Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/11/8671373t1h97cb.jpg)
Ja domājat par interneta pieslēgumu mājās, jānorāda, ka vispirms jūsu izvēles iespējas ir atkarīgas no vietas, kur dzīvojat. Pilsētniekiem, sevišķi Rīgā, tiek piedāvātas ļoti daudzas un dažādas iespējas. Savukārt laukos var gadīties, ka par pieņemamu cenu vispār neko nevarēsiet atrast.
Kopumā Latvijā ir salīdzinoši daudz kompāniju, kas piedāvā interneta pakalpojumus. Daudzas no tām ir ļoti mazas un aprobežojas ar interneta pieslēguma nodrošināšanu piecām, trim vai tikai vienai daudzdzīvokļu mājai. Taču lielākā daļa no tām strādā tikai Rīgā, kur iedzīvotāju blīvums, salīdzinot ar pārējo teritoriju Latvijā, ir ļoti liels.
Laukos mājas atrodas tālu cita no citas, arī iedzīvotāju tur ir ļoti maz, tāpēc kompānijām nav izdevīgi ieguldīt lielu naudu, lai izveidotu tīklu, kas dotu iedzīvotājiem iespējas piekļūt internetam. Turklāt laucinieki arī nav no maksātspējīgākajiem. Šajā gadījumā, ja nepieciešams izmantot internetu, ieteiktu painteresēties par interneta pieejas punktiem pašvaldībā, bibliotēkā vai skolā. Lielākajā daļā no šīm iestādēm arī laukos ir nodrošināta pieeja internetam, un, iespējams, tas tiek piedāvāts arī publiskai lietošanai.
Arī Rīgā atšķirīgās vietās ir atšķirīgas iespējas. Lētāk sanāks tad, ja kāda interneta pakalpojuma sniedzēja tīkls ir netālu no dzīvesvietas, un arī tad, ja jūsu mājā vairākiem iemītniekiem tas jau ir ievilkts. Ja ne, būs jārēķinās ar augstām ierīkošanas izmaksām, ja vispār kāds gribēs piedāvāt savus pakalpojumus tur, kur jūs esat vienīgais klients.
Iezvanpieeja — lēna un salīdzinoši dārga
Visplašāk pieejamais interneta pieslēguma veids ir iezvanpieeja, kad internetā iezvanās pa telefonu. Te gandrīz vienīgais priekšnosacījums ir, lai mājās būtu fiksētais telefons. Kā stāstīja «Apollo» («Lattelekom») brenda un klientu attiecību nodaļas vadītājs Andris Avotiņš, gandrīz visiem «Lattelekom» klientiem ir iespēja izmantot iezvanpieejas pakalpojumu. Tomēr arī to vajadzētu vispirms noskaidrot, jo aptuveni vienam procentam iedzīvotāju, kaut arī telefons tiem ir, kādu tehnisku iemeslu dēļ šis pakalpojums var nebūt pieejams. Jāatzīmē, ka iezvanpieejas internetu piedāvā ne tikai «Lattelekom», bet arī citas kompānijas, piemēram, «Latnet» un «Telia Multicom».
Protams, bez telefona vajadzīgs arī pats dators un arī modems — ierīce, kas tagad jau ir iebūvēta daudzos jaunajos datoros. Ja arī jūsu datorā tā nav, modema cena vairs nav nemaz tik augsta — aptuveni pieci lati.
Iezvanpieejas interneta pieslēgumam ir dažādi veidi. Viens veids — internetam var pieslēgties, iezvanoties uz attiecīgās kompānijas 900. sērijas numuru. Šajā gadījumā nav jāmaksā ne ierīkošanas, ne abonēšanas maksa par pakalpojumu, tikai attiecīgais 900. numura tarifs par katru internetā pavadīto minūti.
Vēl viens iezvanpieejas veids ir reģistrētā iezvanpieeja, kad klients reģistrējas pie interneta iezvanpieejas piedāvātāja. Tas ir izdevīgi, ja iezvanpieejas internetu izmanto biežāk un pastāvīgi, jo kopējais tarifs par internetā pavadīto minūti ir zemāks, bet parasti ir noteikta arī minimālā iztērējamā stunda mēnesī. Reģistrētās iezvanpieejas gadījumā telefona sarunu rēķinā internetā pavadītajam laikam piemēro parasto telefonu sarunu tarifu, jo pārējā samaksas daļa jau uzskaitīta interneta pakalpojumu rēķinā.
