Valsts atmaksā studiju tēriņus

Visvairāk atbalsta lauku skolotājus

Gada sākumā no visiem Latvijas 126 756 studentiem valsts augstskolās budžeta grupās mācījās 30 944 cilvēki. Paši par izglītību maksāja 95 812 studenti jeb 76 procenti.

Pērn studiju un studējošā kredītus dzēsa aptuveni 800 cilvēkiem, tērējot šim mērķim 52 000 latu. Izglītības un zinātnes ministrija paredz šogad sākt aizdevuma dzēšanu vēl 377 bijušajiem studentiem, tam atvēlot 56 000 latu. Kopējais speciālistu īpatsvars, kuriem valsts patlaban dzēš šos aizdevumus, ir tikai viens procents no studentiem, kuri augstskolā nemācās budžeta grupā.

Latvijas valdības ik gadu izveidotajā visvairāk nepieciešamo speciālistu sarakstā, kuriem dzēš aizņēmumu, visvairāk ir skolotāju. Vēl ir arī izglītības psihologi un sociopsihologi, medicīnas, kultūras un vides speciālisti.

Pērn Ministru prezidenta un izglītības un zinātnes ministra rīkojumi nr. 437 un nr. 438, piemēram, paredz studiju kredīta dzēšanu 108 skolotājiem, 17 sociālajiem pedagogiem un sociālajiem darbiniekiem, 10 citu profesiju speciālistiem — aktieriem, bibliotekāriem, diriģentiem, mūziķiem un muzeju darbiniekiem valsts un pašvaldību iestādēs. Studiju fonda vadītājs Jānis Ķirsons teic, ka saraksts tapis pēc konsultācijām ar visām ministrijām:

— Sarakstā ir iekļauts speciālistu skaits valstij ļoti vajadzīgās, bet dažādu iemeslu dēļ nepopulārās specialitātēs. Ministrijas galvenokārt centās atbalstīt mazāk atalgotos speciālistus. Bet kredītu dzēšanas galvenā iecere ir rosināt cilvēkus strādāt tajās darba vietās, kas nav pievilcīgas, bet sabiedrībai ļoti vajadzīgas.

Par kredīta dzēšanu lemj īpaši izveidota komisija, kurā darbojas Izglītības un zinātnes, Labklājības, Veselības, Zemkopības, Kultūras ministrijas un Studiju fonda pārstāvji.

Personas, kurām dzēsīs aizdevumus, izvēlas konkursa kārtībā. Ķirsons teic, ka tajos pagaidām nedaudzajos gadījumos, kad pretendentu kredīta dzēšanai ir vairāk, nekā togad paredzēts, iespējami vairāki risinājumi. Visbiežāk aizdevuma dzēšana tiek atlikta uz nākamo gadu. Viņš paredz — nākotnē pieprasījumu kredīta dzēšanai būšot vairāk, jo studiju kredītus Latvijā izsniedz kopš 1999., bet studējošo kredītus — kopš 1997. gada. Iespējama arī abu kredītu dzēšana.

Patlaban ministrija sagatavojusi jaunu sarakstu. Ķirsons teic, ka izmaiņu sarakstā tikpat kā neesot — arī tagad visvairāk kredītus paredzēts dzēst lauku rajonu skolotājiem. Nākotnē šādi varētu atbalstīt arī inženierzinātņu speciālistus.

Nosacījumi kredīta dzēšanai

Latvijā augstākās izglītības iegūšanai var saņemt studiju un studējošā kredītu. Studiju kredīts paredzēts studiju maksas segšanai. To var saņemt ikviens pilna un nepilna laika students. Bet studējošā kredīts ir paredzēts klātienes pilna laika studentu ikdienas tēriņiem.

Ja pēc diploma saņemšanas izdodas uzvarēt konkursā, tad valsts abus šos aizdevumus dzēš.

