Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju atbalsta celulozes rūpnīcas būvniecību

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju atbalsta celulozes rūpnīcas būvniecību un gandrīz puse uzskata, ka celulozes rūpnīcas uzcelšana palīdzēs uzlabot Latvijas ekonomisko situāciju, liecina socioloģisko pētījumu centra SKDS veiktais pētījums.

52,2% aptaujāto uzskata, ka Latvijai tomēr būtu izdevīgāk uzcelt šo rūpnīcu un eksportēt tajā ražoto celulozi, turpretī 21,3% aptaujāto pauda viedokli, ka valstij izdevīgāk būtu turpināt neapstrādātas papīrmalkas eksportu. Savukārt 26,6% aptaujas dalībnieku šajā jautājumā nav bijis sava viedokļa.

SKDS veiktais pētījums liecina, ka gandrīz puse aptaujāto uzskatījuši, ka piemērotākais risinājums, kā pasargāt Daugavas ūdeni no piesārņošanas, kas varētu notikt, ja tās krastos uzbūvētu celulozes rūpnīcu, ir — stingri kontrolēt, lai upē neieplūstu nepietiekami attīrīti notekūdeņi.

Pētījums liecina, ka vairāk nekā trīs ceturtdaļas aptaujas dalībnieku ir pauduši pārliecību, ka Latvijas tautsaimniecībai ir vajadzīgi lieli rūpniecības uzņēmumi.

Aptauja liecina, ka tie respondenti, kuri uzskatīja, ka ir labi informēti par celulozes rūpnīcas būvniecības ieceri, kritiskāk vērtējuši tās uzbūvēšanas ietekmi uz Latvijas ekonomisko situāciju nekā tie, kuri novērtēja, ka par projektu «kopumā zina, bet ne sīkumos».

Par labi informētiem par celulozes rūpnīcas projektu sevi uzskata 10% aptaujāto, kopumā par projektu zina, bet ne sīkumos 34% aptaujāto, taču tikai dzirdējuši, bet neko tuvāk nezina 38% respondentu, savukārt neko par minēto projektu nav dzirdējuši 16% aptaujāto.

Aptauja notika no 7. līdz 18. maijam un tajā aptaujāja 1008 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā.

Jau vēstīts, ka potenciālais celulozes rūpnīcas būvētājs «Baltic Pulp» celulozes rūpnīcas būvniecību iecerējis Jēkabpils rajona Ozlolsalā pie Daugavas, taču Ietekmes uz vidi valsts novērtējuma birojs (IVNVB) savā atzinumā norādījis, ka vides aizsardzības ziņā ražotnei ir neveiksmīgi izvēlēta vieta. Tādēļ, ja Krustpils pagasta padome un valdība atļaus rūpnīcas būvi, būs jānosaka papildu vides aizsardzības prasības.

Iecerētajai rūpnīcai būs aizliegts izmantot celulozes balināšanas metodes, kurās izmanto hlora dioksīdu, pret ko savukārt iebilst «Baltic Pulp», tādēļ IVNVB atzinumu ir apstrīdējis.

Ja rūpnīcu būvēs, būs jāpilnveido notekūdeņu un gaisa attīrīšanas risinājumi, kā arī birojs noteicis vēl vairākas prasības, kas jāizpilda, ja rūpnīcas būvniecība tiek akceptēta.

Kopējais investīciju apjoms celulozes rūpnīcas celtniecībā ir aptuveni 900 miljoni eiro, un tas būtu līdz šim lielākais investīciju projekts Latvijā. Rūpnīcas kopējā jauda plānota 600 tūkstoši tonnu celulozes gadā. Rūpnīca nodrošinās darbu 350 cilvēkiem, bet tās celtniecība un darbība sekmēs jaunu darba vietu rašanos arī citās nozarēs.

Sākotnējais projekta potenciālais investors Zviedrijas «Sodra» nolēma izstāties no projekta, tādēļ 33% tā «Baltic Pulp» akciju pārņēma otrs projekta ārvalstu investors — Somijas «Metsaliitto», kam pieder 34%. Latvijai joprojām pieder 33% akciju, taču Latvija plāno no projekta izstāties, ļaujot «Metsaliitto» projektu realizēt vienam.