Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus informācijas tehnoloģiju (IT) nozarē Latvijā varētu sākt apgūt tikai nākamajos gados, aģentūrai BNS atzina nozares speciālisti.
IT uzņēmuma «MicroLink Latvia» direktors Jānis Bergs žurnālistiem sacīja, ka ES fondu naudu IT nozare «šogad diezin vai saņems, varbūt pirmie projekti tiks sākti gada otrajā pusē». Viņš sacīja, ka šie projekti būs «privātajā sektorā par privātu naudu».
Bergs norādīja, ka valstiski «aptaustāmāk un sajūtamāk» ir būvēt ceļu un tiltus, nevis ieguldīt naudu IT attīstībā, taču tā nevajadzētu darīt. Viņš salīdzināja divas ES valstis — Grieķiju un Īriju, kur attiecīgi pirmā ES fondu līdzekļus galvenokārt izlietoja infrastruktūras attīstībai, bet otrā — investēja tehnoloģijās. «Tagad redzam, kura no šim valstīm ir vairāk attīstījusies,» Bergs secināja.
Latvijas Interneta asociācijas izpilddirektors Gints Bukāns aģentūrai BNS sacīja, ka ir divi ļoti svarīgi priekšnoteikumi, lai Latvijas IT nozare ES līdzekļus apgūtu jau šogad: zinošs projektu koordinators un projektu ekonomiskā pamatotība. Bez šo priekšnoteikumu īstenošanas ES līdzekļus IT joma šogad vēl neapgūs.
«ES fondu nevarēs apgūt atsevišķi IT profesionāļi, atsevišķas valsts institūcijas vai atsevišķi speciālisti, kas darbojas ārpus Latvijas,» Bukāns pauda, norādot, ka jāizveido konsultatīva darba grupa, kas saliedētu aktīvus un kompetentus cilvēkus reāliem darba rezultātiem. «Zināmu lomu šeit nospēlē indivīdu egocentrisms, zināma nezināšana, zināma nevarēšana,» asociācijas pārstāvis sacīja, piebilstot, ka darba grupa varētu darboties kā katalizators, lai Latvijas IT nozare jau šogad sāktu izmantot ES līdzekļus.
Viņš minēja, ka svarīgi ir nevis sadrumstalotas aktivitātes ap ES līdzekļiem, bet gan principiāla pieeja nozares attīstībai, pēc kuras definēšanas var sākt konkrēto projektu apguvi. «Primāri svarīgi ir izveidot saliedētu struktūru, kurā līdera loma varētu būt Satiksmes ministrijai, Informācijas sabiedrības birojam vai Finanšu ministrijai,» Bukāns paskaidroja, piebilstot, «jo ātrāk tas notiks, jo ātrāk mēs ES līdzekļus apgūsim».
«Reāls risks ir arī Latvijas projektu ekonomiskā lietderība. Ja mēs gatavosim projektus tikai tādēļ, lai apgūtu ES līdzekļus, mēs sniegsim sev lāča pakalpojumu,» Bukāns brīdināja, norādot, ka tādā gadījumā IT nozare ES fondu naudu šogad neapgūs. «Jāmāk atrast maģiskie izteiksmes līdzekļi ar finanšu rādītājiem ne tikai uz papīra, bet arī dzīvē. ES līmenī pūst miglu acīs būs grūti,» speciālists atzina, norādot, ka negodīga projektu līdzekļu apguve var radīt neuzticību, ko būs grūti vērst par labu.
Arī Satiksmes ministrijas Investīciju departamenta direktors Andulis Židkovs aģentūrai BNS sacīja, ka tas IT jomas projekts, kas ir ministrijas pārraudzībā — platjoslas interneta tīkla izveide attālajos Latvijas reģionos —, šogad netiks sākts, visticamāk, tas sāksies 2005. vai 2006. gadā. Kā iemeslu tam, ka šo projektu šogad nesāks, Židkovs minēja to, ka nav izbūvētas telekomunikāciju līnijas attālajos Latvijas reģionos. Tā kā «Lattelekom» šīs līnijas neplāno būvēt, jāizveido vienots pakalpojumu fonds, kurā daļa naudas varētu būt no ES līdzekļiem.
