Foto: Elmārs Rudzītis,AFI

Baltijas valstīs ir izveidota visa nepieciešamā infrastruktūra, lai efektīvi izmantotu informācijas un komunikāciju tehnoloģijas uz zināšanām balstītas ekonomikas un informācijas sabiedrības attīstīšanā, atzīst starptautiskā foruma «Baltic IT&T 2004» dalībnieki.

Kā žurnālistiem norādīja foruma goda priekšsēdētājs Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers, valdības prioritāte ir veicināt iedzīvotāju izglītība līmeņa palielināšanu, lai viņi spētu izmantot informācijas tehnoloģiju radītās priekšrocības. «Šobrīd daudzi brauc ar automašīnām, lai arī nezina, kā tās uzbūvētas. Tāpat jābūt ar datoriem un citām IT ierīcēm, jāprot tās izmantot savā un sabiedrības labā,» skaidroja Šlesers.

Premjers biedrs atzina, ka patlaban valdība ir iekavējusi e-pārvaldes ieviešanu, jo līdz šim tai neesot pievērsta pietiekama uzmanība. Iepriekšējais premjers Einars Repše šo jomu, pēc Šlesera teiktā, esot pārņēmis savā pārziņā, bet neesot veltījis tai pienācīgu uzmanību. «Cerēsim, ka tagadējam premjeram Indulim Emsim darbs veiksies labāk,» sacīja premjera biedrs.

Politiķis uzskata, ka Latvijas un Baltijas valstu ģeopolitiskais stāvoklis, kā arī iedzīvotāju vairākuma krievu valodas prasme dod reģionam unikālas konkurences priekšrocības Eiropas Savienībā sadarbības ar Krieviju un NVS valstīm aspektā. Informācijas tehnoloģiju sfēra, pēc vicepremjera domām, allaž bijusi viena no valdības prioritātēm, kā nozares, kas tautsaimniecībai devusi lielāko pievienoto vērtību.

Kā informēja Latvijas Informāciju tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācijas (LITTA) prezidents Imants Freibergs, jau jūnijā varētu sākties pilotprojekts programmā «Latvija@Pasaule», kas paredz cita starpā palielināt publisko interneta piekļuves vietu skaitu un veikt izglītojošus pasākumus,  kas sekmētu informācijas sabiedrības izveidi Latvijā.

Savu atbalsta piedāvājumu LITTA sāktajai programmai «Latvija@Pasaule» izteicis Ziemeļvalstu telekomunikāciju koncerns «TeliaSonera». Tā prezidents Dānijā, Norvēģijā un Baltijas valstīs Kenets Kārlbergs pauda kompānijas gatavību iesaistīties projektā, ja vien Latvijas puse redz nepieciešamību šādam atbalstam. «TeliaSonera» ir gatava sniegt konkrētu palīdzību, lai attīstītu informācijas tehnoloģiju infrastruktūru, radītu arvien vairāk publisko piekļuves punktu internetam Latvijas skolās, bibliotēkās, pašvaldībās un citur.

Kā forumā atzina «TeliaSonera» vecākais viceprezidents Eriks Halbergs, informācijas sabiedrības izveidošana ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem Latvijas ilgtermiņa ekonomiskajai attīstībai, sevišķi ņemot vērā dabas resursu un rūpniecības trūkumu. «Mūsdienu informācijas laikmetā piekļuves trūkums un neprasme izmantot modernās tehnoloģijas būtiski ierobežo cilvēka izaugsmes iespējas, konkurenci darba tirgū. Šī tendence ir īpaši bīstama Latvijas laukos un mazpilsētās, un «TeliaSonera» ir gatava veltīt daudz resursu, lai panāktu iespējas praktiski lietot un mācīties informācijas tehnoloģijas visur Latvijā neatkarīgi no reģiona attāluma un ekonomiskās aktivitātes,» skaidroja Halbergs, piebilstot, ka īpaša nozīme ir programmnodrošinājuma un IT risinājumu pieejamībai vietējā valodā, jo, lai arī angļu valoda kļūst arvien populārāka Baltijā, tā nekad neaizstās dzimto valodu.

Halbergs uzskata, ka jau tagad gandrīz visā Baltijas teritorijā gan ar fiksētā, gan mobilo telekomunikāciju tīkla starpniecību pieejams internets. Viņš gan nekomentēja, kad šis pakalpojumus izmaksu ziņā kļūs pieejams lielākajai daļai iedzīvotāju.

Savukārt Eiropas Komisijas (EK) informācijas sabiedrības ģenerālā direktorāta «Unit New Working Environments» vadītājs Brors Salmelins uzsvēra, ka EK pastiprinātu uzmanību pievērš tam, lai tiktu liberalizēti telekomunikāciju tirgi, kas novestu pie pakalpojumu cenu samazināšanās un pašu pakalpojumu kvalitātes uzlabošanas. Viņš aicināja Latvijas valdību un IT biznesa sabiedrību vairāk uzmanības pievērst informācijas sabiedrības izveidei nepieciešamo tehnoloģisko un metodoloģisko risinājumu izveidei, kas var prasīt vairākus gadus, bet pēc aptuveni pieciem gadiem Latvija un Baltijas valstis var nokļūt daudz izdevīgākā situācijā ekonomikas konkurētspējas ziņā nekā vecās Eiropas Savienības dalībvalstis.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp