/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2023/04/04/15238720t1h13f2.jpg)
Latvijā pēdējos gados ļoti strauji kāpis elektrības daudzums, ko saražo saules parki. To darbu ietekmē vienkārša lieta - spīd saule vai arī nespīd. Šie ražotāji parasti iepriekšējā dienā prognozē, cik nākamajā spēs saražot. Pretī tam tiek plānots patēriņš un cik daudz elektrības kopējā tīklā būs nepieciešams. Bet, ja saulainas dienas vietā uznāk mākoņi, tīklā rodas iztrūkums. Tāpēc saules stacijas visvairāk izjūt balansa maksājumus, jo pret iespējamiem sliktiem laika apstākļiem un tukšumiem tīklā jānodrošinās faktiski katru dienu. Gada sākumā, kad atvienojāmies no BRELL tīkla, bija skaidrs, ka rezerves šādu iespējamu caurumu aizpildīšanai jāgādā pašiem. Lai tās iepirktu - kādam par šo elektrību jāmaksā. Vairāki tirgus dalībnieki uzskata, ka tā vietā, lai šīs balansa elektrības izmaksas sadalītu godīgi, nu radies haoss, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Energotīkls ir noslēgta sistēma, kurā svarīgi visu laiku nodrošināt vienādu elektrības daudzumu. Ja liels pieprasījums pēkšņi rada neplānotu iztrūkumu, šis nosacītais caurums jāaizpilda ar kaut kur paņemtām rezervēm. Ja nē, iestājas "blackouts", ko nesen pieredzēja Spānija un Portugāle.
Video: "Nekā personīga" sižets
BRELL sistēmā pa savienojumu ar Krieviju un Baltkrieviju varējām atdot un paņemt elektrību, ja šādi neplānoti pārrāvumi radās. Pēc atvienošanās par šo balansu jārūpējas pašiem.
Iepriekš atslēgšanos plānoja no 2026.gada. Tāpēc uzņēmums "Augstsprieguma tīkls" līdz šī gada nogalei solīja uzstādīt milzu ietilpīgas baterijas. Tur glabātu elektrību, ko šādu īslaicīgu svārstību laikā ielaist tīklā. Tomēr Baltijas politiķi nolēma atslēgties jau šogad. Latvija atšķirībā no pārējiem baltiešiem tam bija visnegatavākā, jo pašiem savu lieljaudas bateriju nav, šis pakalpojums jāpērk no citiem. Un tas ir dārgi.
Pēc atslēgšanās no Krievijas elektrotīkliem Latvijā strauji pieaug izmaksas par elektroenerģijas balansēšanu. Sākumā solīja, ka tās sadalīs vienlīdzīgi starp visiem tirgus dalībniekiem, bet tagad lielākā daļa uzlikta patērētājiem. Tajā pat laikā lielie saules parku attīstītāji brīdina - viņu bizness ar tik lielām izmaksām nebija rēķinājies. Tāpēc daži investīciju plānus Latvijā varētu pārskatīt.
Gatis Ābele, Enerģētikas konsultants, Būvmateriālu ražotāju asociācijas pārstāvis:
"Pēdējos mēnešos var novērot, ka tirgū ir iestājies neliels haoss un pa vidu mēs vēl redzam dažādu interešu lobēšanu, kad viens, negribot maksāt, tik cik viņš maksā, mēģina atrast veidu kā to uzlikt uz citiem tirgus spēlētājiem."
Pirms atslēgšanās no BRELL bija dažādi plāni, kurš un cik par balansēšanu maksās. AST piedāvājums, kas parastajiem iedzīvotājiem būtu izdevīgāks, pēc kādas sanāksmes Klimata un enerģētikas ministrijā mainījās. Lēmumam neiebilda ne regulators, ne AST.
Gatis Ābele, Enerģētikas konsultants, Būvmateriālu ražotāju asociācijas pārstāvis:
"Nevienlīdzīgs sadalījums nevis 50%:50%, kā tas sākotnēji tika ierosināts, no AST puses, bet 25% elektroenerģijas stacijām, 75% patērētājiem nozīmē vienkārši to, ka patērētājiem lietot elektroenerģiju un izdzīvot kā uzņēmumam vai kā ģimenei kļūs dārgāk nekā pretī esošam saules paneļu uzņēmumam, kas ražo šo te elektroenerģiju.
