Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/11/8676325t1h07a9.jpg)
Smeļoties informāciju tikai no plašsaziņas līdzekļiem, droši vien arī man būtu radies priekšstats, ka Latvijas informācijas tehnoloģiju (IT) nozarei steidzami vajadzīga valsts palīdzība un ka tā ir uz bankrota robežas.
Pamats publikācijām par grūtajiem laikiem IT nozarē bija nule kā prezentētie Latvijas Informācijas sistēmu klastera (IS klasters) eksportorientēto kompāniju finanšu rezultāti. Straujā izaugsme beigusies, apgrozījums krīt, izmisīgi cenšas gūt peļņu — apmēram tāda bija vairākuma preses publikāciju noskaņa pēc IS klastera preses konferences. Protams, neizdziedēt Latvijas plašsaziņas līdzekļu kāri meklēt sliktas ziņas. Latvijā vismazāk mobilo tālruņu lietotāju, Latvijā vismazāk datoru, Latvijā visdārgākie sakari — šie virsraksti jau kļuvuši tik pierasti kā sniegs ziemā un lietus Jāņos.
Tai pašā laikā avīzēs var lasīt, cik lepni esam par «Latvijas Mobilo telefonu» (LMT) — pelnošāko kompāniju Latvijā. Protams, fakts, ka arī «Lattelekom» gūst vērā ņemamu peļņu, latvju tautai nešķiet tik pozitīvs, jo tas taču bijušais monopolists, taču visā visumā telekomunikāciju nozare kā pelnošākā Latvijā — tas ir pozitīvu emociju vērts.
Protams, nevienai Latvijas IT kompānijai nav tādas galvu reibinošas peļņas kā LMT. Taču varbūt ir vērts paanalizēt, kur rodas LMT peļņa un kur rodas IT kompāniju peļņa. LMT peļņas miljoni (no kuriem lielākā daļa tiek izmaksāta īpašniekiem — «TeliaSonera» un skandalozajam digitālās televīzijas ieviesējam «Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs») tiek iegūti no mūsu visu kabatām. Mēs — mobilo tālruņu lietotāji — ar saviem ikmēneša nomaksātajiem rēķiniem arī nodrošinām, ka LMT var tik raženi pelnīt (arī «Tele2» strādā ar peļņu).
Man nav nekā pret LMT, jo patiesībā tā ir mūsu pašu izvēle — maksāt LMT vai ne, lietot mobilo sakarus vai ne. Ja mēs galu galā esam gatavi mobilo sakaru ērtības pirkt par tādu cenu, kas nodrošina kompānijai tik lielu peļņu, tā ir mūsu izvēle. Pozitīvi, ka LMT savu peļņu vienmēr ir arī investējis uzņēmuma attīstībā, tādējādi nodrošinot kvalitatīvus sakarus un jaunākās tehnoloģijas un pakalpojumus. Kur tad peļņu gūst mūsu IT kompānijas?
Pēc Eiropas Informācijas tehnoloģiju observatorijas (EITO) datiem, pērn Baltijas IT pakalpojumu tirgus audzis vien par 3%. Iemesli vietējā tirgus lēnajai izaugsmei bija vairāki — pirmkārt, tirgus ir neliels; otrkārt, Latvijā tika ievērojami samazināts valsts finansējums IT projektiem; treškārt, pirms pievienošanās Eiropas Savienībai vietējie uzņēmēji bija piesardzīgi ar investīcijām vispār, ne tikai IT jomā. Turklāt jāņem vērā, ka ārvalstu analītiķi uz Baltiju skatās kā uz potenciālo noieta tirgu un mūsu kompāniju konkurētspēja pasaules mērogā tiem nešķiet uzmanības vērta.
Laikā, kad vietējais tirgus uzrāda lēnu attīstības tempu, IS klastera kompānijas triecientempā paaugstinājušas savus eksporta panākumus — pērn IS klastera kompāniju eksporta apjomi pieauguši par 52% (!). Tas ir trīs reizes straujāk nekā Latvijas preču eksports kopumā (pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijas preču eksports 2003. gadā pieaudzis par 17%). 2003. gadā pirmo reizi IS klastera kompānijas lielākos ieņēmumus ģenerēja ārvalstu tirgos. Lai gan ES pievienošanās priekšvakarā mūs mēģina biedēt, ka uzreiz pēc robežu krišanas Latvijā mēģinās ienākt spēcīgas ES kompānijas, realitāte rāda, ka IS klastera kompānijām lielākais eksporta tirgus ir tieši Eiropa. Turklāt jau otro gadu pēc kārtas izdodas noturēt šajā tirgū iekarotās pozīcijas un pat palielināt ieņēmumus.
Apbrīnas vērts ir fakts, ka gandrīz trešdaļu eksporta ieņēmumu IS klastera kompānijas ģenerē Āzijas un Tuvo Austrumu valstīs. Ķīna, kas visā pasaulē pazīstama kā valsts, kurai ļoti patīk pārdot, bet kura nelabprāt kaut ko pērk, ir kļuvusi par vienu no nozīmīgākajiem IS klastera eksporta tirgiem.
Padziļināti analizējot IS klastera kompāniju finanšu datus, var konstatēt, ka kompāniju peļņas pieaugums ir cieši saistīts ar panākumiem eksporta tirgos. Kompānijām ar lielāku eksporta pieredzi izdevies ievērojami kāpināt savu rentabilitāti. Rezultāti skaidri parāda, ka IS klastera lielākā peļņas daļa nenāk no mūsu maciņiem. Par to maksā Ķīnas, Kuveitas, Austrālijas, Lielbritānijas, ASV un citu valstu iedzīvotāji. Turklāt atšķirībā no koksnes nozares, kas Latvijā atzīta par eksporta pirmrindnieci, IT nozare neeksportē vietējās dabas bagātības, bet gan intelektuālu produktu, kuram, ja vien valsts mērogā tiks nodrošināta kvalitatīva izglītība, izsīkšana nedraud.
Kristīne Jančevska ir ziņu aģentūras LETA portāla «nozare.lv» informācijas tehnoloģiju nozares redaktore. Viņas e-pasta adrese ir kristine.jancevska@leta.lv.