Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/11/8692836t1hf51e.jpg)
Piedāvājam iepazīties ar Latvijas vairāk un mazāk apmaksātajām profesijām, ka tapis pēc publiski pieejamās informācijas — Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP).
Vispirms jāpievērš uzmanība skaidri izteiktajai tendencei, ka zemāk atalgotajās profesijās ir mazāks faktiski nostrādāto stundu skaits nedēļā. Tas attiecas ne tikai uz profesijām ar visai mazu prestižu, arī skolotāji, saņemot salīdzinoši lielas algas, strādā apmēram 30 stundas nedēļā.
Savukārt labāk apmaksātās profesijās tradicionāli ir jāstrādā pilna darba nedēļa. Latvijā tā noteikta 40 stundas, kurās ietilpst arī ikdienas stunda pusdienas pārtraukumam. Šajā ziņā rekordistes ir vecmātes, kuras savā darba vietā, palīdzot nākt pasaulē mazuļiem, vidēji pavada 41,8 stundas nedēļā. Bet vismazāk, spriežot pēc statistikas, strādā pastnieki un pārdevēji kioskos un tirgos — vidēji 30 stundas nedēļā.
Faktiski nostrādātās stundas sastāv no darba līgumā paredzētā vai normālā darba laika un virsstundām. Tajās neietilpst atvaļinājums, slimības laiks, personīgās brīvdienas, svētku dienas, dīkstāves, ēdienreizes, ceļā uz darbu un atpakaļ pavadītais laiks, kā arī nostrādātais laiks, par kuru nesaņem atlīdzību.
Latvijā kopumā piecu gadu laikā darba samaksa pieaugusi visās profesiju pamatgrupās. Vislielākais pieaugums bijis tā saukto vecāko speciālistu grupā — par 39 santīmiem vairāk nekā 1999. gadā — un likumdevējiem, valsts vecākajām amatpersonām un vadītājiem — par 32 santīmiem, kā arī kvalificētiem tehniskā darba veicējiem, kuriem jāīsteno konceptuālas nostādnes — par 26 santīmiem. Mazāk kvalificēto darbu darītājiem samaksa pieaugusi par apmēram 10 santīmiem stundā.
Darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu, kas aprēķināta par nostrādāto laiku, pēc izstrādes izcenojumiem, tarifa likmēm u. c., un darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas. Bruto alga ir tā, ko mēs saņemam pirms nodokļu atskaitīšanas, tā teikt, uz papīra.
Statistikas dati liecina, ka atalgojumā notiek milzīgas pārmaiņas. Deviņdesmito gadu sākumā labāk apmaksātās profesijas bija banku darbinieki, pārdošanas vadītāji, pat veiksmīgi pārdevēji u. tml. Šobrīd banku īpašnieki joprojām ieņem vadošas pozīcijas arī žurnāla «Klubs» veidotajā Latvijas miljonāru sarakstā, taču, spriežot pēc CSP datiem, banku darbinieki vairs nesaņem labākās algas Latvijā. Maz pamazām inženieri, gan tie, kas specializējušies informācijas tehnoloģijās, gan vienkārši tehniskie inženieri, sāk ieņemt labāk apmaksāto profesiju saraksta augšgalu. Tas, visticamāk, izskaidrojams ar līdz šim īstenoto Latvijas izglītības politiku. Vidusskolās eksaktie un dabas zinību priekšmeti — ķīmija, fizika, bioloģija — ir izvēles kursi, visi grib mācīties kaut ko vieglāku — sociālās, politiskās zinātnes. Rezultāts ir acīmredzams — inženieru piedāvājuma trūkums darba tirgū izraisa algu pieaugumu. Tas pats attiecas arī uz jūrniecības specialitātēm — pasaulē trūkst apmēram 20 tūkstošu kuģu kapteiņu, tāpēc viņu algas rēķināmas vairākos tūkstošos dolāru.
Joprojām labāk apmaksāto profesiju saraksta augšgalā ir juristi, taču, spriežot pēc tā, cik masveidīgi augstskolas un koledžas producē speciālistus ar juridisko izglītību, var prognozēt, ka tuvākajos gados ar juristu atalgojumu notiks tieši tie paši procesi, kas jau notikuši ar banku darbinieku atalgojumu.
Latvijas labākie advokāti noteikti pelnīs vairāk nekā līdz šim, taču ierindas juristu pieaugums darba tirgū būs tik liels, ka tas sekmēs algu kritumu.
Tomēr šis profesiju saraksts dod tikai vispārēju ieskatu un nedaudz ieskicē tendences, jo bez atalgojuma uz papīra daudzās nozarēs ievērojamu ienākumu daļu veido atalgojums aploksnēs. Daudzās jomās strādājošajiem bez algas ir arī citi labumi, piemēram, skolotāju zemās algas tiek saldinātas ar gandrīz divu mēnešu ilgu apmaksātu atvaļinājumu. Savukārt tālbraucējiem šoferiem, jūrniekiem un citās profesijās strādājošiem zināmu ienākumu daļu veido komandējumu nauda, kas netiek aplikta nedz ar ienākumu, nedz ar sociālo nodokli.
Analizējot darba samaksas dinamiku pa dzimumiem, redzams, ka gandrīz visās profesijās strādājošo vīriešu vidējā darba samaksa stundā pārsniedz sieviešu vidējo darba samaksu.
10 vismazāk stundas strādājošie
Nostrādātās stundas nedēļā; mēnešalga, Ls
Pastnieki 30 101,54
Pārdevēji kioskos 30,1 63,61
Pārdevēji tirgos 30,1 63,61
Vidusskolu skolotāji 30,2 238,33
Arodskolu skolotāji 30,2 238,33
Pamatskolu skolotāji 30,7 221,43
Miesnieki 31,5 98,13
Zivju pārstrādātāji 31,5 98,13
Vec. pirmsskolas skolotāji 31,9 213,32
Šuvēji 32,2 105,07
10 visilgāk strādājošie
Nostrādātās stundas nedēļā; mēnešalga, Ls
Vecmātes 41,8 199,20
Arhivāri 39,1 153,04
Bibliotekāri 39,1 153,04
Optisko iekārtu speciālisti 38,7 132,41
Elektronisko iekārtu speciālisti 38,7 132,41
Medicīniskās aprūpes personāls 38,6 156,56
Dzemdību palīdzības personāls 38,6 156,56
Medicīnas māsas 38,5 156,13
Feldšeri 38,4 173,43
Celtnieki 37,9 175,18