Koknese–Madliena–Ķeipene–Suntaži–Mālpils–Sigulda

Šis brauciens ļauj šķērsot Vidzemes centrālo daļu, aplūkojot gan dabas krāšņumu, gan vietas ar kultūrvēsturisku nozīmi.

Koknese ceļotājam nav tikai Daugavas malā esošās pilsdrupas u

n skats no luterāņu baznīcas torņa, bet arī bijušās muižas ansamblis, kur muižas pārvaldnieka ēkā tagadējā Blaumaņa ielā  3 savulaik dzīvojis rakstnieks Rūdolfs Blaumanis, savukārt Blaumaņa ielā 10 dzīvojusi Made Svile-Peņģerote, viens no Kristīnes tēla prototipiem. No Kokneses izbraucam pa 1905. gada ielu, kuras apses stādītas 1862. gadā, gaidot Krievijas ķeizara Aleksandra I apmeklējumu.

Aiz Bormaņiem — Vecbebru muiža, kuras dzīvojamā māja (19. gs. 1. puse) nodedzināta 1905. gadā un atjaunota pēc arhitekta V. Bokslafa projekta. Parkā tēlnieka V. Jākobsona (1899–1972) radītā skulptūra. Vecbebros darbojas V. Jākobsona muzejs un Latvijas Biškopības vēstures muzejs.

T

ālāk dodamies uz Meņģeli. Šo apdzīvoto vietu labi raksturo Sarmītes Poikānes sarakstītās grāmatas nosaukums — «Mežu vidū, Ogres līčos» (2003). Te goda vietā tēlnieka Vilņa Titāna veidotais rakstnieka Sudrabu Edžus piemineklis (1984). Meņģeles pamatskolai (1870, pārbūvēta) iepretī tautas nams (1931, arhit. J. Rutmanis), celts kā Kultūras biedrības nams. Pie Meņģeles kapiem Siliņi — Sudrabu Edžus muzejs, rakstnieka tēvs bijis pirmais ērģelnieks Meņģeles luterāņubaznīcā.

Pie pagastu robežas starp Zvaniņu un Gnēžu mājām Ogres upes senlejas krastā «Dullā Daukas birze», stādīta 1978. gadā pie jau  augušiem septiņiem lieliem ozoliem. Netālu no Aderkašu kapsētas Aderkašu pilskalns. Blakus bijušās Aderkašu pareizticīgo draudzes skolas ēka (1876) un pati pareizticīgo baznīca (1864). Šeit kalpojušais, 1905. gadā nošautais mācītājs Jānis Līcītis pazīstams ar savu grāmatu «Pareizticīgā latvieša piezīmes».

Braucot Madlienas virzienā, pa labi pamanīsiet 1911. gadā celto

Labdarības biedrības namu. Pa Lakstenes ceļu vērts iebraukt līdz Madlienas novadpētniecības muzejam «Bet tā bija!», kas atrodas bijušajā Plāteres sākumskolā (ēka celta1870), kurā savulaik par skolotāju strādājis «Jaunāko Ziņu» izdevējs Antons Benjamiņš. No turienes pusotra kilometra attālumā I. Ziedoņa grāmatā «Tik un tā» aprakstītais Ādmiņu kalns, kaut izcilāks skats paveras no attālākā Lakstenes kalna (153 m vjl.), kuram pāri iet Ērgļu ceļš.

No Plāteres muižas pils nekas nav saglabājies, bet alus brūzis, muižas pārvaldnieka dzīvojamā ēka un vēl dažas celtnes ir. Plāteres pilskalns ievērojams ar tur celtajām mākslīgajām pilsdrupām (19. gs. 60. gadi), kur senatnīgākam iespaidam  
iekalts gada skaitlis «1205». Pirmās brīvvalsts laikā tika uzskatīts, ka netālu no pilskalna ir Latvijas ģeogrāfiskais centrs.

Madlienas ciemats celts pēc arhitektes un rakstnieces Zentas

Ērgles projekta. Centrā atrodas kluba, pašvaldības, bijušās padomju saimniecības administratīvā ēka. Turpat blakus luterāņu baznīca (15. gs., pārbūvēta). Kapos apglabāts gleznotājs Kārlis Hūns (piemineklis 1973, tēln. O. Nigule). Pie kapličas (1979, arhit. A. Šēnberga) uzkalnā, kur kādreiz bija brāļu draudzes saiešanas nams, piemineklis kritušajiem Madlienas draudzes locekļiem (1937, tēln. P. Banders).

Ķeipene atrodas uzkalnā — uz Ķeipenes vaļņa, kas paceļas līdz 35 m pār apkārtni. No muižas nekas nav saglabājies. Toties var izstaigāt Ķeipenes parku un uzkāpt netālajā Kārklu kalnā (142 m vjl.). Pie Ķeipenes dzelzceļa stacijas 2000. gadā atklāta bāka, ko var uzskatīt par pieminekli kinorežisoram Jurim Podniekam. Stacijas ēkā paredzēts atklāt kinomuzeju.

