Prokuratūra: izskanējusī informācija par Zeizu neatbilst krimināllietas materiāliem (1)

2022. gada 18. maijā pieņemts prokurora priekšraksts par sodu, ar kuru Oskars Zeiza atzīts par vainīgu un sodīts pēc Krimināllikuma 130. panta trešās daļas 6. punkta par viegla miesas bojājuma tīšu nodarīšanu, ja tās izdarītas pret personu, ar kuru noziedzīga nodarījuma izdarītājs ir bijis pastāvīgās intīmās attiecībās.

Prokuratūra apliecina, ka ar 2020. gada 30. decembra eksperta atzinumu konkrētajā krimināllietā, kas tika pieņemts pamatojoties uz Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas, un cietušās personas ģimenes ārsta sniegto dokumentāciju par cietušās personas veselības stāvokli, cietušai personai vienīgie konstatētie miesas bojājumi bija sejas sasitums ar deguna kaula lūzumu.

Pusotra gada laikā no notikuma dienas līdz lietas pabeigšanai ne cietusī, ne juridiskās palīdzības sniedzējs, kurš kopš 2021. gada 8. februāra bija zvērināts advokāts Normunds Šlitke, netika sniedzis nekādu informāciju vai dokumentus, ka cietušai personai būtu konstatēti vēl kādi miesas bojājumi, tai skaitā galvaskausa pamatnes lūzums, atzīmē prokuratūra. 

Prokuratūra uzsver, ka šobrīd sociālajos tīklos izplatītajās bildēs daļēji redzamā Gaiļezera slimnīcas izraksta forma nav saistīta ar šo krimināllietu. No lietas materiāliem redzams, ka cietušajai sākotnējo medicīnisko palīdzību sniedza un izrakstu izsniedza Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca, kurā nav konstatēts un medicīniskos dokumentos uzrādīts galvaskausa pamatnes lūzums.

Prokuratūra vērš sabiedrības uzmanību, ka gadījumos, ja tiek konstatēts galvas pamatnes lūzums kā miesas bojājums, tad tas ne tikai tiek norādīts eksperta atzinumā, bet rada pavisam citu juridisku nodarījuma kvalifikāciju un sekas. Tāpēc prokuratūra aicina juridiskās palīdzības sniedzējus – zvērinātus advokātus – sniegt klientiem kvalitatīvu juridisko palīdzību un neklusēt, ja viņu rīcībā ir dokumentācija, kas nav tikusi sniegta kriminālprocesā.

Prokuratūra uzsver, ka tāpat cietušajai bija izskaidrotas tiesības pieteikt materiālo un morālo kaitējuma kompensāciju, taču lietā pieteikta tikai materiālā kaitējuma kompensācija 148,50 eiro apmērā par ārstēšanās izdevumiem. Pabeidzot kriminālprocesu, prokurore atkārtoti sazinājās ar cietušo un guva apstiprinājumu, ka tiek uzturēta tikai pieteiktā materiālā kompensācija, raksta prokuratūra. 

Atzīt personas par vainīgām var ar prokurora priekšrakstu par sodu vai ar tiesas spriedumu. Konkrētajā gadījumā prokuroram bija likumīgs pamats pabeigt kriminālprocesu ar prokurora priekšrakstu par sodu, jo nozieguma veids un tā izdarīšanas apstākļi atbilda tā pieņemšanas priekšnosacījumiem, skaidro prokuratūra. Arī vainīgā personību raksturojošās ziņas tajā brīdī bija tādas, kas ļāva piemērot prokurora priekšrakstu par sodu konkrētajā situācijā un jau prokuratūrā atzīt personu par vainīgu, panākot ātru kriminālprocesa taisnīgu noregulējumu. Masu informācijas līdzekļos atspoguļotais, ka lieta ir tikusi izbeigta, rada maldīgu priekšstatu un neatspoguļo patieso ainu. Proti, persona tika atzīta par vainīgu un sodīta ar vienu no Krimināllikuma 36. pantā noteiktiem soda veidiem, skaidro prokuratūra. 

Prokuratūra uzsver, ka policijā ik gadu uzsākto vardarbības un dzimumnoziegumu krimināllietu skaits ir šokējoši liels. Tāpēc valsts izpildvarai būtu pamats veikt un analizēt datus, lai rastu risinājumus un rīkus preventīvam darbam ar šiem cilvēkiem, viņu rīcības motīviem un iemesliem, jo vainīgo saukšanas pie atbildības ir tikai sekas, vērtē prokuratūra.

Šo krimināllietu atklāšana un to skaita samazināšana nākotnē ir tiešā veidā atkarīga no cietušo personu aktīvas rīcības, ziņojot par šiem gadījumiem un to izdarītājiem. Prokuratūra aicina jebkuru cietušo ziņot par šādiem gadījumiem un neklusēt, jo sistemātisku varmāku identificēšana ir iespējama tikai ar pašu cietušo un līdzcilvēku, kas to ir fiksējuši, aktīvu līdzdalību.

Prokuratūra aicina šai laika periodā, kad arī globālās politiskās situācijas iespaidā viltus ziņu ir tik daudz, rūpīgi analizēt informācijas avotus un ziņu izplatītājus, nepakļaujot sevi maldināšanai. Vienlaicīgi prokuratūra aicina jebkuru, arī ziņu publicētājus internetā, nevilcināties un par viņiem zināmiem vardarbības noziegumu gadījumiem nekavējoties ziņot Valsts policijai.

Jau ziņots, ka Valsts policija pagājušajā nedēļā aizdomās par dzimumnoziegumu aizturējusi un tiesa apcietinājusi uzņēmēju Zeizu.

Policijā pagājušajā nedēļā sākts kriminālprocess saistībā ar iespējamām noziedzīgām darbībām, kas vērstas pret personas tikumību un dzimumneaizskaramību.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka Zeizam pašam pieder ar degvielas tirdzniecību saistīts uzņēmums "Prax CW" un viņš ir valdes loceklis arī uzņēmumā "Bosus", kas pieder degvielas vairumtirgotājam "Straujupīte" un kura īpašnieks ir Juris Zeiza. Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka Oskars Zeiza bijis "Straujupītes" attīstības vadītājs.

"Straujupītes" pārstāvji aģentūrai LETA komentārus nesniedza.