Tas nozīmē, ka ar vienu ne pārāk atklātu ministrijā organizētu sanāksmi, kurā tas tika nolemts, bez patērētāju iesaistes, saukti tika tikai elektroenerģijas ražotāji un daži tirgotāji, tika nospriests, ka visdrīzāk šo daļu pārliekam uz patērētāju un tas būs vislabāk. Tas ir vecās tradīcijās, kādas mēs esam mūsu politikā redzējuši, ka šādās slepenās sanāksmēs tiek tik būtiski lēmumi pieņemti. Tam tālākam procesam nebija nekāda nozīme. Regulators parakstīja visu, ko viņam nolika priekšā ministrija. Ņemot vērā, ka ministrija ir akcionārs AST, viņi arī neiebilda, un šī sanāksme, kuras laikā tas tika nolemts, bija faktiski kritiski svarīgākā, lai šāda veida sistēmu ieviestu."
Mazajiem patērētājiem saskaršanās ar lielākiem rēķiniem būs brīdī, kad ar saviem operatoriem pārslēgs līgumus par ikgadējām tarifu izmaiņām. Savukārt lavīna jau sākusi velties starp lielajiem patērētājiem, piemēram, pašvaldībām vai ražojošiem uzņēmumiem - tie šobrīd saņem vēstules ar mudinājumiem iespējami ātri pārslēgt līgumus ar krietni lielākiem maksājumiem.
Protestē arī saules parki. Kompānija, aiz kuras ir dāņu kapitāls, šobrīd rēķinot vai plānoto staciju vispār būvēt. Viņi saņēmuši piedāvājumus par elektrības balansa maksājumiem. Atšķirībā no solītā gada sākumā, tie esot pat 5 reizes augstāki. Tikmēr igauņi un lietuvieši papildus maksu sāks iekasēt tikai no nākamā gada un to darīs pakāpeniski vairāku gadu garumā, lai netraucētu saules parku attīstību.
Alnis Bāliņš, asociācijas "Saules enerģija Latvijai" valdes priekšsēdētājs, "European Energy" Rīgas biroja vadītājs: Latvija diemžēl ir gājusi to smagāko ceļu un ar pirmo jūliju visas šīs izmaksas tiek guldītas uz tirgotājiem un ražotājiem.
NP: Ko tas nozīmē?
A.B.: Tas nozīmē to, ka šobrīd daudzi attīstītāji domā nopietni vai nebūtu saprātīgāk iesaldēt savus projektus. Tas ir tie, kuri vēl nav uzbūvējuši, kas tikai pieņem lēmumus par projektu realizāciju. Droši vien, ka sāpīgs sitiens būs tiem, kuri jau ir uzbūvējuši un kuri šobrīd darbojas. Un kuri savā finanšu modelī nebija paredzējuši tik ārkārtīgi augstas balansēšanas maksas.
NP: Tas sitiens varētu būt viņiem cik liels un ko tas biznesa modelim varētu nozīmēt?
A.B.: Man negribas teikt skaļus vārdus, bet es domāju, ka tur viens otrs būs spiests cīnīties ar maksātnespēju. Tas nozīmēs to, ka nebūs atjaunīgās enerģijas ģenerācijas Latvijā un mēs paliksim tur pat, kur mēs esam, pieklibos vējš, paliks tie, kas ir palikušies. Paliks tie, kas sākuši būvniecību. Arī mēs, kas esam sākuši 150 megavatu saules parkam Ventspilī, mēs viņu pabeigsim, bet par nākošajām investīcijām mēs domāsim.
Līdzīgi skeptiski noskaņots jau uzbūvētu saules parku attīstītājs Māris Plūme.
Māris Plūme, "Saules Energy" valdes loceklis:
"Mēs šobrīd esam lielākais privātais saules parku operators Latvijā un šo izmaiņu rezultātā mums dubultosies mūsu izmaksas, kas saistītas ar elektrības ražošanu un nodošanu tālāk tīklā. Tas ir ļoti negatīvs sitiens pa nākotnes investīcijām. Un par spēju tagad topošajiem saules un vēja parkiem, jebkuram enerģētikas objektam tas ir milzīgs sitiens."
Privātie energotirgotāji kompānija "VIRŠI" un "AJ Power" saka - saules un vēja elektrības ražotājiem Latvijā izmaksas, lai to pārdotu tirgū, būs visaugstākās reģionā un tas ļoti smagi atsauksies uz nozari.
