Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/11/8685666t1he88c.jpg)
Satiksmes ministrija jauno digitālās televīzijas koncepcijas projektu izskatīšanai valdībā pagaidām neiesniegs, jo trūkst skaidrības par finansēšanas modeli, lai gan kopumā dokuments ir gatavs tālākai virzīšanai. Iepriekš bija plānots, ka koncepciju valdībā iesniegs jau maijā.
SM Sakaru departamenta direktors Raimonds Bergmanis aģentūrai LETA skaidroja, ka viens no iemesliem, kādēļ netiek virzīts koncepcijas projekts, ir arī tas, ka nav skaidrs, vai kāda lēmuma pieņemšana netraucēs tiesai pieņemt objektīvus lēmumus lietā, kas saistīta ar digitālo televīziju.
«Jaunā koncepcija gan konceptuāli, gan dokumentāri ir gatava, taču koncepcija pašlaik var ietekmēt tiesas lēmumus par iepriekšējo digitālās televīzijas ieviešanu,» Bergmanis sacīja, atgādinot, ka digitālās televīzijas projektu realizētājs valstij pastarpināti piederošais «Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs» (DLRTC) sācis tiesvedību Stokholmas Starptautiskajā šķīrējtiesā ar Lielbritānijas uzņēmumu «Kempmayer Media Limited» par digitālās televīzijas ieviešanas līguma atzīšanu par spēkā neesošu.
«Nebūtu prātīgi koncepciju pašlaik aktualizēt, jo tiesvedībām jānotiek neitrālā gaisotnē. Tās [koncepcijas] nepubliskošana palīdzēs izvairīties no dažādām interpretācijām,» SM Satiksmes departamenta direktors teica, norādot, ka tiesvedības iznākums neietekmēs koncepcijas būtību. «Tad jau tā nebūtu koncepcija, ja to varētu ietekmēt tiesvedības iznākums,» viņš uzsvēra. Taču koncepciju varētu ietekmēt dažādu standartu izmaiņas līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, kā arī citas satura prasības.
Jaunais digitālās televīzijas koncepcijas projekts paredz, ka digitālo televīziju Latvijā varētu ieviest gan valsts uzņēmums LVRTC, gan privātuzņēmēji. Taču Bergmanis vairākkārt aģentūrai BNS sacījis, ka, visticamāk, digitālās televīzijas ieviešanu uzticēs LVRTC, nevis kādam privātam uzņēmējam.
Koncepcijas autoru aplēses liecina, ka digitālās televīzijas tīkla un infrastruktūras izveidei vajadzētu 15–18 miljonus latu, ja digitālo televīziju ieviesīs LVRTC. Kā finansējuma avots koncepcijā minētas dividendes no 23% LMT kapitāla daļu, kurus paredzēts nodot valsts īpašumā, ieņēmumi no pamatdarbības pēc ciparu apraides sākšanas u.c. Savukārt privātuzņēmumu iespējamos ieguldījumus televīzijas ieviešanā koncepcijas autori nav analizējuši.
Bergmanis sacīja, ka jau tagad, kad jaunā digitālās televīzijas koncepcija vēl nav apstiprināta, privātuzņēmumiem šīs tehnoloģijas ieviešanai «visi ceļi ir vaļā». Pēc viņa teiktā, tie uzņēmumi, kam ir interese par digitālās televīzijas ieviešanu, jau darbojas, kā piemēru minot SIA «Baltkom TV», kas jūnija beigās Rīgā plāno pārslēgt analogās dekoderu sistēmas signālu uz ciparu jeb digitālās televīzijas formāta signālu.
Privātuzņēmumi tāpat varot vērtēt citu Eiropas Savienības valstu koncepcijas, jo Latvijā tā būtiski neatšķiršoties. Bergmanis pauda viedokli, ka digitālās televīzijas koncepcijai lielāka nozīme būs nākotnē, kad tiks domāts par informācijas sabiedrības pakalpojumiem, lai pēc iespējas lielāka sabiedrības daļa varētu iegūt informāciju.
Plašāku diskusiju par piemērotāko finansēšanas modeli ministrija varētu organizēt pēc tam, kad Saeima būs apstiprinājusi jauno Elektronisko sakaru likumu, jo patlaban ir daudz darba ar šo likumu un citiem noteikumiem, norādīja Bergmanis. «Kā jau gaidīts, par galvenajiem jautājumiem — kam jāievieš ciparu televīzijas un kā jāfinansē digitālā signāla uztvērēji jeb dekoderi — ir saņemti pilnīgi pretēji viedokļi, tādēļ būs jāturpina meklēt kompromiss,» atzina Bergmanis.