Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/11/8674769t1hb46b.jpg)
«Nav sliktuma bez labuma. Tagad esmu iemācījies saprast un runāt poļu valodā. Rakstīt gan vēl nemāku,» saka nupat Latvijā atgriezies Policijas akadēmijas profesors Modris Žeivots, ko pēc vairāku mēnešu apcietinājuma pret drošības naudu atbrīvojusi Polijas tiesa. Profesors 2. aprīlī Volominas tiesā sēdīsies uz apsūdzēto sola — viņu vaino 19 gadu veca jaunieša sabraukšanā un aizbraukšanā no notikuma vietas.
Policijas tiesību pasniedzējs Žeivots, pašā vasaras vidū ar ģimeni dodoties ceļojumā, pat iedomāties nevarēja, ka viņa atvaļinājums ilgs piecus mēnešus, nevis dažas nedēļas. «Nesmuki sanāca,» viņš saka tagad, pārdzīvojis neskaitāmus nepatīkamus brīžus un izbaudījis Polijas cietuma maizi. «Nesaprotu, par ko mani Dieviņš… Tā vienkārši bija nelaimīga sagadīšanās,» nopūšas profesors.
Nosodījumu nav izjutis
Kad «Vakara Ziņas» mēģināja uzmeklēt Žeivotu viņa mājās, kāda jauna sieviete atteica, ka profesors ir darbā, proti, Policijas akadēmijā. Būšot mājās ap pulksten astoņiem vakarā. Viņš vēl joprojām strādā augstskolā. Kā atzinusi akadēmijas rektore Ārija Meikališa, tikai pēc tiesas sprieduma tiks lemts par turpmāko sadarbību ar profesoru.
Vai studenti neizturas rezervēti pret pasniedzēju, kurš diezgan ilgu laiku pavadījis cietumā un tagad tiek tiesāts? «Ziniet, nē. Tieši otrādi — esmu izjutis lielu atbalstu ne tikai no viņiem, bet arī no pārējiem,» atbild Žeivots, piebilzdams, ka pat bijis izbrīnīts par to.
Jāatgādina, ka arī profesora studenti vēl laikā, kad viņš atradās apcietinājumā, «Vakara Ziņām» rakstīja: «Neticu, ka profesors varētu izdarīt ko sliktu, jo viņš ir ļoti labs cilvēks un pasniedzējs.» Arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieks Aleksejs Loskutovs, kas ir Žeivota kolēģis, brīnījās: vai tiešām profesors aizlaidies no nelaimes vietas?
Mīklainā avārija
Jau tolaik, kad «Vakara Ziņas» uzzināja par profesora likstām Polijā, par pašu avāriju bija ļoti skopa informācija. Bija zināms vien, ka pērnā gada 17. jūlijā Polijā viņš ar savu automašīnu Volominas apriņķī notriecis cilvēku un pēc negadījuma aizbraucis apmēram 30 kilometrus tālāk. Avārijas sekas traģiskas — bojā gāja jauns cilvēks.
Arī tagad lieta ir visai mīklaina, ko atzīst pats Žeivots. It kā jaunieti kāds speciāli uzgrūdis uz ceļa, viņš trāpījies automašīnu kolonnas ceļā un pakļuvis tieši zem Žeivota spēkrata, bet, iespējams, arī šī versija nav pareizā. «Ceru, ka tiesa noskaidros patiesību. Viss ir ļoti mīklaini. Klausoties liecinieku stāstīto, varam tikai fantazēt, kā viss notika,» — tā profesors.
Žeivots «Vakara Ziņām» apstiprināja iepriekš laikrakstā publicēto informāciju, ka viņš īsti nav sapratis, kas notiek: «Nejutu, ka kādu būtu nobraucis. Arī pati aizturēšana notika savādi.» Proti, braucot uz Krakovu pie draugiem, viņš apmaldījies. Apmēram 30 kilometrus no avārijas vietas pasniedzējs piebraucis pie likuma sargiem, lai pavaicātu pareizo ceļu. «Policisti man saka: «Jums kaut kas nav kārtībā ar lampiņu.» Tikai tad mani aizturēja,» atklāj Žeivots.
Cietums nav kūrorts
Taujāts, kādas izjūtas pārņem, atceroties Polijas cietumu, Žeivots daudz nerunā: «Cietums ir cietums. Tas nav kūrorts. Kādas gan var būt izjūtas, ja visu laiku esi bijis kā uz naža asmens?» Vaicāts par attiecībām ar citiem ieslodzītajiem, profesors attrauc: «Viss bija normāli.» Cietuma administrācijas attieksme bijusi pozitīva.
«Tagad studentiem varēšu daudz ko stāstīt, jo esmu cietumu redzējis no otras puses,» puspajokam stāsta Žeivots. Uzturoties apcietinājumā no jūlija līdz janvārim, profesors iemācījies runāt poliski. Viņš tā arī neatklāj savas brīvības cenu, proti, summu, ko iemaksājis kā drošības naudu. «Varu pateikt, ka man tā ir liela nauda. Esmu aizņēmies,» paskaidro profesors. Jāpiebilst, ka pēc atbrīvošanas Žeivots uzreiz nav devies uz Latviju. Viņš kādu laiku strādāja Polijas universitāšu bibliotēkās.
Žeivots ir ļoti pateicīgs visiem, kas atbalstīja grūtajā brīdī: ģimenei, kas viņu ik pa laikam apciemoja, un it īpaši Latvijas vēstniecības Polijā darbiniekiem. «Tikai nonākot tādā situācijā, tu saproti un novērtē, kas ir kas. Man nav tik daudz naudas, lai atdarītu, bet liels paldies viņiem.»
Profesors cer, ka spriedums būs attaisnojošs: «Citu iespēju nemaz nepieļauju.» Tiesas sēde Volominā paredzēta 2. aprīlī.