Rajonu bibiliotēkas turpina datorizēties

Bibliotēku datorizācijas ziņā Latvijā vēl daudz darāmā.

FOTO: City of Lake Park

Viens no Kultūras ministrijas tuvāko gadu svarīgākajiem darbiem ir panākt, lai visās valsts bibliotēkās lasītāji varētu piekļūt elektroniskajiem kopkatalogiem un informācijai elektroniskā formātā.

Šonedēļ par to runāja Kuldīgā pulcējušies Kurzemes bibliotēku vadītāji, Kultūras ministrijas (KM), Latvijas Pašvaldību savienības, VA «Kultūras informācijas sistēmas» pārstāvji un citi interesenti.

Kuldīgas galvenās bibliotēkas metodiķe Lāsma Veigelte sacīja, ka rajonā 14 no 27 pagastu bibliotēkām nav datoru, bet sešās no datorizētajām nav interneta pieslēguma: «Mēs ļoti ceram uz projektu konkursiem. Trīs pagasti šā gada budžetā paredzējuši līdzekļus datoru iegādei, tomēr tehniskā nodrošinājuma atšķirības rajona ietvaros ir dramatiskas.»

Bibliotēkas direktore Laima Ostele pastāstīja, ka tehniskais nodrošinājums nav pietiekams pat rajona centrā: «Mūsu bibliotēkā ir reģistrēti 4700 lasītāju, kuriem pieejami divi datori. Pagājušajā gadā internetu izmantoja vairāk nekā 4000 reižu, aptuveni 350 ir pastāvīgie lietotāji. Mērķis — lai bibliotēkā būtu dators uz katriem 500 lasītājiem.»

KM Bibliotēku nodaļas vadītājs Jānis Turlajs precizē mērķus: «Katrā bibliotēkā datoru skaitam jāatbilst tās lielumam un funkciju sarežģītībai. Svarīgi novērst ģeogrāfisko netaisnību.»

Aprēķināts, ka bibliotēku datorizācijas programmā būs jāiegulda 12 miljoni latu. Tādi līdzekļi, pēc J. Turlaja vārdiem, ir iekļauti Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas celtniecības tāmē. Viņš cer, ka vismaz daļu naudas varētu iegūt ar centralizēti izstrādātu projektu no ES struktūrfondiem. Mērķprogrammas ietvaros bibliotēkas var saņemt līdzekļus no valsts aģentūras «Kultūras informācijas sistēmas».

Aģentūra šogad plāno vairākus projektus. Viens — par pakalpojumiem, kurus var saņemt bērni publiskajās un skolu bibliotēkās, — jau izsludināts. «Šonedēļ izsludinās vēl citus: par pakalpojumiem reformēto pašvaldību bibliotēkās, pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un valsts finansēto augstskolu automatizācijai,» pastāstīja aģentūras direktore Sandra Ozoliņa. Minēt līdzekļu apjomu, kuru uzvarētāji saņems, varēšot tikai pēc tam, kad komisija būs iepazinusies ar dalībnieku vajadzībām: «Projektus izvērtēs pēc atbilstības un arī pēc tā, vai bibliotēku īpašnieki būs gatavi ieguldīt, teiksim, datortehnikas vai interneta uzturēšanas maksu pēc projekta beigām.»

Līdztekus interneta ieviešanai un datortehnikas un informācijas tehnoloģiju iegādei 20 000 latu paredzēti bērnu bibliotēkām un pa 10 tūkstošiem — katrā no pārējiem konkursiem — neparastākiem pieprasījumiem; piemēram, Lauberes bibliotēka pagājušajā gadā iegādājās mājas kinozāli. Bērnu bibliotēkām tās varētu būt, teiksim, datorspēles, latviešu multiplikācijas vai mākslas filmas. Taču tur var būt arī vispārsteidzošāko ideju projekti.

Uz augšu