Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/11/8685551t1hc4d0.jpg)
Profesijas izvēle tikpat labi var būt pēkšņa, kā arī — ilgstošu pārdomu rezultāts. Lai topošajiem mācību iestāžu beidzējiem palīdzētu izvērtēt profesijas izvēles motīvus, turpmāk — populārākie mīti — neefektīvi vai kļūdaini priekšstati — par profesijas izvēli.
1. mīts: jāizvēlas vienīgā piemērotā profesija.
Tā kā cilvēki atšķiras pēc spējām, interesēm un personības iezīmēm, tieši šo atšķirību dēļ katrs cilvēks vislabāk var realizēties virknē dažādu profesiju. Katra no šīm profesijām prasa noteiktas spējas, tomēr šīs robežas ir pietiekami plašas, lai katrs cilvēks varētu izvēlēties dažādas profesijas un katrai profesijai varētu būt piemēroti dažādi cilvēki. Svarīgi ir apzināties, kāds ir to profesiju loks, kurās tu vislabāk vari īstenot savu potenciālu.
2. mīts: jāizvēlas viena profesija visam mūžam.
Dzīve mainās tik strauji, ka cilvēka mūža laikā vienas profesijas «izmirst» un citas rodas no jauna. Rodas aizvien jaunas tehnoloģijas, kuru lietošana jāapgūst jau esošo profesiju pārstāvjiem. Ir aprēķināts, ka šo pārmaiņu dēļ cilvēkam mūža laikā var nākties mainīt savu karjeru un profesiju 4–6 reizes. Tādējādi mūsdienu iezīme ir tā, ka cilvēkam jāprot pielāgoties mainīgajai profesiju pasaulei un jāizglītojas visa mūža garumā.
3. mīts: ir vērts izvēlēties tikai augstākās kvalifikācijas profesiju.
Taču nereti šo mērķi ir grūti sasniegt uzreiz.
Piemēram, tu vēlies būt liela uzņēmuma vadītājs. Lai šo sapni realizētu, nepietiek ar to, ka iestājies attiecīgajā augstskolā un to absolvē. Veiksmīgam darbam nepieciešama arī pieredze, papildu mācības, vēlama specializācija attiecīgā jomā. Protams, ceļu uz savu izvēlēto mērķi tu vari sākt ar iestāšanos augstskolā. Taču vari sākt arī ar praktiskās pieredzes uzkrāšanu — ar profesionālo skolu, lai apgūtu praktiskā darba iemaņas un pieredzi. Vari sākt ar svešvalodu, biznesa pamatu, grāmatvedības, datorzinību apguvi kursos. Alternatīvas var būt dažādas. Tādēļ vērts atcerēties, ka savu mērķi var sasniegt arī pakāpeniski, soli pa solim virzoties uz to.
4. mīts: ir vērts strādāt tikai prestižās profesijās.
Ir jāapzinās, ka šis uzskats nav stabils, tas mainās. Nereti tieši tās «mazāk prestižās» profesijas ir labāk atalgotas, darbs ir daudz interesantāks vai arī darbošanās šajā jomā dod lielākas iespējas profesionālajai izaugsmei, praktiskās pieredzes uzkrāšanai.
Turklāt tieši prestižajās profesijās ir ļoti liela konkurence, gan stājoties mācību iestādē, gan darba tirgū. Prestižas izglītības diploms vien negarantēs darbu, jo darba devējs gaidīs maksimālu atdevi un ieinteresētību darbā. Ja tavas intereses, spējas un personiskās īpašības daudz labāk realizējas citā profesionālās darbības laukā, tu pats drīz sāksi izjust neapmierinātību ar šo prestižo darbu. Piemēram, aktiera profesija vēl nesen tika uzskatīta par prestižu, taču, mainoties dažādiem apstākļiem, arī attieksme pret šo profesiju mainās. Savukārt šobrīd tik prestižā ekonomista profesija agrāk nebija tik populāra.
5. mīts: ja mani draugi izvēlējušies šo profesiju, tad jau arī man tā būs laba.
Ar profesijas izvēli ir līdzīgi kā ar ārējo veidolu, kuru radām, vadoties pēc savas gaumes, nevis pērkot to, kas der mūsu draugiem. Tādēļ vēlams noskaidrot pašam savas spējas, intereses, vērtības, darbības stilu un uzzināt par konkrēto profesiju pēc iespējas vairāk. Tad «piemērīt» šo profesiju sev un izlemt, vai tā der vai ne. Varbūt izdarīt izvēli traucē vēlēšanās arī turpmāk ikdienā saglabāt tās emocionālās saites, ko sniedz draudzība.
6. mīts: mācību saturs nav noteicošais. Galvenais, lai būtu patīkami studiju biedri.
Kolektīvam, kurā tu mācies, ir liela nozīme. Taču ir vērts padomāt par mācīšanās mērķi. Ja tavs mērķis pēc vispārizglītojošās skolas beigšanas ir iestāties kādā mācību iestādē, lai iegūtu vienalga kādu, bet augstāko izglītību, tad, iespējams, viens no noteicošajiem izvēles kritērijiem tev būs draugu, paziņu, patīkamu cilvēku izvēle. Taču var gadīties, ka zināšanu apguve kļūst par mokām, ja tevi tās neinteresē. Ja mērķis ir nākotnē strādāt darbu, kas sagādā prieku, tu vairāk orientēsies uz mācību saturu, uz zināšanām, ko mācību iestādē var apgūt, apzināti sperot soli pretim savai profesionālajai karjerai.
7. mīts: šo profesiju vēlos apgūt tāpēc, ka redzēju filmu par šīs profesijas pārstāvi, un man viņš ļoti iepatikās.
Tāda izvēle var izrādīties neveiksmīga, jo bieži vien filmās un grāmatās netiek pilnībā atspoguļota profesijas būtība. Draugus, paziņas, skolotājus, vecākus mēs pazīstam ne tikai kā kādas profesijas pārstāvjus, bet gan kā personības. Un simpātiska šķiet varbūt kāda no viņa rakstura īpašībām, nevis profesijas iezīme. Lai saprastu, vai tiešām tava ideāla profesija der arī tev, vērtīgi būtu to iepazīt tuvāk. Informāciju par profesiju vari iegūt, parunājoties ar vairākiem šīs profesijas pārstāvjiem vai informācijas dienās atbilstošā mācību iestādē.
8. mīts: mani vecāki vēlas, lai es apgūstu šo profesiju, tāpēc es to izvēlējos!
- «Tev jāmācās augstskolā.»
- «Tev jākļūst par zemkopi, lai varētu palīdzēt ģimenes lauku saimniecībā.»
- «Tev jāpelna daudz naudas.»
- «Tev jāizvēlas arodskola, jo nav vērts ilgi mācīties.»
- «Tev jāmācās par ārstu, jo tavi vecāki un vecvecāki arī ir mediķi.»
- Tu pakļaujies šādiem un līdzīgiem izteikumiem.
Rezultātā cilvēks pavada savu dzīvi, strādājot darbu, ko citi uzskatījuši par piemērotāko, nevis ko pats patiesi vēlējies darīt. Viņš ir pakļāvies vecāku, skolotāju, draugu, klases biedru vai apkārtējo cilvēku ietekmei, kaut gan, iespējams, patiesībā viņu saista pavisam cita profesija un dzīvesveids. Var gadīties, ka šie padomi ir vietā, ja tos dod cilvēks, kurš tevi labi pazīst un vēl tev labu. Bet jebkurā gadījumā tas nozīmē, ka tavā dzīvē ir pienācis laiks veidot arī savus priekšstatus pašam par sevi un savu nākotni.