Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/11/8682238t1h10c6.jpg)
Dabiskie jumta seguma materiāli ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā beidzot kļūst aizvien populārāki, jo tās ir laika pārbaudītas vērtības. Daudzi māju īpašnieki pēdējos gados interesējas arī par lubiņu jumtiem. Iespējams tāpēc, ka skaidas ir viens no vislētākajiem materiāliem.
Jumta seguma izvēli parasti nosaka ēkas funkcionālais mērķis, celtnes konstrukcijas īpatnības un jumta slīpums, estētiskās vērtības, īpašnieka gaume un rocība. Jumta skaidas jeb lubiņas tika plaši lietotas koka tipa būvēm līdz 20. gs. 30. gadiem. Arī mūsu dienās šis jumta segums nav zaudējis savu aktualitāti un romantiku.
Plastisks jumta segums
Skaidu jumti rada izteikti ekoloģisku iespaidu — tie ir viegli, vienkārši līnijās un kā radīti Latvijas ainavai. Dažviet Latvijā (ne tikai Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā) jau redzama skaidu jumta atgriešanās. Piemēram, restaurēts jumta segums Tērvetes muzejā «Sprīdīši», jumta segums kādā privātīpašumā Jūrkalnes pagastā, motormuzejs Bauskā, zirgu stallis Sārnatē, pirts Bernātos… Speciālisti stāsta, ka ar katru gadu šī jumta seguma izmantošana pieaugot.
Skaidu jumti der gan dzīvojamām mājām, pirtīm, gan vasaras mājām, kūtīm, lapenēm… Turklāt skaidas var ieklāt dažādu formu jumtos, jo tās ir plastiskas. Jumta skaidas tiek izmantotas koka tipa būvēm ar vienslīpes, divslīpju, divslīpju ar valmja nošļaupumu, četrslīpju jeb valmja jumtam, telts veida jumtiem. Lubiņu jumti esot vairāk piemēroti mājām laukos — koka ēkām un guļbūvēm. «Pilsētas apstākļos modernai mājai diez vai tās derēs,» stāsta «Gabaliņa Daiņa darbnīcas» īpašnieks, piebilstot, ka daži skaidas izmantojot modernas ēkas fasādes apšūšanai, līdz ar to panāk moderno un vēsturisko materiālu simbiozi.
Apse — vislētākais materiāls
Izvēloties šādu jumtu, nav nepieciešamas īpašas papilddetaļas jumta šķautnēs, sateknēs, korē. Jumta segums labi izskatās arī no iekšpuses.
Lubiņas var būt plēstas pret šķiedru, garenšķiedrā, veidotas kā dēlītis vai pat dēlītis ar spundi. Skaidas taisa no apses, priedes un egles koksnes. Apse gan ir vislētākais materiāls Latvijā. Turklāt, pēc D. Gabaliņa teiktā, tā kalpo ilgāk nekā priede.
Koksne ātri maina krāsu, bet krāsošana bieži vien neattaisnojas, jo krāsots jumts vairs nav ekoloģisks, turklāt ievērojami palielinās izmaksas. Klājot jumtu ar skaidām, tās liek ar šķelto šķiedru uz leju, turklāt tā, lai veidotos pakāpenisks pārklājums, skaidai nosedzot skaidu. Tādas ēkas ir ilgdzīvotājas, par tām liela interese ir Eiropā un Skandināvijas valstīs, kur ir apnikušas butaforiskās guļbūves no pārāk skaisti apstrādātiem baļķiem. Mikroklimats šādās ēkās ir gan psiholoģiski, gan fizioloģiski labvēlīgs cilvēka veselībai. Lubiņu jumti ir ekoloģiski tīri, vasarā tie neuzkarst un labi saglabā siltumu ziemā.
Klāj svaigi plēstas skaidas
Skaidu jumta klāšana nav visai sarežģīta, bet ir darbietilpīga, tāpēc gatava jumta izmaksas būs vidēji 12 lati par kvadrātmetru. «Kokmateriāls kļuvis dārgāks, tāpēc tas vairs nav ikdienišķs materiāls. Drīzāk to var nosaukt par ekskluzīvu,» skaidro D. Gabaliņš. Turklāt uz jumta var klāt tikai svaigi plēstas skaidas (aptuveni vienu divus mēnešus turētas). Glabājot ilgāk, tās sažūst un ir grūtāk uzklājamas. Nepareizi uzliktas skaidas var deformēties, bet tas atkarīgs arī no koka struktūras (to diemžēl nevar paredzēt). Skaidas klāj uz koka latām, pienaglojot ar 60–70 mm garām cinkotām naglām. Klājot jumtu trīs kārtās, materiālu patēriņš būs 60–70 skaidas uz kvadrātmetru. Saimniecības ēkām lubiņas var klāt tikai divās kārtās, līdz ar to būs nepieciešamas 45–50 skaidas uz kvadrātmetru.
Ienaidnieki — saule un mitrums
Salīdzinājumā ar niedru jumtiem lubiņu jumtam ir īsāks mūžs — pat klājot segumu trijās kārtās, tas droši stāvēs aptuveni 20–35 gadus (dēlīšiem kalpošanas laiks ir uz pusi īsāks), un tad jumts būs jāsāk pielabot. Lubiņu jumti nepanes ne sauli (tiešā saules iedarbībā koks var deformēties), ne pārmērīgu mitrumu (mitruma svārstību ietekmē skaida spriegojas un spurojas). Jumts, kura plaknes būs vērstas pret ziemeļiem un dienvidiem, kalpos īsāku laiku nekā jumts, kura malas vērstas pret austrumiem un rietumiem, jo tad saule jumtu pārmērīgi nesakarsēs. Lubiņu jumta mūža ilgumu var pagarināt, skaidas krāsojot vai impregnējot, tomēr tas ne tikai sadārdzina segumu, bet arī maina jumta dabisko izskatu. Esošos skaidu jumtus var restaurēt — tas maksās aptuveni 14 latu par kvadrātmetru.
«Māju» konsultējuši «Gabaliņa Daiņa darbnīcas» īpašnieks Dainis Gabaliņš un jumiķa meistars Armands Liede, «Niedru jumtu» direktors.
***
Der zināt!
Dabiskie jumta segumu materiāli ir māla dakstiņi, dabiskā šīfera, kapara, titāncinka, niedru, skaidu un dēlīšu, kā arī zaļie velēnu jumti. Dabiskie jumta segumi kalpo ilgi, un palielie kapitālieguldījumi ēkas īpašniekam atmaksājas tikai ilgākā laika posmā. Šādi segumi nenoārdīsies un nesāks tecēt tuvāko gadu laikā, sabojājot gan ēkas konstrukcijas, gan īpašnieka mantu, kā tas nereti gadās, izmantojot lētus materiālus.
Dabiskie jumta segumi nodrošina telpās veselīgu un labu klimatu. Lai arī šajos segumos tiek izmantoti klasiski materiāli, mūsdienās to krāsas un formas neierobežo arhitektoniskos stilus. Ražotāji iet līdzi laikam un piedāvā segumus, ar ko var klāt sarežģītas un vienkāršas virsmas, panākt izteiksmīgus arhitektoniskus risinājumus, lai sniegtu cilvēkiem estētisku baudījumu.