Daudzām pašvaldībām vispār nav priekšstata par datortehnoloģiju lomu valsts un pašvaldību darbā, secināts Informācijas sabiedrības biroja (ISB) veiktajā pētījumā.
Kā žurnālistiem atzina ISB vadītāja Ina Gudele, ir izveidojusies plaisa starp valsts institūcijām un daudzām pašvaldībām. Tajās strādājošie valsts iestāžu iniciatīvas, piemēram, e-pārvaldes un informācijas sabiedrības jomā, bieži uztverot kā kaut ko tādu, kas uz viņiem neattiecas.
No 562 Latvijas pašvaldībām uz ISB rīkoto aptauju par informācijas sabiedrības izveides gaitu atsaucās 417 jeb 74%. Visaktīvākie bijuši pašvaldību pārstāvji no Ogres un Ventspils rajona — attiecīgi 94 un 93% no pašvaldībām šajos rajonos, bet anketas aizpildīt kūtrākie bijuši pagastu un pilsētu vadītāji Limbažu un Krāslavas rajonā — attiecīgi 35 un 46%.
Pētījumā secināts, ka vidēji pašvaldībās ir pieci datori, un tas mazām administrācijām neesot nemaz tik slikti. Negatīvāk esot vērtējama šo datoru izmantošana informācijas sabiedrības izveidē. Pirmām kārtām to raksturojot lokālā tīkla pastāvēšana un interneta pieslēgumu skaits. Lokālos tīklos ir saslēgti 83% no pašvaldībās esošajiem datoriem. Tomēr ir rajoni, kur tikai 16% datoru savienoti savā starpā vienas pašvaldības robežās.
Sešpadsmit Latvijas rajonos apmēram 93% pašvaldību nodrošināta piekļuve internetam. Pārējos desmit rajonos internetam pieeja ir vairāk nekā pusei pašvaldību. Vissliktākā situācija ir Daugavpils, Liepājas un Valmieras rajonā, bet, pēc Gudeles teiktā, tuvākā gada laikā situācijai vajadzētu uzlaboties. Kā priecējošs fakts minams tas, ka pastāvīgie pieslēgumi ir 80% un tikai 13% datoru lietotāju, lai piekļūtu internetam, izmanto iezvanpieeju.
Savukārt par datu aizsardzību kvalificēti rūpējas tikai puse pašvaldību. Kā norādīja ISB vadītāja, reizumis aptaujātajiem nav bijis priekšstata, kas ir datu aizsardzība, un par iedarbīgāko līdzekli šie aptaujātie respondenti minējuši paroli darba sākšanai ar datoru.
No interneta izmantotājiem tikai piektā daļa izveidojuši pašvaldības mājas lapas, savukārt par elektroniskā veidā sniegtiem pakalpojumiem domājuši 23% pašvaldību. 47% pašvaldību iedzīvotājus māca izmantot datorus.
Gudele norādīja, ka vērojams pašvaldību interneta adrešu un e-pasta adrešu standartizācijas trūkums. «Loģiski būtu, ja pēc adreses uzreiz varētu atpazīt pašvaldību. Tagad ir sastopami kuriozi. No vienas pašvaldības vadītājas atnāca e-pasts, kura adrese bija, ja nemaldos, minka@one.lv,» stāsta ISB vadītāja.
Labāka situācija ir bibliotēkās, kas ir ikvienā pašvaldībā. No tām 66% ir datorizētas, 47% bibliotēku ir internets, bet 46% tas ir pieejams arī iedzīvotājiem. Tāpat datori atrodami katrā skolā. Vidēji tajās ir divas datorklases un katrā klasē pa 10 datoriem. Tos pārsvarā izmanto ārpusstundu darbiem. Skolu administrācijas rīcībā ir vidēji divi datori.
Gudele skaidroja, ka pētījumā iegūtie dati tiks izmantoti, lai veidotu biroja darba plānu. Situācijas uzlabojumu plānots panākt, piesaistot struktūrfondu līdzekļus. ISB 20. februārī iesniegs Finanšu ministrijā projektu nacionālajai programmai «Informācijas tehnoloģiju attīstība», kam trīs gadu laikā būtu paredzēti 15 miljoni eiro (10 miljoni latu).
Vairāk nekā seši miljoni latu atvēlēti publisko interneta piekļuves tīklu izveidei pašvaldībās un telekomunikāciju attīstībai attālinātos reģionos. Šos projektus varēs pieteikt pašvaldības un privātuzņēmumi. Tāpat šogad valsts investīcijās atvēlēti 17 miljoni latu dažādiem informatizācijas projektiem.
Pēc Gudeles teiktā, ISB drīzumā plāno sākt pašvaldību informatizācijas projektu koordināciju, lai izvairītos no situācijas, kad pašu spēkiem tiek meklēti risinājumi, nevis tiek izmantota kaimiņu pieredze tipveida problēmu risinājumos. Līdz ar to līdzekļi tiek reizumis tērēti nelietderīgi.