Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lai arī oficiālas statistikas par mobilo telefonu tirgu Latvijā nav, jo «Tele2» stūrgalvīgi turas pie principa savus datus neatklāt, pēc vairāku tirgus dalībnieku aplēsēm, arī Latvijā, līdzīgi kā citur pasaulē, krīt «Nokia» tirgus daļa. Pēc dažiem pētījumiem, «Siemens» pērn Latvijā izvirzījies pirmajā vietā.
Par «Nokia» tirgus daļas kritumu daļēji liecina SIA «Latvijas Mobilais telefons» (LMT) dati. Pagājušā gada jūlijā no visiem LMT tīklā esošajiem telefoniem 62,25% bija «Nokia» mobilie tālruņi, šāgada jūlijā to īpatsvars sastāda 58,9%. Jāņem gan vērā, ka šī statistika veidojas arī no veciem telefoniem, kas tiek lietoti jau ilgus gadus, tāpēc jo vairāk iespējams, ka, pērkot jaunu telefonu, priekšroka tiek dota kādam citam ražotājam, nevis «Nokia».
Vēl pārsteidzošāki ir pētniecības kompānijas «GfK» dati, kas tiek vākti, apzinot Eiropas mobilo telefonu tirgu. Saskaņā ar pagājušā gada aprīlī «GfK» sniegtajiem datiem līdera vietu Austrumeiropas tirgū kopumā ieņēma vācu mobilo telefonu ražotājs «Siemens». Turklāt arī Latvija ir bijusi viena no Austrumeiropas valstīm, kur «Siemens» pērn ieņēmis pirmo pozīciju ar tirgus daļu no 30 līdz 35%. Pats «Siemens» un arī tā konkurents korejiešu mobilo telefonu ražotājs «Samsung» gan atzīst «Nokia» pārsvaru.
Vairāk nekā puse — subsidētie mobilie
Pasaulē kopumā «Nokia» tirgus daļa šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar šo pašu periodu pērn kritusies par 5%, bet kopš 1998. gada — jau par 14%. Kā spriež analītiķi, «Nokia» kritumam pamatā ir jaunu mobilo telefonu modeļu trūkums (sevišķi ar labiem krāsainajiem ekrāniem un kamerām) un arī sliktās attiecības ar mobilo sakaru operatoriem. «Nokia» jau atzinusi, ka tā ir kļūdījusies, neļaujot operatoriem likt uz «Nokia» telefoniem kā pamata logo mobilo sakaru operatoru nosaukumu. Cenšoties atgūt vai vismaz noturēt savas pozīcijas, «Nokia» vairākiem saviem mobilajiem telefoniem samazinājusi cenas un pagājušajā mēnesī paziņoja par pieciem jauniem modeļiem, ko tā šogad laidīs pārdošanā. Analītiķu prognozes gan ir diezgan skeptiskas par šādu soļu pozitīvo efektu.
Latvijā «Nokia» ir tikai divi pietiekami spēcīgi konkurenti «Siemens» un «Samsung». Šie trīs ir arī vienīgie mobilo telefonu ražotāji, kuriem Latvijā ir pārstāvniecības. Līdz ar to var secināt, ka nozīme ir ne tikai pašam telefonam, bet ļoti būtiskas ir arī ražotāja attiecības ar operatoriem un tirgotājiem, kā arī mārketings, ko konkrētā tirgū droši vien labāk realizēt ar vietējo resursu iesaistīšanu. Jānorāda, ka attiecības ar mobilo sakaru operatoriem tiešām ir ļoti svarīgas, jo, kā stāstīja «Samsung Electronics» Baltijas telekomunikāciju mārketinga menedžeris Andris Drebeiniks, vairāk nekā puse no mobilajiem telefoniem tirgū tiek subsidēti.
