Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/11/8699351t1h4154.jpg)
Pasaulē tūrisms un ar to saistītās nozares veido 10,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Latvijas tūrisma potenciāla izmantojums joprojām ir tālu no optimālā. Maksājumu bilances dati rāda, ka tūrisma pakalpojumu īpatsvars IKP Latvijā ir tikai 2,2%.
Sabiedrībā, kur izklaidei tiek tērēts arvien vairāk līdzekļu, tūrisms no tautsaimniecības otrā plāna sektora šobrīd daudzām valstīm kļūst par vienu no galvenajiem ienākumu avotiem. Latvijā tūrisms joprojām ieņem nesamērīgi mazu vietu kopējā tautsaimniecības struktūrā. Tāpēc Ministru kabinets pagājušajā nedēļā atbalstīja Ekonomikas ministrijas izstrādātās tūrisma attīstības politikas pamatnostādnes, kas nosaka valsts tūrisma attīstības politiku turpmākajiem pieciem gadiem. Galvenā doma — lai Latvija kļūtu par tūristu iecienītu zemi, nepieciešams to pozicionēt kā atšķirīgu, drošu un atpazīstamu galamērķi.
Tūrismā aizvien valda tradīcijas
Šī doma, kaut šķiet visai vienkārša, praksē nav tik viegli realizējama. Tūrisma attīstības valsts aģentūras projektu vadītāja Laura Medniece stāsta, ka agrāk uz Latviju brauca pārsvarā ārvalstu tūristi, kas kaut kādā veidā bija saistīti ar mūsu valsti. Viņa gan atzīst, ka arī tagad saglabājas šī tendence, jo daudzi tūristi no Vācijas pie mums meklē senās Hanzas pilsētas un citu vēsturisko saistību pēdas. Tūristiem no Krievijas ir savas specifiskas atmiņas no laikiem, kad Vecrīgas arhitektūras fonā plandīja sirpjāmurotie karogi, bet Jūrmalas naktsbāros varēja baudīt Krievijā neredzētus priekšnesumus.
Šodien ārzemju tūristi, kas apmeklē Latviju, visbiežāk brauc uz visām trijām Baltijas valstīm, jo, kā atzīst L. Medniece, «reāli mēs esam ļoti līdzīgas zemes». Liels pievilkšanas spēks joprojām ir Jūrmalai. Tāpat tūristus saista neskartā daba. Arvien pieaug tāds specifisks tūrisma paveids kā medību tūrisms un putnu vērošana. Tomēr, kā uzsver L. Medniece, vislielākā tūristu interese ir par galvaspilsētas apskati. «Cilvēki atbrauc, izskrien caur Vecrīgu, paskatās jūgendstila arhitektūru bulvāru lokā un brauc tālāk,» stāsta L. Medniece. No valstī atstātās naudas viedokļa ļoti ienesīgs ir biznesa tūrisms. Lai piesaistītu vairāk dalībnieku, Rīga arvien biežāk tiek izvēlēta biznesa konferencēm, jo cilvēkiem bez lietišķajām apspriedēm vienmēr gribas iepazīt ko jaunu no tūrisma viedokļa.
Ceļotāju piesaistei der arī abstrakti zīmoli
Pašmājās dažkārt tiek kritizēts Latvijas tūrisma zīmols — «zeme, kura dzied», taču kā atzīst L. Medniece, no ārzemniekiem par šo logo ir dzirdētas galvenokārt tikai pozitīvas atsauksmes, jo tas sevī ietver ļoti daudz — gan kultūru, gan dabu, gan lietišķās kvalitātes.
Kaut gan ārzemju tūristu skaits Latvijā gadu no gada pieaug, divas trešdaļas no tiem mūsu valstī pavada mazāk nekā diennakti. Ārzemnieki Latvijā šā gada otrajā ceturksnī vidēji dienā iztērēja 34 latus, kas ir par četriem latiem vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.
Šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2003. gada otro ceturksni ārvalstu viesu skaits Latvijā palielinājies par 11,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ceļotāju apsekojumā iegūtie rezultāti. Tas ir nedaudz straujāks pieaugums nekā citus gadus, kad ārvalstu viesu skaits pieauga par 5 līdz 7%.
Salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, Latvija ir līdere tūristu piesaistīšanā un uzņemšanā.
2003. gadā Igaunijai bija 3% tūristu skaita pieaugums, salīdzinot ar 2002. gadu. Savukārt Lietuvā pagājušajā gadā bija vērojams pat kritums — par 9% mazāk.
Lietuvieši brauc uz Līvu akvaparku
Arī «Neatkarīgās» aptaujātie tūrisma centru un viesnīcu darbinieki apliecināja, ka ārvalstu tūristu skaits ir jūtami pieaudzis. Sevišķi daudz tūristu esot no Vācijas un Somijas. Tieši šo valstu, kā arī Krievijas tūristi Latvijā iztērējuši visvairāk naudas.
Tomēr lielākā daļa ārvalstu viesu bijuši tuvējo kaimiņvalstu iedzīvotāji — 32% no ceļotāju kopskaita bija ieradušies no Lietuvas, 27% no Igaunijas, 8% no Krievijas, 6% no Somijas un pa 5% no Vācijas un Polijas. Tiesa, jāņem vērā, ka no visiem ārzemju ceļotājiem, kuri otrajā ceturksnī ieradās Latvijā, 29% norādīja, ka Latvijā ieradušies tikai caurbraucot, un tie lielākoties ir tieši mūsu kaimiņvalstu ceļotāji. Kā ceļojuma iemeslu biznesa darījumus un atpūtu minēja 17% iebraucēju, bet 16% — draugu apmeklējumu. Pēdējā laikā kaimiņvalstu, sevišķi Lietuvas tūristi brauc uz Latviju apmeklēt Ziemeļeiropā lielāko ūdens atrakciju — Līvu akvaparku Jūrmalā.
Kurzemes tūrisma asociācijas darbiniece Ilga Bērziņa novērojusi, ka šogad Kurzemē sevišķi pieaudzis tūristu skaits no Igaunijas. Pēdējā laikā arvien biežāk šo novadu apmeklē tūristi no Eiropas dienvidiem — Itālijas un Spānijas, kaut gan joprojām dominē ceļotāji no Vācijas. Pēc I. Bērziņas domām, tūristus no Rietumiem visvairāk Latvijā saista neskartā daba.
Ārzemniekiem latvieši šķiet atsaucīgi cilvēki
CSP apsekojumā ārzemniekiem bija jāsniedz savs vērtējums par Latvijā pavadīto laiku. Visaugstāko atzinību izpelnījusies sniegto pakalpojumu kvalitāte un cilvēku atsaucība, kā arī pilsētu tīrība. Savukārt zemāks vērtējums dots par preču cenu atbilstību kvalitātei, izklaides iespējām un svešvalodu zināšanām. Tomēr arī šiem rādītājiem novērtējums labi bija dots ievērojami vairāk nekā vērtējums slikti. Interesanti, ka samērā daudzi tūristi — 7,3% — ar atzīmi slikti vērtējuši pilsētu tīrību un šis skaitlis pēdējo gadu laikā pieaug.
Viesu nama Imula bārmenis Daumants «Neatkarīgajai» pastāstīja, ka ārzemnieki viesu namu apmeklē bieži un vasarā tie pat veido pusi no visiem viesiem. Visvairāk Imulā viesojas tūristi no Vācijas. Bieži tās ir riteņbraucēju grupas un ekskursanti, kurus no Rīgas speciāli atved apskatīt Kurzemes gleznainākās vietas. Daumants atzīst, ka ārzemniekiem vietējās cenas šķiet itin pievilcīgas un pat tūristi, kuri neizceļas ar īpašu turību, atļaujas padzīvot visai zaļi.