Ja Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs atļaus jaunās celulozes rūpnīcas celtniecību pie Daugavas, Rīgas Dome cīnīsies par tautas nobalsošanas sarīkošanu šajā jautājumā, trešdien konferencē par rūpnīcu paziņoja Rīgas Domes Komunālo un dzīvokļu komitejas vadītājs Jānis Karpovičs. Tomēr viņš pauda cerību, ka līdz tam nenonāks.

Arī vides ministrs Raimonds Vējonis konferencē paziņoja, ka ir kategoriski pret celulozes rūpnīcas celtniecību Jēkabpils rajona Ozolsalā. Viņš norādīja, ka nevēlas runāt par šī projekta ekonomisko pusi, taču paliek jautājums, kas notiek ar Latviju, Daugavu un dabu.

Viņš uzsvēra, ka, pirmkārt, bažas rada tas, ka šādas lielas rūpnīcas celtniecība veicinās Latvijas mežu izciršanu. Arī rūpnīcas iespējamā atrašanās vieta ir nepiemērota, jo notekūdeņi nonāks upē tur, kur Daugavai ir lēns tecējums, un tādēļ pieaugs sekundārais piesārņojums.

Vides ministrs arī norādīja, ka pēc viņa domām rūpnīcai jāmeklē cita vieta.

Konferenci «Vai Latvijai un Rīgai vajadzīga celulozes rūpnīca Ozolsalā» rīko Latvijas Zinātņu akadēmija un Rīgas Dome.

Dome jau ir pieņēmusi lēmumu, kurā iebilst pret jaunās celulozes rūpnīcas celtniecību Jēkabpils rajona Ozolsalā, jo rūpnīca atradīsies pie Daugavas, no kuras rīdziniekiem tiek ņemts dzeramais ūdens. Dome iecerējusi arī valdību aicināt iesaistīties šī jautājuma risināšanā.

Latvijas Zinātņu akadēmijas un Rīgas Domes neatkarīgo ekspertu darba grupa pēc celulozes rūpnīcas projekta īstenotājas a/s «Baltic Pulp» sagatavotā ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojuma vērtēšanas joprojām uzskata, ka rūpnīcas celtniecība pie Daugavas nav pieļaujama, jo tā būtiski apdraud apkārtējo vidi un ūdens kvalitāti Daugavā.

«Baltic Pulp» projekta sekretārs Grigorijs Rozentāls gan iepriekš norādīja, ka «mūsu darbs ir pierādīt, ka rūpnīca dabai ļaunumu nenodarīs. Pēc triju gadu ieguldīta darba mēs uzskatām, ka objektīvi varam pierādīt, ka kaitējuma nebūs. Protams, būs zināma ietekme,» atzina Rozentāls.

Viņš pauda izbrīnu, ka Rīgas Domes un Zinātņu akadēmijas grupas pārstāvji divās nedēļās, kas, viņaprāt, ir visai īss laiks, spējuši izvērtēt 1000 lappušu biezu ietekmes uz vidi novērtējumu.

Ietekmes uz vidi gala novērtējums šobrīd ir iesniegts Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojam, kas arī pieņems galīgo lēmumu par rūpnīcas celtniecību.

Saeimā izskatīšanai komisijās arī nodoti grozījumi aizsargjoslu likumā, kas paredz noteikt stingra režīma aizsargjoslas ne tikai pie dzeramā ūdens ņemšanas vietām, bet visas ūdens ņemšanai izmantotās ūdenskrātuves garumā. Minēto likumprojektu bija izstrādājusi Rīgas Dome, kas tā ir nolēmusi cīnīties pret jaunās celulozes rūpnīcas projektu.

Rīgas Domes pārstāvji vērsušies valdībā arī ar aicinājumu lemt par atļauju būvēt rūpnīcu, neatstājot to Jēkabpils rajona ziņā, jo likumā par ietekmes uz vidi novērtējumu teikts, ja atbilstoši noslēguma ziņojumam paredzētās darbības ietekme uz vidi vai cilvēka veselību var skart teritoriju, kas ir lielāka par attiecīgās pašvaldības teritoriju, lēmumu pēc tās pašvaldības ierosinājuma, kuras teritoriju šī darbība var ietekmēt, pieņem Ministru kabinets.

Kopējais investīciju apjoms celulozes rūpnīcas celtniecībā ir aptuveni 900 miljoni eiro, un tas būtu līdz šim lielākais investīciju projekts Latvijā. Rūpnīcas kopējā jauda plānota 600 tūkstoši tonnu celulozes gadā. Rūpnīca nodrošinātu darbu 350 cilvēkiem, bet tās celtniecība un darbība sekmētu jaunu darba vietu rašanos arī citās nozarēs.

Sākotnējais projekta potenciālais investors Zviedrijas «Sodra» nolēma izstāties no projekta, tādēļ 33% tā «Baltic Pulp» akciju pārņēma otrs projekta ārvalstu investors — Somijas «Metsaliitto», kam pieder 34%. Latvijai joprojām pieder 33% akciju, taču Latvija plāno no projekta izstāties, ļaujot «Metsaliitto» projektu realizēt vienam.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp