Eksperts skaidro, kādēļ Krievijai vajadzīgs trīs dienu pamiers Ukrainā

Taujāts, vai to sapratīs arī ASV prezidents Donalds Tramps, Rostoks uzsvēra, ka aizvadīto mēnešu laikā Krievija ir aptuveni sapratusi - ASV sagaida no Krievijas labās gribas žestu. Viņš vērtēja, ka šis ir tāds salīdzinoši savtīgs piedāvājums, ka no vienas puses Krievija gribētu netraucēti nosvinēt 9.maiju, no otras puses - nebūt apkaunotai augsto viesu priekšā, kuri plāno 9.maiju Krievijā atzīmēt.

Runājot par to, vai ASV varētu atteikties no vidutāja lomas sarunās starp Krieviju un Ukrainu, ņemot vērā, ka miera sarunās ievērojams progress nav panākts, NAA Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors atzina, ka šāds scenārijs ir iespējams. Turklāt, izņemot ASV, šo darbu neviens cits nevar izdarīt, tāpēc Rostoks secināja, ka konflikts starp Ukrainu un Krieviju turpināsies.

LETA jau rakstīja, ka režīma līderis Vladimirs Putins 28.aprīlī izsludināja vienpusēju uguns pārtraukšanu laikā no 8.maija līdz 10.maijam, lai atzīmētu 80.gadadienu kopš PSRS uzvaras tā dēvētajā lielajā tēvijas karā, tikmēr Ukraina izteikusi pretpiedāvājumu izsludināt tūlītēju un ilgstošu uguns pārtraukšanu.

Maskava savā paziņojumā norādīja, ka tā sagaida līdzīgu rīkojumu no Kijivas, pretējā gadījumā piedraudot karadarbību atsākt.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 3.maijā noraidīja šo Putina priekšlikumu, nosaucot to par teātra izrādi. Zelenskis sacīja, ka Ukraina "nespēlēs spēlītes, lai radītu patīkamu atmosfēru, kas ļautu Putinam iziet no izolācijas 9.maijā", kad Maskavā ieradīsies vairāku ārvalstu līderi, lai piedalītos Padomju Savienības uzvaras pār nacistisko Vāciju 80.gadadienas pasākumos.