Šis stāsts apstiprina senu patiesību — viss ģeniālais ir vienkāršs. Vācijas informācijas tehnoloģiju speciālists Štefens Nēte atklājis, ka par optisko informācijas nesēju var kļūt arī parastā kancelejas vai saimniecības preču veikalos nopērkamā līmlente.
Melnajā piektdienā dzimusi ideja
Viss sākās melnajā piektdienā — trīspadsmitajā datumā, kas, protams, nesolīja neko labu. Toreiz — 1998. gada martā — Eiropas audiovizuālās informācijas līdzekļu laboratorijas zinātniskais līdzstrādnieks un Manheimas universitātes Informātikas katedras pasniedzējs Štefens Nēte (Steffen Noehte) kopā ar savu studentu — diplomandu Matiasu Geršpahu (Matthias Gerspach) gatavojās dalībai starptautiskajā datortehnoloģiju izstādē «CeBIT» Hannoverē. Jau vairākus mēnešus zinātnieks eksperimentēja ar dažādiem polimēru materiāliem, cenšoties radīt jaunu, vienkārši lietojamu un, galvenais, lokanu optisko informācijas nesēju, kurā datus varētu ievadīt ar lāzera staru.
Štefens Nēte atceras: «Mums vēl bija laiks līdz izstādei, bija arī brīva vieta ekspozīcijā, un mēs spriedām, ko vēl varētu prezentēt. Un tad radās pirmajā acumirklī gana neprātīga ideja! Uz galda mētājās līmlentes rullītis, un mēs nolēmām pārbaudīt, kas notiek ar līmlenti pusvadītāju lāzera stara ietekmē.» Runa ir par parasto kancelejas preču veikalā nopērkamo līmlenti. Daudzās valstīs to bieži sauc arī par skoču, jo tieši tā līmlenti nodēvēja amerikāņu kancelejas preču ražotājs «3M». Savukārt Vācijā, kur šādu preču galvenais ražotājs ir Hamburgas uzņēmums «Tesa AG», līmlenti dēvē par tesa-film.
Lāzers pārveido līmlentes struktūru
Štefens Nēte atzīst, ka ideja izmantot līmlenti par datu nesēju radās, tā teikt, ne jau no vieglas dzīves: «Bija materiālu trūkums, jo ražotāji nespēja apmierināt mūsu pieticīgās vēlmes un piegādāt nepieciešamo mazos daudzumos, savukārt mēs nevarējām visu pirkt tonnām un kilometriem. Tādēļ vajadzēja eksperimentēt ar dažādiem patēriņa un sadzīves priekšmetiem. Un tā bija arī todien, kad noskatījām tesa līmlenti. Ja godīgi, sākumā neticējām veiksmei un eksperimentu vairāk uztvērām kā blēņošanos. Taču jau pirmais izmēģinājums bija negaidīti veiksmīgs. Rezultāts bija krietni labāks nekā ar citiem iepriekš izmēģinātiem polimēru materiāliem.»
Izrādījās, ka lāzera stara ietekmē mainās līmlentes iekšējā struktūra un optiskās īpašības. Uz līmlentes radās ar neapbruņotu aci gandrīz nesaredzami, smalki saduļķojumi un locījumi. Kaut ko līdzīgu var novērot, glāzē ar ūdeni iepilinot spirtu. Tieši caurredzamības svārstības ļauj izmantot līmlenti kā miniatūru perfokarti informācijas glabāšanai. Turklāt uz maza lentes gabaliņa var izvietot lielu daudzumu informācijas, jo mikroskopiskos rakstus var iespiest cieši citu pie cita. Tādējādi veidojas tāda kā hologramma, ko var nolasīt, izmantojot gaismas staru gluži kā slaidu diapozitīvā. «Tā mēs nonācām pie secinājuma, ka arī līmlente var būt informācijas nesēja,» atklāj Štefens Nēte.
Sešos gados hologramma nav novecojusi
Viņš nenoliedz, ka bijis arī daudz neskaidrību: «Informācijas nesēju ražošana notiek sterilās telpās, cehi aprīkoti ar pretputekļu aizsardzības slūžām, bet darbiniekiem jāstrādā speciālos tērpos. Tādēļ sākumā bažījāmies, ka šajā ziņā līmlente neatbildīs informācijas nesēja prasībām un mēs uz tās atklāsim putekļu un netīrumu kārtu. Taču izrādījās, ka tā gluži nav. Acīmredzot arī līmlentes ražošana notiek sterilos apstākļos.»
