Kultūras ministrija plāno veidot jaunu darba grupu ar visām iesaistītajām pusēm, lai «uzlabotu» Ministru kabineta noteikumus, saskaņā ar kuriem autortiesību aizsardzības aģentūra AKKA/LAA iekasē autoratlīdzību par tukšajiem datu nesējiem, laikrakstu «Dienu» informē ministrijas preses sekretāre Gunda Ignatāne.
Datortehnoloģiju tirgotāju asociācijas izpilddirektors Dzintars Zariņš uzsver, ka valdība, steigā saskaņojot Latvijas un Eiropas Savienības normatīvos aktus pirms 1. maija, noteikumos pieļāvusi nepilnību, norādot, kā iekasēt naudu, bet nenorādot, kādos gadījumos to neiekasēt. Izstrādājot šos noteikumus, Kultūras ministrija esot ņēmusi vērā tikai AKKA/LAA ieteikumus un «ignorējusi» tirgotāju viedokli, skaidro Zariņš.
Kā piemēru Zariņš laikrakstam min situāciju, kurā Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par nupat iegādāto 252 000 latu vērto serveri, izpildot valdības noteikumus, jāmaksā datu nesēja atlīdzība autortiesību aģentūrai AKKA/LAA, kuras uzdevums savukārt ir daļu no atlīdzības summas izplatīt saviem autoriem: izpildītājiem, rakstniekiem vai filmu producentiem. Tā kā VID šajā serverī, visticamāk, neglabās filmas vai mūziku, bet AKKA/LAA samaksāto naudu saņems, piemēram, Raimonds Pauls vai Jānis Streičs, situācija izvēršas absurda, uzsver Datortehnoloģiju tirgotāju asociācijas izpilddirektors.
Lai arī AKKA/LAA nesēju atlīdzības inspektore Ance Balode sola datu nesēja atlīdzību šajā gadījumā neiekasēt, jo serveris «nav pieejams darbu kopēšanai personīgām vajadzībām, bet datu bāzes veidošanai», Ministru kabineta noteikumos rakstīts, ka AKKA/LAA iekasē datu nesēju atlīdzības videolikmi pilnā apjomā no Latvijā ievesta datora cietā diska, kā arī pilnu audiolikmi tiem «tukšajiem materiālajiem nesējiem, kuru ietilpība ir trīs megabaiti un vairāk», norāda «Diena».
«Viņi pašrocīgi lemj, kam un par kādiem datu nesējiem ir jāmaksā atlīdzība, jo likums ir caurs un to var interpretēt,» uzskata Zariņš.
Arī Arhitektu savienības biedrs Ingurds Lazdiņš skaidro, ka aptuveni 95% arhitektu kompaktdiskus izmanto savā darbā, taču datu nesēju likme «viņiem jāmaksā par tiem jauniešiem, kas kopē mūziku vai filmas». Balode skaidro, ka «teorētiski» arhitekti var vērsties pie tām juridiskajām personām, kas diskus ieved Latvijā, norādot, cik skiču projektu ierakstīšanai savām vajadzībām birojs iegādāsies. Ar šo izziņu juridiskā persona var nākt uz AKKA/LAA pēc apliecības, un par šo disku daudzumu nesēja atlīdzība nebūs jāmaksā.
Kā informē laikraksts, ar audiolikmi valdības noteikumos saprot vienu audioieraksta stundu, par kuru datu nesēju ievedējam Latvijas teritorijā 15 dienu laikā AKKA/LAA jāsamaksā 2,5 santīmi. Turpat teikts, ka «materiālajiem nesējiem ar ietilpību trīs megabaiti un vairāk audiolikme ir 100%». Trīs megabaiti ir kvalitatīva fotoattēla izmērs, un audioierakstu stundas garumā šajos trīs megabaitos nevar ierakstīt. «Tās likmes ir absurdas,» sašutis saka Zariņš.
Valdības noteikumu autori nav veikuši analīzi par zaudējumiem tautsaimniecībai un likmes noteikuši «uz dullo», uzskata Datortehnoloģiju asociācijas vadītājs un piebilst, ka asociācija ir par godīgu autoratlīdzību iekasēšanu, tāpēc šīs iemaksas līdz jaunu noteikumu izstrādāšanai pieprasa apturēt.
AKKA/LAA norāda, ka tās kompetence ir atbildēt par savu darbības jomu — ja ministrija lūgusi izteikt viedokli, tas arī darīts. AKKA/LAA arī uzsver, ka kopš maija samazinājies iekasēto datu nesēju atlīdzību apjoms, tāpēc organizācija jaunajos noteikumos varētu lūgt precizēt kontroles mehānismus, lai šos noteikumus varētu piemērot efektīvāk, piebilst Balode.