/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2025/05/09/16831905t1hefb8.jpg)
Krievija gadā saražo vairāk nekā 1400 ballistisko raķešu "Iskander" un 500 spārnoto raķešu "X-101". Šādi diktators Vladimirs Putins vēlas atjaunot savas valsts imperiālo statusu. Lai gan Krievija patlaban vēl nav gatava plašai konfrontācijai ar NATO, pēc sešiem mēnešiem tai varētu pietikt resursu, lai uzbruktu kādai no Baltijas valstīm. Savukārt pēc diviem gadiem agresorvalsts varētu īstenot karu pret vairākām valstīm vienlaikus, secinājis žurnāls "The Economist".
Putins ar savu retoriku apšauba ne tikai Ukrainas, bet arī Somijas un Baltijas valstu suverenitāti. Karš viņam ir veids, kā saglabāt varu un mobilizēt sabiedrību, uzsver žurnāls.
Žurnālisti uzsver, ka Rietumvalstu izlūkdienesti ir pētījuši, cik ilgā laikā Krievija varētu izvērst uzbrukumu Rietumiem. Tomēr to secinājumi ir ļoti atšķirīgi. ASV apgalvo, ka Krievija savu armiju atjaunos "nākamās desmitgades laikā". Norvēģijas izlūkdienesti uzskata, ka "agrākais" aprēķins ir pieci līdz desmit gadi. Ukrainas aplēses svārstās no 5 līdz 7 gadiem, bet Vācijas – no 5 līdz 8 gadiem. Igaunijas izlūkdienesti lēš, ka Krievija jaunus karaspēka formējumus izveidos trīs līdz piecu gadu laikā. Tas ir atkarīgs no kara Ukrainā norises, Krievijas ekonomikas stāvokļa un sankciju efekta.
Laikraksts norādīja, ka būtisks ierobežojums Krievijas armijas sagatavošanā šādam karam ir arī cilvēkresursi. "Īstermiņā Krievijas armija iesauc aptuveni 30 000 cilvēku mēnesī, bet nākotnē visa valsts saskarsies ar problēmām, kuras rada iedzīvotāju skaita samazināšanās un sabiedrības novecošana," uzsver žurnāls.
Krievijas bruņotie spēki ir veikuši ievērojamus uzlabojumus dronu uzbrukumu īstenošanā, taču šos panākumus ir grūti paplašināt, jo kājnieku, virsnieku un cita personāla kvalitāte ir zema.
Dzīvā spēka zaudējumu dēļ būtiski cietušas Krievijas armijas spējas – Rietumu izlūkdienesti vērtē, ka Krievijas kara hospitāļi kopš 2024. gada beigām ir pārpildīti.
Žurnālisti secina, ka Krievija, visticamāk, tuvākajā laikā atturēsies no jebkādas militāras rīcības, kas varētu novest pie NATO 5. panta iedarbināšanas. Taču Maskavas apetīte var palielināties, ja tā uzskatīs, ka ASV prezidents Donalds Tramps ignorēs "nelielus" pārkāpumus.