Vēl ir arī citi iezvanpieejas piedāvājumi, kas ļauj labāk kontrolēt jūsu interneta izmaksas. Un tas bieži vien ir būtiski. Iezvanpieejas datu pārraides ātrums ir samērā neliels — teorētiski maksimālais ātrums ir 56 Kbit/s. Nereti tas ir daudz mazāks. Līdz ar to, lai atvērtu kādu īpaši bilžainu mājas lapu vai ko citu pēc apjoma lielāku, var paiet vairākas minūtes. Rezultātā lietotājiem nereti ir pārsteigums par to, cik liels izrādās telefona rēķins. Piemēram, «Lattelekom» piedāvā arī speciālas kartes, ar kuru paroli var lietot internetu noteiktu laiku, bet pēc tam tas neparādās telefona rēķinā.
Telefona līniju uzlabo ar ISDN
Ja interneta pieslēgumam tiek izmantota iezvanpieeja, interneta lietošanas laikā telefons ir aizņemts un nedz piezvanīt, nedz arī saņemt zvanus nav iespējams. Kā problēmas risinājums tiek piedāvāts pārveidot telefona līniju tā, lai tā varētu darboties divos sakaru kanālos. Šo pakalpojumu sauc ISDN (integrētais pakalpojumu ciparu tīkls). Blakus vēl dažiem papildu pakalpojumiem tas lietotājam ļauj vienlaikus lietot internetu un runāt vai zvanīt pa telefonu. Turklāt tas nodrošina arī lielāku un stabilāku interneta darbības ātrumu. Piemēram, iezvanpieejas datu pārraides ātrumu ISDN var palielināt no maksimālā ātruma 64 līdz 128 Kb/s. Vienīgi, izmantojot maksimālo ātrumu (128 Kbit/s), maksa par internetu dubultojas.
Aktīvākai lietošanai — pastāvīgie pieslēgumi
Lētākie pastāvīgā interneta pieslēguma piedāvājumi Rīgā ir aptuveni par 10–15 latiem mēnesī (dažkārt var atrast arī lētākus, bet ar ļoti mazu ātrumu). Līdz ar to, ja internetu izmantojat vairāk nekā 10 stundas, jārēķinās, ka iezvanpieeja jau var izmaksāt dārgāk nekā pastāvīgais pieslēgums. Turklāt pastāvīgajiem pieslēgumiem arī lētākajos piedāvājumos nereti tiek piedāvāts daudz lielāks ātrums nekā iezvanpieejai. Tas savukārt ir svarīgi, ja parasti lejuplādējat lielāka apjoma failus.
Iedzīvotāju vidū populārs ir DSL (digitālās abonenta līnijas) pastāvīgais interneta pieslēgums. Arī tas tiek piedāvāts dažādos variantos ar atšķirīgu ātrumu, citreiz ierobežotu izmantošanas laiku (piemēram, darbdienās ārzemju internets tikai pēc sešiem vakarā) un, protams, attiecīgi arī atšķirīgu cenu. DSL maksimālais piedāvātais ātrums Latvijā ir līdz 2 Mbit/s. Faktiski standarta DSL pakalpojuma pakete ir ar ātrumu līdz 256 Kbit/s.
A. Avotiņš stāstīja, ka DSL interneta pieslēgums esot pieejams aptuveni 83% «Lattelekom» klientu (vismaz tāds procents paliek, ja atņem to klientu daļu, par kuriem ir zināms, ka viņu dzīvesvietā tas nav iespējams). Arī šeit jānorāda, ka zaudētāji lielāko daļu ir tieši lauku iedzīvotāji.
Rīgā populārs ir arī kabeļinternets. Tas ir pieejams tiem iedzīvotājiem, kam ievilkts kabeļtelevīzijas kabelis vai to ir gatava ievilkt kāda no kompānijām. Tiesa gan, izvēles loks katram klientam šeit nav visai plašs, jo atšķirīgu kabeļtelevīziju tīkli savstarpēji pārklājas tikai Rīgas centrā. Citur atliek vienīgi tā izvēle, kas katrā rajonā pieejama.
