VIDEO ⟩ Krievija finansējusi bērnu tiesību aizstāvības aktivitātes, kurās iesaistījās arī Jūlija Stepaņenko

Kad pirms 13 gadiem notika gatavošanās krievu valodas referendumam, oficiāli nereģistrētais veidojums “Nepilsoņu kongress” kļuva par vadošo Kremļa politikas atbalstītāju organizāciju Latvijā. Kongresa līderis – Aleksandrs Gapoņenko.

Krievijas televīzijas, kur Gapoņenko regulāri uzstājās, sauca viņu par profesoru, ekspertu un speciālistu no “Eiropas pētījumu institūta”. Nosaukums gan bija maldinošs – tas nebija vis liels zinātnisks institūts, bet vienkārši Gapoņenko vadīta biedrība.

Gapoņenko ar privātskolas “Eksperiments” īpašnieku Broņislavu Zeļcermanu aktīvi piedalījās krieviskās jaunās paaudzes tautiešu līderu audzināšanā. Viņi gatavoja jaunos politiķus. Īpašos kursus apguva arī aktīvs krievu valodas referenduma organizators Illarions Girss, Jeļena Bačinska, saskaņiete Elizabete Krivcova, kura vēl nesen gribēja kļūt par advokāti.

Bet kā liecina noplūdušās e-pastu sarakstes, jauno krievu idejas aizstāvju politiķu apmācībai Gapoņenko saņēmis atbalstu no Kremļa. Rīkotas īpašas vasaras nometnes visu trīs Baltijas valstu jauniešiem, lai apmācītu viņus krievu valodas aizstāvības pasākumu rīkošanā un kā veidot priekšvēlēšanu kampaņas. Bijušas arī individuālas apmācības katram no dalībniekiem. Uz Latviju aicināti Krievijas speciālisti, lai tie strādātu ar jauniešiem.

Bet jauniešu apmācība bija tikai viens no Gapoņeno darbiem. Viņš un prokrieviskie līdzbiedri kādā brīdī pēkšņi sāka runāt par tikumību un bērnu tiesībām. Un kā Eiropa izplata homoseksuālismu. Tobrīd šādas pat aktivitātes vienlaikus sākās vairākās Eiropas valstīs. Kas radīja aizdomas par organizētu kampaņu, kam “kājas aug” Krievijā. Arī Vladimirs Putins regulāri skandināja – Rietumi nodod tradicionālās vērtības un Krievija tās ir gatava sargāt!

Sekojot Putina vēstījumam, Gapoņenko pirms 10 gadiem sagatavoja filmu “Juvenālā justīcija”, kas veltīta tematam par bērnu tiesību aizsardzību. Tajā stāstīja kā sociālie dienesti Latvijā un Rietumos it kā nepamatoti atņemot bērnus vecākiem un izposta ģimenes. Nekā personīga ieradās uz filmas prezentāciju, bet Gapoņenko žurnālistus rupji padzina.

Latvijā sākās īpaša parakstu vākšanas akcija, notika vairāki piketi un gājieni, kas nosodīja bērnu tiesību pārkāpumus, kuros piedalījās arī Gapoņenko. Tikumības kampaņas īstenoja vairākas nevalstiskās organizācijas. Saeimā pieņēma strīdīgi vērtētus grozījumus izglītības likumā, kas lika skolēnus audzināt tikumiski.

Grozījumus virzīja tobrīd “Saskaņas”, bet tagad Rīgas domē iekļuvusī partijas “Suverēnā vara” līdere Jūlija Stepaņenko. Saistību ar Krieviju šiem grozījumiem deputāte noliedza, lai gan tas sakrita ar kopējo kampaņu, ko rīkoja prokrieviskās organizācijas Latvijā.

Kā liecina mūsu rīcībā nonākusī Aleksandra Gapoņenko e-pastu sarakste ar Krievijas Fonda ārvalstīs dzīvojošo tautiešu atbalstam un tiesību aizsardzībai jeb saīsināti Pravfond vadību, viņš fondam iesniedzis pieteikumu filmai “Juvenālā justīcija”. Projekta summa – 13 800 eiro.

Fonds pēc tam informē Gapoņenko, ka precīzi visa pieprasītā nauda filmas veidošanai tiek piešķirta.

Gapoņenko ar Maskavu saskaņo arī darbu plānu kā notiks filmas veidošana. Sākot no 2014.gada decembra līdz 2015. gada septembrim.

E-pastos pieejams noslēgtais līgums un citi dokumenti. Gapoņenko priecīgs raksta saviem cīņu biedriem Latvijā un informē par labo ziņu. Maskavas fondam sola doties uz Krieviju, lai pats personīgi parakstītu dokumentus.

Naudu Maskava maksā pa daļām. Bet notiek vairāki neparedzēti apstākļi. Gapoņenko izkrata drošībnieki, atņem datorus, cietos diskus un viņš pieprasa Maskavai termiņa pagarinājumu, lai solīto darbu izpildītu. Bet tad fonda grāmatvedība aiztur vienu no granta maksājumiem, jo Gapoņenko esot ne līdz galam izdarījis kādus iepriekš apsolītus darbus, par ko jau samaksāts. Nepilsoņu līderis ir tik sadusmots, ka pat vēršas policijā un Maskavas prokuratūrā.

E-pastos redzams kā Gapoņenko un citiem viņu kolēģiem Maskava apmaksā komandējumus uz Varšavu, Vīni un citviet.

Viņš arī pamāca fonda ekspertus, kurus cilvēkus uz konferencēm būtu jāataicina no Krievijas okupētajām daļām Ukrainā, lai viņi iegūtu publisku platformu.

Citā atsaucas, ka viņu komandējumam uz Ženēvu ieteikusi Krievijas vēstniecība Rīgā un prasa 1200 eiro ceļam un dzīvošanai.

Vienlaikus ar Gapoņenko naudas nebūšanām Maskavai raksta viens cits prokrieviskais aktīvists Viktors Guščins. Viņš savulaik Maskavas namā pulcēja krievvalodīgo aktīvistus, organizēja Latvijas jauniešu mācības Krievijas universitātēs.

Kādā no noplūdušajiem e-pastiem prokrieviskais aktīvists Viktors Guščins sūdzas Maskavai, ka viņa darbu traucējot Latvijas specdienesti un kaut kāds TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Guščins gaužas par Saeimas pieņemtiem grozījumiem, ka varēs apturēt biedrību darbu, kas apdraud valsts drošību. Guščins maskaviešiem īpaši izceļ Jūliju Stepaņenko, kura esot liels “Malacis”, jo balsojusi pret grozījumiem. Pretēji Jānim Urbanovičam un citiem “saskaņiešiem”.