Kredītu dzēšanai priekšroka ir pagasta skolu skolotājiem un bērnudārzu audzinātājiem. Kandidātus Studiju fondam iesaka rajonu izglītības pārvaldes. Ķirsons teic, ka valsts dzēš aizdevumus pēc tāda paša grafika, kā to darītu paši kredīta saņēmēji:

— Ik pēc 12 noteiktajā darbavietā nostrādātajiem mēnešiem bijušajiem studentiem ir jāsūta Studiju fondam darbavietas vadītāja parakstīta izziņa par to, ka viņi joprojām tur strādā. Pēc izziņas saņemšanas fonds pārskaita bankai maksājumu. Ja kompensācijas saņēmējs maina darbavietu, tad kredīta dzēšana tiek pārtraukta, — stāsta Ķirsons.

Visprecīzāko un izsmeļošāko informāciju par kredīta dzēšanas iespējām var saņemt Studiju kredīta fondā Rīgā, Merķeļa ielā 11. Tālrunis 7702490. Mājas lapa «www.sf.gov.lv».

Bijušie studenti apmierināti

Jolanta Tīruma Rīgas pašvaldības bērnunamā «Ilga» strādā par sociālo darbinieci. Viņa nodarbojas ar bērniem no tā saucamām nelabvēlīgajām ģimenēm, tostarp arī ar agrāk noziegumos iesaistītajiem bērniem. 2002. gadā Jolanta pabeidza Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskolu «Attīstība».

Viņa teic, ka vajadzīgo formalitāšu kārtošana kredīta atmaksai ir daudz vienkāršāka nekā kredīta saņemšanai: 

— Vispirms kopā ar savas darbavietas vadītāju aizgāju uz Studiju fondu un noskaidroju par vajadzīgo dokumentu kārtošanu.

Iesniegumu fondam iesniedzu novembra beigās, bet janvāra sākumā saņēmu ziņu par naudas piešķiršanu. Man ik gadu līdz 28. jūnijam Studiju fondam ir jāiesniedz izziņa par pamatdarbavietu. Tiem, kuri vēlas saņemt valsts atbalstu kredīta dzēšanā, iesaku vispirms noteikti tikties ar Studiju fonda darbiniekiem.

Antra Bērziņa (vārds un uzvārds mainīts) augstskolu «Attīstība» beidza tajā pašā gadā, kad J. Tīruma, un sāka strādāt par sociālo darbinieku kādā Rīgas sociālajā dienestā. Diemžēl dažus mēnešus pēc augstskolas beigšanas viņa cieta nelaimes gadījumā un kļuva invalīde. Pēc kreditēšanas noteikumiem Studiju fonds šajā gadījumā ir tiesīgs dzēst visu aizdevuma summu. Antrai tie bija Ls 1300.

Pērn pirmo reizi valsts kredītu dzēsa arī vides speciālistiem. Šo iespēju izmantoja Ventspils reģionālās vides pārvaldes speciālists Normunds Ābele. Viņš ir beidzis Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāti. Ābele teic, ka vides speciālisti Ministru kabineta noteikumos, visticamāk, iekļauti saistībā ir valsts virzību uz vides sakārtošanu.

— Arī atalgojums šiem speciālistiem nav augsts — no 100 līdz 200 latiem mēnesī. Ar tādu naudu Rīgā izdzīvot grūti, bet Talsos var, — saka Normunds.

Pārmaiņu nebūs

Izglītības ministrs Juris Radzevičs sola — budžeta vietu skaits augstskolās noteikti netiks samazināts, bet arī nepieaugs. Notikšot izmaiņas vienīgi vietu sadalē — pedagogu izglītības vietā aizvien valsts vairāk apmaksās mācības inženierzinātņu specialitātēs, kurās ļoti trūkst speciālistu.

Nākamajos gados valsts ik gadu sākšot kredītu dzēšanu aptuveni 400 augstskolas beidzējiem.