Ar to zinātnieks izskaidro arī mazo kļūdu skaitu — pat bez korekcijas sistēmas no desmit tūkstošiem bitu nepareizs izrādījās tikai viens. Tas nozīmē, ka līmlente daudz neatšķiras no magnētiskajām lentēm, kuras izmanto atbildīgajās rezerves atmiņas iekārtās. Līmlentei piemīt vēl dažas vērtīgas īpašības — ūdens, mitruma un termiskā izturība, kas nav mazsvarīgi. Lai gan izmēģinājumi līmlentes izturībai pret agresīvās vides iedarbību vēl turpinās, jau tagad ir skaidrs, ka līmlente ir izturīgs un stabils informācijas nesējs, kas nenoveco. Izmēģinājumi klimatiskajā kamerā apliecināja, ka līmlente izturības ziņā ir līdzvērtīga kompaktdiskam. Štefens Nēte atklāj, ka pirmā 1998. gadā radītā hologramma joprojām ir kā jauna.
Zinātnieks par līmlentes priekšrocību uzskata arī zemās ražošanas izmaksas. Taču pats interesantākais šajā stāstā ir apstāklis, ka informācijas nesēja lomai der tikai «Tesa AG» ražotās līmlentes. Pētījumos atklājās, ka citas polimēru plēves, kā arī citu ražotāju it kā līdzīgās līmlentes nevar būt informācijas nesējas. Iespējams, tesa līmlentes ražošanas tehnoloģija ar kaut ko atšķiras un piešķir līmlentei šīs unikālās īpašības.
Etiķete, ko nav iespējams viltot
Štefena Nētes atklājums informācijas tehnoloģiju speciālistos izraisīja pretrunīgu reakciju. Daži to pat uztvēra kā 1. aprīļa joku, jo publikācija par Nētes atklājumu bija ievietota žurnāla «Spiegel» 1998. gada aprīļa sākuma numurā. Tomēr skeptiķi ātri vien pārliecinājās, ka tas nav joks. Štefens Nēte atceras: «1998. gadā mans atklājums presē tika plaši apspriests. Daži šo projektu nodēvēja par tesa-ROM, salīdzinot ar pazīstamo CD-ROM.» Teorētiski tesa līmlentes standarta deviņpadsmit milimetrus platā un desmit metrus garā rullītī var ietilpt desmit gigabaiti informācijas, tādējādi līmlentes rullīša informācijas ietilpība ir piecpadsmit reižu lielāka nekā CD-ROM kapacitāte.
Mazinoties sajūsmai par Šefena jaunatklājumu, sākās diskusijas, kādai būtu jābūt līmlentes — datu nesēja — informācijas ierakstīšanas un nolasīšanas iekārtai. Lai gan bija daudz piedāvājumu, neviens no tiem netika īstenots, un ažiotāža drīz vien norima. Taču ideja nav mirusi. Tās autori turpina eksperimentus, turklāt jau sadarbībā ar tesa līmlentes ražotāju — koncernu «Tesa AG». Tā paspārnē Štefens Nēte kopā ar kolēģiem nodibinājis uzņēmumu «tesa scribos». Nesen tirgū laists tā pirmais produkts «Holospot». Tā ir kvadrātmilimetru liela etiķete miniatūras hologrammas veidā, kuru var līmēt uz jebkura produkta. Tās informācijas ietilpība ir viens kilobaits, un to nav iespējams viltot. Tādēļ daudzi ražotāji ir ieinteresēti izmantot «Holospot» etiķeti vienlaikus arī kā sava veida sertifikātu, kas apliecinātu produkta oriģinalitāti.
Štefens Nēte cer, ka ar laiku «Holospot» etiķeti varēs izmantot arī loģistikā, piemēram, pavadzīmes vai cita veida kravai pievienoto dokumentu vietā. Lai īstenotu šīs ieceres, nepieciešams radīt speciālu «Holospot» datu nolasīšanas iekārtu, tomēr Štefens Nēte nesteidzas. Viņš uzskata, ka pagaidām loģistikā vēl nav pienācis revolucionāru reformu laiks, tādēļ zinātnieks tagad atkal pievērsies tesa līmlentei, kas jau tuvākajā nākotnē varētu kļūt par jaunu masu patēriņa optisko datu nesēju.