Otrdien parakstīs zemes iznomāšanas līgumu hokeja halles būvniecībai

Dome šonedēļ jau pieņēma lēmumu par hokeja čempionāta halles būvniecībai nepieciešamās zemes Skanstes ielā iznomāšanu būvfirmai «Merks».

«Merks» ir gatavs būvēt halli atbilstoši Domes iepriekš apstiprinātajiem nosacījumiem, uzņemoties arī maksāt triju miljonu latu līgumsodu, ja halli nepabeigs laikā — līdz 2006. gada 1. februārim.

Būvfirmas «Merks» ģenerāldirektors Ivars Geidāns iepriekš sacīja, ka firmu apmierina Rīgas Domes izvirzītie nosacījumi, pēc kuriem būvēt halli. Geidāns teica, ka «Merks» rēķinās ar to, ka halles kopējās izmaksas varētu būt līdz 30 miljoniem eiro un sākumā halles būvniecību «Merks» finansēs pats, bet vienu ceturtdaļu no izmaksām varētu segt ar kredītu.

«Merks» vēstulē Rīgas Domei pieļauj iespēju, ka dibinās meitas uzņēmumu, jo halles apsaimniekošana būtiski atšķiras no uzņēmuma pamatdarbības.

Domes lēmums paredz, ka pašvaldība būvniekiem līdz 2052. gada maijam iznomā zemes gabalus Grostonas un Skanstes ielā, kas vajadzīgi halles būvniecībai, ar tiesībām pagarināt nomas līgumu līdz 2101. gadam. Savukārt būvniekiem pārdos zemi Skanstes un Ēveles ielā. Atšķirībā no sākotnējā nomas līguma lēmumā par «Merks» Rīgas Dome vairs neuztur prasību, ka uz pārdotās zemes jābūvē pasaules hokeja čempionātam nepieciešami objekti. «Merks» norāda, ka lielu objektu būvniecībai vajadzīgi divi trīs gadi, tāpēc uz šīs zemes nevarēs uzbūvēt ēkas, kas būtu jau izmantojamas čempionāta laikā.

Ja būvnieki pirms halles pārdošanas savā īpašumā neiegūs solītos zemes īpašumus, Domei būve būs jāatpērk par tās reālo vērtību.

Dome ir apņēmusies piedalīties ielu un citu infrastruktūras objektu izbūvē pie halles, ieguldot divus miljonus latu.

Iepriekš «Merks» piedāvāja hokeja halli būvēt Lucavsalā uz tam iznomātās zemes, kā iespējamo kreditētāju piesaistot Hansabanku. Tomēr Rīgas Dome priekšroku deva «Latvijas būvnieku stratēģiskās partnerības» (LBSP) piedāvājumam celt halli Skanstes ielā, jo ar būvnieku apvienību vienošanos jau bija noslēgusi Latvijas Hokeja federācija, kas ir 2006. gada pasaules hokeja čempionāta rīkotāja.

Tomēr vēlāk LBSP paziņoja, ka vēlas, lai Rīgas Dome lūgtu valstij atļauju garantēt LBSP bankā ņemto kredītu halles būvei, pārdodot zemes gabalus par maksimālo iespējamo cenu, un no iegūtajiem līdzekļiem atpirktu halli par tās reālajām izmaksām. Šādi nosacījumi izvirzīti, jo halles būvniecības izmaksas izrādījušās daudz augstākas — iepriekš plānoto 26 miljonu eiro vietā 31 miljons eiro. Savukārt Rīgas mērs Gundars Bojārs būvnieku iesniegtos priekšlikumus vērtēja negatīvi, un arī Hokeja federācija noslēdza jaunu līgumu ar «Merks».

Starptautiskā Hokeja federācija līdz 1. jūlijam devusi laiku Latvijai pierādīt gatavību uzbūvēt 2006. gada pasaules hokeja čempionātam vajadzīgo halli un sarīkot sacensības.

Iepriekš halles būvniecībai izvēlētā «Multihalle» ilgāk nekā gadu nav varējusi atrast investoru, kas ieguldīs līdzekļus halles būvniecībā. Tādēļ pašlaik pasaules hokeja čempionāta norise Latvijā ir apdraudēta, jo, ja Starptautiskajai Hokeja federācijai nebūs pārliecības, ka Latvija laikā uzcels lielo halli, 2006. gada čempionāta rīkošanas tiesības tiks nodotas kādai citai valstij.