Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/11/8677790t1h0a82.jpg)
Laikā, kamēr Latvijas akciju tirgus katru nedēļu sasniedz savus pēdējo sešu gadu augstākos līmeņus, investoriem jāpieliek aizvien lielākas pūles, lai uz krietni pieaugušo cenu fona varētu veikt ieguldījumus ar iespējami lielāku atdevi.
Jau divus gadus vispārējais noskaņojums Latvijas akciju tirgū ir pozitīvs, kas saistīts gan ar valsts ekonomisko izaugsmi, gan uzņēmumu finanšu rādītāju uzlabošanos, kā arī ar tirgus sakārtošanu, kas Latvijas vērtspapīriem radījis ne tikai vietējo, bet arī ārvalstu investoru uzticību. Nozīmīgs faktors tirgus augšupejā acīmredzami bija valsts pievienošanās Eiropas Savienībai, kas ārvalstu investoru acīs Latvijas vērtspapīriem, kā ieguldījumu objektam radīja lielāku uzticību, nekā tad, ja integrācijas process nebūtu noticis.
Lai gan arī politiskiem procesiem ir bijusi kāda nozīme, galvenais faktors, kas virzījis tirgu augšup, ir vietējo uzņēmumu nenovērtētie aktīvi. Tā tas bija pirms diviem trim gadiem, un, lai arī tagad Latvijas akciju tirgus saglabā ievērojamas izaugsmes perspektīvas, lielu peļņas procentu gūšana šobrīd kļuvusi ievērojami sarežģītāka, jo kopējais cenu līmenis teju sasniegs savu vēsturiski augstāko punktu, kāds tika fiksēts 1997. gadā pirms Dienvidaustrumu Āzijas finanšu tirgu sabrukuma, kas Rietumu investoriem daudz uzmanīgāk lika skatīties arī uz citiem pārejas ekonomikas valstu tirgiem, tostarp arī Latviju.
Šā gada marta beigās salīdzinājumā ar šo pašu laika posmu pirms gada biržas likvīdāko akciju cenu indikators — indekss «RICI» — ir palielinājies par 104%. Lielākā daļa indeksa grozā iekļauto akciju cenas ir palielinājušās pat vairāk par šo vērtību, bet atsevišķu emitentu, piemēram, «Liepājas metalurga», akciju cena pieaugusi par 245,71%, savukārt «Rīgas kuģu būvētavas» akciju cena kāpusi par 218,75%.
Nedaudz pieticīgāk veicies «Rīgas transporta flotei» — 144%, «Grindeks» — 138,18%, «Olainfarm» — 131%, «Ventspils naftai» — 129,33%,«Valmieras stikla šķiedrai» — 127%, «Ditton pievadķēžu rūpnīcai» — 57,1%, savukārt «Latvijas gāzei» vispār palikusi faktiski tajā pašā līmenī kā pirms gada, bet «Latvijas balzamam» samazinājušies par 21,56%.
Pēdējos divus uzņēmumus gan drusku jānošķir no pārējā tirgus kopumā, jo «Latvijas balzama» akciju kontrolpaketes īpašnieks pēdējo 12 mēnešu ietvaros izteica akciju atpirkšanas piedāvājumu uzņēmuma mazākuma akcionāriem par 1,56 latiem, savukārt «Latvijas gāzes» gadījumā tirgum pieejamo akciju skaits ir relatīvi niecīgs — 1–2%, jo pārējais pieder uzņēmuma lielajiem akcionāriem, līdz ar to tirdzniecība ar tām ir ļoti pasīva.
(Turpinājums sekos)