Agresīvi un rezultatīvi ienāk «Samsung»
Par konkrētām tirgus daļām ir grūti spriest oficiālās statistikas trūkuma dēļ. Arī ne visi tirgus dalībnieki ir atvērti komentāriem par šo tēmu. Neizdevās uzzināt arī «Nokia Latvia» viedokli par mobilo telefonu tirgu Latvijā, jo, kā teica kompānijas mobilo tālruņu tirdzniecības vadītājs Aivars Krauklis, kompānijas stratēģija paredz, ka par to drīkst runāt tikai vadība mātes kompānijā. Turklāt Latvijā nav oficiālās statistikas.
Līdz ar to bez LMT statistikas par mobilo telefonu tirgu Latvijā izdevās uzzināt vēl tikai no «Siemens» un «Samsung» pārstāvjiem, kas bija gatavi runāt par savām tirgus daļām, tomēr paturot pie sevis viedokli par konkurentiem. «Siemens» tirdzniecības vadītāja Ērika Dārziņa vērtē, ka viņas pārstāvētā kompānija šobrīd vidēji tirgū sastāda aptuveni 33%. «Tele2» tīklā viņa aptuveni lēš, tie varētu būt kādi 45–50%. Savukārt no saviem konkurentiem viņa uzsver «Samsung». «Ņemot vērā starptautiskās tirgus tendences, mēs pieļaujam arī, ka Latvijas tirgū «Samsung» ar laiku varētu ieņemt otro vai pat pirmo vietu,» prognozēja Ē. Dārziņa.
«Samsung» pārstāvis A. Drebeiniks uzsver: jau pirms pāris gadiem ienākot Latvijas tirgū, kompānija paziņojusi, ka 2006. gadā būšot pirmajā vietā Baltijā ar tirgus daļu naudas izteiksmē aptuveni 45% (pēc pārdotajiem mobilajiem — aptuveni 30 līdz 35%). Tagad viņš jau domā, ka nevajadzēs gaidīt līdz 2006. gadam.
Latvijas Mobilo telefonu tirgotāju asociācijas prezidents Aleksandrs Ločmelis stāstīja, ka Latvijā tirgus ir ļoti atkarīgs no tā, kādus telefonus mobilo sakaru operatori izvēlēsies pārdot kā subsidētos jeb mazcenas. Līdz ar to arī ražotāju tirgus daļas svārstās atkarībā no tā, kurā brīdī attiecīgā ražotāja telefons tiek pārdots subsidēto telefonu akcijā. Nozīmīgs esot arī telefona dizains un dažādi aksesuāri.
Ievesti daudzi ārpus Latvijas pirktie telefoni
Pagājušā gada nogalē visi trīs lielākie mobilo telefonu ražotāji kopā ar Latvijas Mobilo telefonu tirgotāju asociāciju rīkoja pat speciālu preses konferenci, lai pievērstu uzmanību pelēkajam mobilo telefonu tirgum, kas Latvijā tomēr ieņem diezgan būtisku daļu. Gan dažos veikalos, gan daudz kur arī internetā var nopirkt mobilos telefonus par samaksu, kas ir zemāka nekā vidējā tirgus cena. Lielākoties tie ir no ārzemēm vesti, piemēram, subsidētie telefoni, uz kuriem pat vēl ir saglabājušies ārzemju mobilo sakaru operatoru logo.
Šāda pelēkās tirdzniecības esamība sarūgtina ražotājus, kam līdz ar to ir mazāki pārdošanas apjomi, kā arī apgrūtina tirgus aprēķinus, kas balstās uz ražotāju aplēsēm. Turklāt no citām valstīm tiek ievesta arī daļa mobilo telefonu, kas nav subsidēti un nobloķēti lietošanai vienā tīklā, jo, piemēram, Krievijā daudzi modeļi ir lētāki nekā Latvijā.
A. Drebeiniks gan uzsver, ka uz šiem no ārzemēm vestajiem telefoniem neattiecas ražotāju nodrošinātā garantija Latvijā. Ja tas esot pirkts kaut vai Vācijā vai Polijā, tad garantijas remonts arī būs tikai attiecīgajā valstī.