Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/11/8670246t1hde4c.jpg)
No Zemes orbītā peldošā Habla teleskopa saņemtie dati ļāvuši zinātniekiem secināt, ka Einšteinam bijusi taisnība: tumša, neredzama enerģija liek Visumam izplesties konstantā tempā un iespējams, ka Pastarā diena būs krietni mierīgāka, nekā tika prognozēts līdz šim.
Noslēpumainās enerģijas, ko Einšteins nosaucis par kosmoloģisko konstanti, avots joprojām nav noskaidrots. 1917. gadā ģeniālais fiziķis izteica pieņēmumu, ka šī enerģija ir nezināms antigravitācijas spēks, kas atgrūž vienu galaktiku no otras ar spēku, kas nav mainījies miljardiem gadu.
Einšteina sekotāji mēģinājuši izskaidrot šo noslēpumaino spēku, minot, ka tas laika gaitā varētu pieaugt vai vājināties, kaut kad pēc pārdesmit miljardiem gadu liekot Visumam vai nu vienkārši pārplīst («Lielā plīsuma» teorija) vai sarauties bezgalīgi mazā punktā. Ja kosmoloģiskā konstante laika gaitā tiešām samazinās, pievilkšanās spēks Visumā pieaugtu un pasaule, ko pazīstam, izzustu «lielajā kraukšķī».
Pagājušajā piektdienā Baltimoras Kosmosa pētniecības institūta profesors Ādams Rīss (Riess) prezentēja pētījumu datus, kas apstiprina antigravitācijas spēka nemainību laika gaitā. Rīss paziņoja, ka iegūtie dati ļauj secināt: kosmoss pakāpeniski izplešas, atdziest un kļūst tumšāks, un izgaisīs nebūtībā klusi un nemanāmi, nevis ar ellišķīgu blīkšķi vai kraukšķi.
Rīss un viņa kolēģi analizējuši Habla teleskopa piegādātos datus par eksplodējošām zvaigznēm jeb supernovām, kuras tumšās enerģijas spēks stumj arvien tālāk no Visuma centra. Zinātnieki pētīja 42 jaunas supernovas, arī sešas no septiņām vistālākajām, kas konstantā tempā pārvietojas izplatījumā.
Kaut arī Einšteins vēlāk atteicās no kosmoloģiskās konstantes teorijas, nosaucot to par savu lielāko kļūdu, tieši šī teorija vislabāk izskaidro Habla teleskopa atklāto ainu. Rīss atzīst: «Izskatās, ka esam atklājuši kādu gandrīz nemainīgu tumšu enerģiju, kas eksistējusi kopš Visuma sākuma. Ja tā mainās, tas notiek ārkārtīgi lēni. Einšteina teorija to izskaidro daudz labāk par citām.»
Pētījumos neiesaistītais Čikāgas universitātes doktors Maikls Tērners sacīja: «Tas, vai šī enerģija mainās vai ne, ir lielākais noslēpums zinātnes vēsturē. Tagad esam ieguvuši pirmo pavedienu, kas ļaus turpināt pētījumus.» Pagaidām zinātnieki secina, ka nopietna katastrofa Visumam nedraud vismaz nākamos 30 miljardus gadu.
Zinātnieku atklājumi liek no jauna apstrīdēt NASA vēlmi pārtraukt Habla teleskopa izmantošanu. Pēc šatla «Columbia» katastrofas NASA administrators Šons O’Kīfs (O’Keefe) ir izteicies, ka vēl viena teleskopa apkopes misija būtu pārāk liels risks. ASV zinātnieku aprindas uzstāj, lai unikālā teleskopa darbība tiktu saglabāta un lai tas turpinātu supernovu pētījumus.
Alberts Einšteins ieviesa kosmoloģisko konstanti 1917. gadā, tā mēģinot izskaidrot, kāpēc Visums nesaraujas, kaut arī to veidojošās neskaitāmās galaktikas un zvaigznes savstarpēji pievelkas. Einšteins savā vispārīgās relativitātes teorijā ieviesa lielumu «lambda», ar to apzīmējot noslēpumaino pretspēku gravitācijai. Savukārt 1929. gadā astronoms Edvīns Habls, kura vārdā nosaukts teleskops, atklāja, ka Visums patiesībā izplešas. Vēlāk zinātnieki izstrādāja «Lielā sprādziena» teoriju, saskaņā ar kuru gravitācijas spēks palēnina Visuma izplešanos un tālā nākotnē, iespējams, pavērš to pretējā virzienā. Pa to laiku Einšteins atmeta lambdu kā nevajadzīgu un nosauca to par kļūdu.
Pirms sešiem gadiem divas supernovu pētnieku grupas, vienā no kurām darbojās arī Rīss, atklāja, ka patiesībā Visuma izplešanās temps paātrinās. Hipotēze tika pamatota ar divu supernovu atrašanos tālāk, nekā tām vajadzētu atrasties saskaņā ar aprēķiniem. Noslēpumains kosmisks spēks tās bija aizgrūdis tālāk, un to izstarotā gaisma bija daudz blāvāka.
Lambda tika reanimēta, taču astronomiem joprojām nebija neviena pierādījuma tam, vai gravitācijas pretspēks tiešām ir konstants lielums. Jaunākie Rīsa un kolēģu atklājumi to vismaz daļēji apstiprina. Čikāgas universitātes kosmoloģijas speciālists doktors Šons Kerols ir sajūsmināts, ka Einšteinam tomēr ir taisnība, taču norāda, ka zinātnieki joprojām nespēj izskaidrot kosmoloģiskās konstantes enerģijas izcelsmi.
Meklējot izskaidrojumu, fizikas teorētiķi ir ķērušies pie visdīvainākajām teorijām, piemēram, paralēlajiem visumiem, kas ietekmē mūsu Visuma laiku un telpu. Kerols min, ka supernovu pētījumu rezultāti varētu šķist gards kumoss stīgu teorijas piekritējiem. Saskaņā ar stīgu teoriju, fiziskā pasaule sastāv no sīkām stīgām, kas vibrē 11 dimensiju telpā. Šajā telpā, pēc stīgu teorijas piekritēju vārdiem, eksistējot atsevišķas kosmiskās «ainavas» — vakuuma apgabali, kuros koncentrētā enerģija ir aptuveni līdzvērtīga kosmoloģiskajai konstantei.
Tumšo enerģiju gan neviens nav tieši fiksējis un līdzšinējās hipotēzes ir tik dīvainas, ka zinātnieki sāk bažīties, vai tikai patiesība nebūs pilnīgi citāda. Citi skumst, ka gandrīz simt gadu laikā, kopš Einšteins ieviesa kosmoloģisko konstanti, teorētiskā fizika ir pavirzījusies uz priekšu tikai par vienu sīku solīti.