Rīgas apgabaltiesa šodien pēc ilga pārtraukuma paredzējusi atsākt tā sauktās «trīs miljonu» krimināllietas izskatīšanu.
Kā ziņots, pārtraukums lietas izskatīšanā tika izsludināts 2003. gada vasarā. Sākotnēji tika meklēts bijušais bankas «Baltija» (BB) likvidators Deivids Berijs, kas šajā lietā ir liecinieka statusā, bet vēlāk izskatīšana tika pārtraukta, jo tiesnesim bija jāsāk izskatīt citas noteiktās lietas.
Tiesā izskatāmās krimināllietas pamatā ir «Latvenergo» galvotais desmit miljonu latu kredīts, ko BB saņēma AS «Finanšu norēķinu centrs». Šī firma tika pasludināta par maksātnespējīgu, kredītu atdot nespēja, un «Latvenergo» kļuva par BB parādnieku.
BB 1997. gadā cedēja desmit miljonu latu parādu Lihtenšteinā reģistrētajai ārzonas kompānijai IFCE. «Latvenergo» ar IFCE noslēdza izlīgumu, un pēc tā IFCE tika samaksāti astoņi miljoni latu, taču BB no IFCE saskaņā ar cesijas līgumu saņēma tikai piecus miljonus latu. Līdz ar to trīs miljoni latu valsts uzņēmuma naudas «pazuda» IFCE kontos.
Tiek uzskatīts, ka aiz IFCE patiesībā slēpjas Latvijas valdošajām aprindām piederīgi cilvēki.
Bijušais Ministru prezidents Einars Repše («Jaunais laiks»), kas 1997. gadā vadīja Latvijas Banku, tiesā paziņoja, ka notikušais ir afēra, kurā iesaistīta plaša organizēta noziedzīga grupa. Tās vidū ir personas ar politisku ietekmi un viņu padomnieki, bet uz apsūdzēto sola redzama tikai daļa no šīs grupas, sacīja Repše.
Krimināllietā apsūdzēti bijušais «Latvenergo» prezidents Edgars Birkāns, viceprezidents Kārlis Purnis un finanšu direktors Ivars Liuziniks, kā arī advokāts Armants Čapkevičs, kas IFCE vārdā kārtoja darījumus ar «Latvenergo». Neviens no tiesājamajiem savu vainu neatzīst.
Birkānam un Čapkevičam apsūdzības uzrādītas pēc Kriminālkodeksa (KK) 144. panta 4. daļas. Birkānam uzrādīta apsūdzība par to, ka, būdams amatpersona, viņš ļaunprātīgi izmantojis savu dienesta stāvokli un grupā pēc iepriekšējas vienošanās veicis uzticētās mantas piesavināšanos lielā apmērā. Čapkevičam celtā apsūdzība ir līdzīga, bet ne kā amatpersonai.
Savukārt Liuzinikam un Purnim uzrādīta apsūdzība pēc KK 162. panta 2. daļas par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu, ja tai bijušas smagas sekas.
Par KK 144. panta 4. daļā minēto noziegumu var sodīt ar brīvības atņemšanu no pieciem līdz 15 gadiem ar mantas konfiskāciju. Savukārt par KK 162. panta 2. daļā minēto noziegumu soda ar brīvības atņemšanu no diviem līdz astoņiem gadiem.