Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/11/8676017t1h40b5.jpg)
Apgādā «Atēna» atkārtotā izdevumā iznākusi Franca Kafkas grāmata «Stāsti». Tajā apkopoti visi stāsti, kuru publicēšanai savulaik piekritis pats autors. Grāmatu no vācu valodas tulkojusi Silvija Brice.
«Viens no šā gadsimta nedaudzajiem perfektajiem poētiskās iztēles daiļdarbiem.» (Eliass Kaneti)
«Kafkas stāsti ir nevis apcerējumi par reliģiskām, metafiziskām vai morālām problēmām, bet gan dzejojumi. Tam, kurš spēj lasīt dzejnieka darbu pa īstam, proti, bez jautājumiem, negaidot intelektuālus vai morālus rezultātus, vienkāršā gatavībā uzņemt to, ko dzejnieks sniedz, — tam šie darbi savā valodā dod jebkuru atbildi, kādu vien var vēlēties. Kafkam ir mums kas sakāms nevis kā teologam vai filozofam, bet gan vienīgi kā dzejniekam. Viņš sniedz mums savas vientuļās, grūtās dzīves sapņus un vīzijas, sniedz līdzības par piedzīvoto, savas bēdas un laimes brīžus, un vienīgi šie sapņi un vīzijas ir tas, kas mums pie viņa meklējams un no viņa saņemams — nevis «skaidrojumi», kādus šiem dzejojumiem var dot asprātīgi interpretētāji.» (Hermanis Hese)
«Gandrīz neviens nav spējis sasniegt Kafkas virtuozitāti valodas lietojumā. Viņš pārvalda vārda maģiju. Neparastā iedarbība slēpjas vienkāršībā. Tēraudcieti ir viņa teikumi, tajos nav eksaltētu vārdu kaskāžu un liriska pārblīvējuma. Un tomēr šie teikumi ietiecas visos dvēseles dziļumos…» (Manfrēds Štūrmans)
«Nav cita rakstnieka viņa laikmetā — un tas bija Rilkes un Prusta laikmets —, kura darbam tik pastāvīgi neizbēgami un dabiski piemistu dižuma zīme». (Edvīns Muirs)