
Dizaina leģenda rādīs iespējams garāko gultu pasaulē un spilvenu klāsts vienmēr ir raibs kā dzeņa vēders, to vērojot var secināt, jo vairāk un daudzveidīgāk, jo interesantāk.
Baudām atpūtu, miegu un sapņojam jaukus sapņus, tas ļauts katram, jo bez sapņiem un uzdrīkstēšanās nav rītdienas, vismaz INTERESANTAS.