Jānis Bethers, "VIRŠI" enerģētikas segmenta vadītājs: Vēja un saules parkiem komisija, ko tirgotājs piemēro, visticamāk teju dubultosies no 1.jūlija.
NP: Ko tas dzīvē nozīmēs?
J.B.: Tas nozīmē, ka pie esošā regulējuma visticamāk Latvija kļūs par dārgāko ES dalībvalsti, ja skatās no vēja un saules parku perspektīvas. Tas var apgrūtināt investīciju piesaisti attīstības stadijā esošiem projektiem, jo šobrīd ir diezgan liela neskaidrība par nākotni, cik ātri attīstīsies bateriju jaudas.
Lietuvā ir 30% liels valsts atbalsts lielo industriālo energo bateriju uzstādīšanai, kas nav Latvijā. Tāpēc uzņēmums "AJ Power" plāno to izbūvi kaimiņos. Viņu bateriju jauda būšot līdz 100 megavatstundām.
Roberts Samtiņš, "AJ Power" uzņēmumu grupas vadītājs:
"Tā nozare Lietuvā daudz straujāk attīstīsies un arī tās rezerves jaudas Lietuvā būs vairāk, bet beigās var nonākt pie tā, ka mūsu nauda pat iet uz Lietuvu, tāpēc, ka Lietuvā šīs rezerves jaudas ir..
Tas, ko mēs varam sagaidīt, Latvijā šie projekti attīstīsies maz vai vispār neattīstīsies, jo Lietuvā būs atbalsts piejams. Un tirgus ir vienots, principā mums šī nozare paliek tādā pabērna lomā."
Baltijas līmenī kaimiņiem ir lieli ieņēmumi no starpsavienojumiem ar Somiju un Zviedriju. Kad Baltijā elektrība ir lētāka, viņi to pārdot tālāk ar pamatīgu peļņu. Leiši un igauņi šādi jau labu laiku audzējuši "drošības spilvenu", kas pārsniedz vairākus 100 miljonus eiro, lai ar šo naudu kompensētu izdevumus, kas rodas, pēc atdalīšanās no Krievijas energotīkliem.
Roberts Irklis, "Augstsprieguma tīkls" valdes priekšsēdētājs:
"AST šādu uzkrājumu apmērs neveidojas, jo sastrēgumi starp Baltijas valstīm attiecīgi ir krietni mazāki un mums šie ieņēmumi ir ievērojami mazāki. Šī ir summa, ko mēs nekādi nevaram ietekmēt. Tas veidojas no tirgus rezultāta. Tie vienkārši ir sava veida ieņēmumi, kas "krīt no gaisa" operatoriem. Ja viņiem šādi ieņēmumi ir, tas viņiem ļauj finansēt šāda veida izmaksas."
Kaspars Melnis, klimata un enerģētikas ministrs (ZZS):
"Nebalansa tirgus ir pilnīgi jauns produkts. kā reaģē tirgus un kā veidojas piedāvājumi. Tur pirmi mēneši tiešām bija ļoti augsti. Tagad tās cenas jau iet lejā.
Vienmēr var diskutēt - ātrāk, vēlāk. tas, ko mums jau tagad gribētos redzēt, tādus konkrētus piemērus, cik tad ir tās maksas. Bet pēc mūsu aprēķiniem pagaidām iet pēc plāna."
Gatis Ābele, Enerģētikas konsultants, Būvmateriālu ražotāju asociācijas pārstāvis:
"Ja tas tā turpināsies un valsts izliksies, ka nekas nav noticis, desinhronizācija, maksājiet vien patērētāji, kādas tās izmaksas ir, bez kaut kādiem kompensējošiem pasākumiem vai regulācijas izmaiņām, tas nebeigsies labi. Bet cerams, ka tad, kad deputāti un ministri mājās ieraudzīs nākamos rēķinus pēc līgumu pārslēgšanas, pakāpeniski jau tie līgumi nāks iekšā, tad varbūt kāds pamodīsies."
Gatis Ābele prognozē, ka saules staciju jaudas nākotnē būs salīdzinoši lielākas nekā bateriju apjoms. Un problēma, kā sistēmu izbalansēt un par to maksāt, ir tikai sākumstadijā.