/nginx/o/2018/07/11/8699626t1h16c5.jpg)
Dai Sidzje dzimis Ķīnā 1954. gadā. Viņš ir filmu režisors, kurš 1984. gadā pārcēlās uz dzīvi Francijā, kur dzīvo un strādā joprojām. «Balzaks un Mazā Ķīniešu Šuvēja» ir viņa pirmais romāns, kas iznāca Francijā 2000. gadā un izraisīja pēkšņu sensāciju, ātri iekļuva visvairāk pārdoto romānu sarakstā. Ārzemēs romāns piedzīvojis jau 35 izdevumus, pēc tā motīviem uzņemta filma.
Ķīnas līdera Mao Dzeduna Kultūras revolūcija 20. gadsimta 60. un 70. gados mainīja Ķīnas vēsturi, simtiem tūkstošiem ķīniešu intelektuāļu piespiedu kārtā nosūtot uz zemnieku ciemiem «pāraudzināšanai». Arī Dai Sidzje bija šo cilvēku vidū.
Romāns «Balzaks un Mazā Ķīniešu Šuvēja» (no franču valodas tulkojusi Gita Grīnberga) stāsta par diviem jauniem vīriešiem izsūtījuma laikā. 17 gadu vecais romāna galvenais varonis un viņa labākais draugs Luo notiesāti pavadīt četrus gadus tālā kalnu ciematā.
«Gada skaistākā atzīšanās mīlestībā — literatūrai, dzīvei, ironijai, sievietei —, turklāt nekaunīga, šarmanta mācība par brīvības tēmu… Ja šogad vēlaties lasīt kādu romānu, lasiet šo, tas atsver simtiem citus.»
«Le Figaro Magazine»
«Vēstījums lasītāju aizrauj no pirmās lappuses arī tāpēc, ka tam ir skaidrs dokumentāls pamats. Kādu dienu notiek brīnums: zēni atrod ādas čemodānu ar pavecu Balzaka tulkojumu ķīniešu valodā. Viņi nozog čemodānu ar franču, krievu un anglosakšu kontrabandas romāniem, un tie iedarbojas kā opijs un pārvērš dzīvi gan viņiem, gan citiem. Drēbnieka meita pārvēršas un… nē, vairāk neizpaudīšu, jo romāns ir arī vienkārši aizraujošs. Tas ir stāsts par to, kā literatūras klasiķu brīnumainais spēks jauniešus, kuri uzauguši ar «revolucionārajām» frāzēm, iesvēta dzīves mistērijām.» Hanss Hertels, «Politiken»
«Viegls, graciozs darbs, kas robežojas ar pasaku. Tas vēstī par mākslas un it īpaši stāsta brīnumaino spēku kādā ķīniešu kalnu ciematiņā, kur jauns puisis spēlē Mocarta sonāti ar nosaukumu «Mocarts domā par Mao»… Anne Vedela–Vedelsborga, «Standart»
«Nepieredzēts brīnums — smalks un pārgalvīgi jautrs stāsts.»
«Los Angeles Times Book Review»
[s:717]