Vatrānes muižas ēka nodegusi 1988. gadā, bet Kastrānes muiža stipri pārveidota. Ausmā jeb Ķieģeļceplī pa kājnieku tiltu var šķērsot Mazo Juglu un tad pa kreisi iznākt pie Upīšu dižozola (7,0 m). Aiz Kastrānes kapiem pie Grunduļiem (bijušais Kazukrogs) pa labi 0,5 km attālumā atrodas Kastrānes pilskalns,  kura plakuma abus galus norobežo zemes vaļņi.

Suntažos aiz bijušās pareizticīgo baznīcas (1907) pa labi kapi, kuros aug Latvijas dižbērzs (3,3 m) ar vairākiem māzeriem. Kapos vairāki mākslinieciski vērtīgi pieminekļi. Aiz Abzas upes Eņģelīšu birzī piemineklis 1906. gadā nošauto revolucionāru soda vietā, pa labi uz Vergu kalniņa J. Karlova darinātais piemineklis (1992) represiju upuriem.

Krustojumā pie autobusu pieturas (padomju lidmašīnu sagrautā biedrības nama vietā) var nogriezties arī uz Gundegām, kur atrodas rakstnieka Nikolaja Kalniņa muzejs.

Pie Suntažu luterāņu baznīcas (1782) apbedīti gan vācu, gan padomju karavīri. Mazās Juglas krastā kādreizējās ordeņa pils  
vietā Suntažu muižas komplekss, pils ēka celta 18. gs. beigās, bet 19. gs. vidū papildināta ar neogotiskiem tornīšiem, tagad galvenajā ēkā un piebūvē (1984) atrodas vidusskola.

Sidgunda (sens lībiešu vārds) ilgāku laiku tika saukta par Rikteri, tagad nodedzinātās pils vārdā. Aiz tautas nama Sidgundas skolas ēka (1881), kurai 1910. gadā uzcelts otrais stāvs.

Mālpils centrs padomju gados veidots kā paraugciemats. Caur parku ar vairākiem dīķiem, pat ar ozolkoka dibenu, nokļūstam pie muižas kungu mājas (18. gs.), kas pēc nodedzināšanas 1905. gadā atjaunota pēc V. Bokslafa projekta. Tai iepretī otrpus dīķim pašreizējā muižas ansambļa cēlāja Gustava Vilhelma Taubes piemineklis vietā, kur viņam parkā iekodusi čūska. Kādreizējā Mālpils Meliorācijas muzeja eksponāti tagad atrodas Talsos, muzejā «Kalēji». Pie Lauksaimniecības skolas ēkas uzstādītas tēlnieku plenēra laikā 1977. gadā radītās skulptūras. Gar Mālpils baznīcu (1766, vairākkārt postīta un atjaunota) pa Zaubes ceļu var aizbraukt uz Skulmēm, kur skaistā vietā Mergupes krastā darbojas mākslinieku tēlnieces Martas Skulmes un gleznotāja Oto Skulmes muzejs (apmeklējums jāpiesaka pa tālr. 6356889). Turpat rakstnieces Ivandes Kaijas romāna «Iedzimtais grēks» darbības vietas.

Tālāk Siguldas virzienā var braukt gar Bukas muižas kompleksu (muiža atjaunota pēc nodedzināšanas ap 1910. gadu, arhit. O. Vildaus), kas arī tagad atdzimst krāšņumā.

No Siguldas ceļa var nogriezties Inčukalna virzienā, tad pa ceļam Allažu pagastā aplūkojamas Ezernieku karsta kritenes pēc tur izliktās apskates shēmas. Neparasts ir Linezers, kas reizēm pat pazūd, turklāt ar mitrumu bagātākajā gada laikā. Nostāk mežā Černausku akmens (apkārtmērs 15,7 m), lielākais Rīgas rajonā. Aiz bijušā Černausku kroga dižozols 7,0 m. Aiz Allažu barona kapiem ceļš uz bijušo Mežmuižu (20. gs. sākums), kur  
skatāmi septiņi aizsargājamie lejupejošie avoti, kas savulaik darbinājuši Kaļķugravas dzirnavas (19. gs.).

Allažu luterāņu baznīca (1926, arhit. P. Kundziņš) ieturēta tautas

celtniecības tradīciju stilā un pievērš uzmanību ar savdabīgo formu. Aiz tās Allažu (Stīveru) kapi ar tēlnieka Teodora Zaļkalna dzimtas apbedījumiem (pēc paša tēlnieka meta darināts piemineklis — Sēdošā māmiņa). Kapsētas priekšpusē Grāvnieka un Jankavu dzimtu kapiem O. Feldberga piemineklis Kamolā tinēja.

Aiz Lorupes, kas te nemaz neatgādina blakus esošo Vidzemes šosejas Lorupes gravu, pa labi var iebraukt apskatīt Saltavotu, kas dubulto Lorupes straumi. Tālāk jau Siguldas pilsētas robeža, bet, ko skatīt Siguldā, droši vien atradīsiet paši.