Ar 20–30 latiem mēnesī vajadzētu rēķināties, ja gribat pietiekami ātru pastāvīgo interneta pieslēgumu.
Iespējams internets arī bez vadiem
Vietās, kur nav ievilkti kabeļi un kur tos ievilkt nav izdevīgi, var izveidot radio jeb bezvadu interneta pieslēgumu. Tomēr arī šim variantam var pastāvēt dažādi šķēršļi, piemēram, mājai priekšā ir koki vai tā atrodas pārāk tālu no centrāles. Ierīkošanas un abonēšanas maksa, iespējams, būs augstāka. Lai izveidotu radiosavienojumu, jāuzstāda antena. Atkarībā no katra interneta pakalpojumu sniedzēja klientam aparatūra būs vai nu jānopērk pašam — tas stipri palielina ieviešanas izmaksas —, vai arī ir iespējams to īrēt.
Rīgā ir daudz mazu uzņēmumu, kas uzstāda uz kādas mājas ārējo antenu radio interneta pieslēgumam un pēc tam kādām trim piecām apkārtējām mājām izveido lokālo tīklu — tā saukto Ethernet. Beidzamajā laikā gan arvien biežāk tiek ievilkti arī optiskie kabeļi. Galu galā beigās iznāk tā, ka vienā kāpņu telpā internetu Rīgā var piedāvāt trīs kompānijas.
Speciālisti gan visai izvairīgi izsakās par šiem lokālajiem radio pieslēgumiem, jo tajos citi lietotāji var fiksēt, kādus datus citi sūta, un pēc tam tos arī nav visai sarežģīti atšifrēt. Tas neattiecas uz kriptētajām parolēm, ko izmanto interneta bankās. Taču ir iespējams fiksēt ne tikai mājas lapas, ko esat apmeklējis, bet arī, piemēram, paroli, ko izmantojat savam publiskajam e-pasta serverim vai autorizācijas paroli kādai datu bāzei.
Kā pārāk dārgu nevajadzētu noniecināt arī GPRS mobilo internetu, ko pagaidām piedāvā tikai «Latvijas Mobilais telefons». Tas, protams, nav pats lētākais variants, taču vietās, kur nav citu iespēju, šādu variantu var apsvērt. Tā ātrums praksē esot aptuveni 30–40 Kbit/s, taču jāmaksā ir tikai par nosūtītajiem vai saņemtajiem datiem, nevis par to, cik daudz laika jūs patērējat, lai šos datus saņemtu vai nosūtītu. Īslaicīgajā pieslēgumā tarifs ir 36–83 santīmi par 1 MB. Taču var pieteikties šo pakalpojumu arī abonēt, un tad tas maksās 1,18 latu par abonēšanu un 20 santīmu par 1 MB. Vienīgi jāatzīmē, ka pati pieslēgšanās maksā 3,54 latus.
«Wi-Fi» bezvadu internets dzīvoklī vai mājā
Salīdzinoši jauns pakalpojums interneta tirgū ir «Wi-Fi» bezvadu interneta pieslēgums. Faktiski tas ir fiksētais pieslēgums, jo bez tā «Wi-Fi» pakalpojumu nevar ieviest. Tikai interneta pieslēguma vietā ir jāpieslēdz speciāla ierīce, kas nodrošina pēc tam dzīvoklī vai mājā, ja ievieto vairākas šādas ierīces, iespēju piekļūt internetam arī bez vadiem. Tas nozīmē, ka ar savu portatīvo datoru varēsiet nepieslēgties pie vadiem, bet, mierīgi pārvietojoties pa dzīvokli vai pat pagalmu (attiecīgajā uztveres rādiusā), darboties internetā.
***
Der zināt!
- Interneta pakalpojumu piedāvājumi attiecībā uz cenām un saturu ir tik dažādi, ka grūti par tiem dot kādus kopējos vidējos rādītājus. Piemēram, dzīvojot vienā vietā Rīgā, jums varētu nākties maksāt pat divreiz lielāku summu, ko cits interneta lietotājs kādā citā vietā maksā par desmit reižu ātrāku internetu.
- Kā stāsta zinātāji, 80% gadījumu, kad pēkšņi vairs nedarbojas internets, visiedarbīgākā situācijas labošanas metode ir datora restartēšana jeb datora ieslēgšana un izslēgšana.