«Krikš, krakš!» reizēm par sevi atgādina locītavas. Ko īsti tās pauž — vai tā ir vien ikdienišķa sasveicināšanās vai — gluži otrādi — lūgums steidzami meklēt mediķu palīdzību, atbild ģimenes ārsts Andris Lasmanis.

«Krikš, krakš,» arī Lasmanis demonstrē locītavu valodu, kustinot rokas pirkstus. «Šādas skaņas uzskatāmas par fizioloģisku normu,» skaidro dakteris. Jāsāk uztraukties un ārsta padoms jāmeklē, kad skaņa locītavās ir gurkstoša, kā aukstās ziemas dienās pa sniegu brienot. Tomēr tas nenozīmē, ka problēma slēpsies tieši locītavās — pie vainas var būt novirzes arī saišu, cīpslu un muskuļu darbībā. Cik tas nopietni un ko darīt, katrā gadījumā spēs izvērtēt ārsts.

Sāpošs zobs apdraud locītavas

Noteikti pie ārsta jāvēršas, ja locītava vai nu sāk sāpēt, vai piepampst, vai ir apgrūtinātas kustības tajā. Atkal precīzi noteikt, kas īsti noticis, spēs ārsts. Ja šīs pārmaiņas nav saistītas ar traumu, visbiežāk pie vainas var būt kāds iekaisums vai arī vielmaiņas slimība ģiksts jeb podagra. Iekaisuma process locītavās pēc iespējas ātrāk jālikvidē. Bieži locītavu iekaisumi mēdz attīstīties arī kā infekcijas slimību komplikācijas. Šķietami nekaitīgas kakla sāpes bez temperatūras, angīna, laikus neizārstēti zobi, smaganu iekaisumi — tie ir biežāk izplatītie locītavu iekaisumu simptomi.

Kakls gan var sāpēt arī vīrusu infekcijas dēļ, skaidro dakteris. Tomēr šajos gadījumos šī vaina dažu dienu laikā pāriet. Ja iekaisumu izraisījušas baktērijas, ir svarīgi laikus ar tām tikt galā.

Ļoti nepatīkams ir hemolītiskais streptokoks, kura dēļ attīstās reimatisms. Šā mikroba apvalks ķīmiski ir līdzīgs sirds un locītavas audiem. Ja šis streptokoks nonāk mandelēs, attīstās angīna. Bieži vien ar nelielu vai vispār nepaaugstinātu ķermeņa temperatūru. Tomēr organisms, sākot cīnīties pret šo streptokoku, izdala antivielas, kas nespēj atšķirt slimības izraisītāju no organisma audiem. Tādējādi antivielas saēd ne tikai pašus mikrobus, bet bojā arī sirdi un locītavas. Ārstu vidū ir pazīstams teiciens — reimatisms laiza locītavas, bet grauž sirdi. Šajā gadījumā reimatismu ir ļoti svarīgi pamanīt un laikus apturēt, lai neattīstītos nopietnas sirds problēmas.

Locītavu iekaisums var izveidoties arī pēc Laimas slimības, salmonelozes. Artrītu (locītavu iekaisumu) var izraisīt arī heliobaktērijas, kas mitinās kuņģī, kā arī seksuāli transmisīvās slimības — hlamidioze, ureaplazmoze.

Traumas bojā locītavas

Locītavas var tikt bojātas traumu dēļ. Ja locītavā noticis asinsizplūdums vai, piemēram, plīsis ceļa menisks, jādomā par ķirurģisku iejaukšanos. Asinis, paliekot locītavas somiņā, var izgulsnēties vai radīt sarētojumus, kas vēlāk traucēs normālai locītavas darbībai, tāpēc vēlams tās atsūkt. Šo procedūru sauc par punktēšanu, un to izdara ar īpašu šļirci. Ja nolūzis gabaliņš meniska, to vēlams izņemt, lai tas netraucētu locītavas darbībai.

Ar laiku locītava var nolietoties — vai nu nodilst skrimslis, kas klāj locītavas virsmu, vai veidojas izaugumi. Locītava ir domāta kustināšanai, tāpēc ir svarīgi, lai kustības tajā notiktu bez berzes. Daba ir iekārtojusi, ka locītavās kaulu virsmas ir klātas ar spīdīgu un slidenu skrimšļa kārtu, bet pa vidu ir želejveidīga smērviela — locītavas sinoviālais šķidrums. Ja skrimšļa kārta kaut kādu iemeslu dēļ ir nodilusi un nav atjaunojusies, berze palielinās. Kā salīdzinājumu Lasmanis min vecu sienu ar šķirbām. Tāpat kā sienai, arī locītavu skrimslim vajadzīga šķirbu aizšpaktelēšana. Nopietnākos gadījumos dakteris Lasmanis izraksta medikamentus vai pat veic īpašas medikamentu injekcijas locītavā. Tomēr viņam ir pacienti, kas ar dažādiem panākumiem izmēģinājuši glikozamīna preparātus — dažiem tie ir palīdzējuši, dažiem gaidītais uzlabojums nav bijis. Lasmanis pieļauj, ka tas varētu būt saistīts arī ar dažādu glikozamīna preparātu uzsūkšanās spēju organismā. Viņš, būdams ārsts, tomēr vairāk orientējas nevis uz uztura bagātinātājiem, bet valsts zāļu reģistrā reģistrētiem medikamentiem. Tomēr ir dzirdējis gan par glikozamīna lietošanu gadījumos, kad nepieciešams «pabarot» locītavu, gan par to, ka daži glikozamīna preparāti organismā tiek labāk izmantoti.

Jebkurā gadījumā locītavas ilgāk tiks saglabātas veselas, ja tās tiks darbinātas — locītavās nav asinsvadu, un to iekšienē vielu apmaiņa notiek pasīvi, proti, kustināšanas dēļ.

Komentāri