Braucēji no Rīgas puses šo ceļojumu, ko varētu saukt par Augšzemes loku, protams, var sākt Aknīstē, toties no Latgales ceļojošie, kam vairākas brīvas dienas, Ilūksti no Daugavpils var sasniegt, apmetot vēl vienu loku, — apmeklējot daudziem ezeriem un krāšņiem dabas skatiem bagātos Medumu parku, Medumu ezeraines dabas parku, Sventes dabas parku, Augšzemes augstienes augstāko virsotni Egļukalnu (220 m vjl.), Sventi un savdabīgo Sasaļu mežu.

[s:759]
Subates luterāņu baznīca.

Ilūkstes pilsēta atrodas pie Ilūkstes upes, kādreiz sauktas arī par Luksti, upi, kas līkumoja caur lukstu pļavām. Te diemžēl nav saglabājusies Zemgales lielākā un greznākā katoļu baznīca (1769 ?), kas izvērsa miestu par ievērojamu Augšzemes katolisko centru. Tagadējā katoļu baznīca celta 1816. gadā, luterāņu baznīca (1865) divreiz atjaunota pēc kariem, bet atjaunošana pēc «kultūras nama un sporta skolas perioda» pabeigta tikai 2002. gadā. Saglabājusies daļa 18. gs. celtā jezuītu klostera ēku. Apskates vērta ir arī 1880. gadā celtā pareizticīgo baznīca, kurā atrodas 13.–14. gs. ikonas. Pilsētā ir novadpētniecības muzejs. Pie vidusskolas (1927), kuras atklāšanā kā izglītības ministrs piedalījies Rainis, atrodas viņa piemineklis (1990, tēln. I. Folkmanis).

Apkārt pilsētai vienkopus ir neparasti daudz pilskalnu, blakuspagastu tā arī sauc — Pilskalnes pagasts. 2 km no Ilūkstes uz Subates pusi meklējams dabas liegums Pilskalnes Siguldiņa, kur var iziet Sprīdīša taku (ar B. Strautnieces vadībā veidotiem A. Brigaderes varoņu tēliem) un meža ainavu mācību taku. Turpat tuvumā ir pilskalns Melnaiskalns. Pie muižas vārtiem 1. pasaules kara vācu karavīru brāļu kapi, tādi ir arī pie Celmu mājām. Tālāk ceļa labajā pusē atrodams pilskalns Lapsukalns.

[s:760]
Gārsenes luterāņu beznīca.

Lašos apskatāma Lašu luterāņu baznīca (1805). Tās tuvumā atrodas tēlnieka I. Folkmaņa veidotais piemiņas akmens (1989) mācītājam un rakstniekam Vecajam Stenderam (1714.–1796.), kurš dzimis Lašu mācītājmuižā, kur tagad atvērts Stendera muzejs. Katoļu baznīca iesvētīta 1994. gadā, te ir arī vecticībnieku dievnams (1924). Lašu jaunajos kapos trīs pieminekļu autors ir slavenais lietuviešu tēlnieks Roberts Antinis. Pie muižas vārtiem atrodas Lašu pilskalns, kurā kādreiz bijusi muižnieku dzīvojamā ēka. Eglaine veidojusies pie dzelzceļa stacijas, kas atklāta 1873. gadā.

Tālāk ceļa kreisajā pusē  atrodas Sārtenes (Červonkas) kapi. Te skatāms piemineklis ar uzrakstu: «Ceļiniek, pastāsti Lietuvai, ka mēs kritām, aizstāvēdami tēviju!» 1919.–1920. gada kaujās kritušajiem Lietuvas karavīriem, kas 1931. gadā šeit tika pārapbedīti no apkārtējiem pagastiem. 6,5 m augstais piemineklis celts 1932. gadā par Lietuvas valsts līdzekļiem pēc tēlnieka S. Stanišauska meta, to vainago jaunavas figūra — Lietuvas simbols, kas tur rokās plāksni ar Sv. Jura bareljefu, pie tās kājām kritis karavīrs ar šauteni blakus. Apakšā centrā krustā sistā Kristus tēls.

[s:761]
Lutausis Gārsenes parkā.

Vēl pa ceļam uz Subati var apskatīt ezerus pie Červonkas, kā arī pāris kilometru pirms Subates Kazimirvāles muižu un ezeru.

Subatē pilsētas centrālajā daļā saglabājušās 18.–19. gs. ēkas, pat sinagogas ēka Jelgavas ielā 1, no kuras uz šosejas pusi lieli ebreju kapi. Subates ezera rietumu krastā starp savdabīgām mazām dzīvojamām mājiņām atrodas vecticībnieku lūgšanu nams (1906). Pilsētas centrā katoļu baznīca (1831), bet Jaunsubatē kalna galā atrodas neparasta luterāņu baznīca (1685), kurai katrā stūrī un arī jumta vidū pa tornītim. Dievnama iekārta pieder pie nozīmīgākajiem baroka koktēlniecības paraugiem Latvijā. Pilsētiņu šķērso Subates–Baltmuižas subglaciālā iegultne, kurā atrodas gari, šauri ezeri — Mazais Subates ezers, kas iestiepjas Lietuvā, Lielais Subates ezers un Āzišķu ezers.

Gārsenei šajā ceļojuma lokā ir īpaša nozīme, tās apskatei derētu paredzēt vairāk laika. Tā vilina ne tikai ar brīnišķīgajiem dabas skatiem Dienvidsusējas senlejā, bet arī ar daudziem

[s:762]
Asares pilsdrupas.

kultūrvēsturiskiem un mūsdienās izkoptiem objektiem. Neogotikas stilā celtā Gārsenes pils (1856), kaut arī tajā darbojas skola, tūristiem ir apskatāma, krāšņs ir mākslas piemineklis — Holandes podiņu krāsns. Saglabājušās arī citas muižas apbūves ēkas un skaists parks (4,0 ha). Gārsenes luterāņu baznīca (1906) celta neoromānikas stilā pēc E. Kupfera projekta, tajā atrodas divas vitrāžas un E. F. Valkera firmas ērģeles. Tuvumā apskatāms arī klasicisma piemineklis — aptuveni tajā pašā laikā celtā kapliča barona Budberga pāragri mirušajai sievai. Interesanti objekti ir arī senais tilts pār Dienvidsusēju un ūdensdzirnavas.

Daudzus tūristus tomēr visvairāk interesēs Gārsenes pastaigu takas: Kultūrvēsturiskā taka galvenokārt ietver jau minētos objektus, toties Zaļā taka ir īsts dabas baudījums — sākot ar 250 m garo seno ošu aleju, tajā sastapsiet gan dižakmeņus — Dainu akmeni, Altārakmeni, Barona krēslu, Lutausi (tas atgādina Latvijas kontūras), gan īpatnējus dabas veidojumus — Vistas kāju, Trīs māsas, Septiņgalotņu priedi u. c., gan Dienvidsusējas stāvkrastu atsegumus, arī t. s. Gārsenes Staburagu.

[s:763]
Plāteru-Zībergu kapliča Bebrenē.

Aknīstē netālu no Franču skanstīm meklējams Saltupju svētavots, K. Ulmaņa stādītais ozols (1939) aug skolas priekšā, iepretī arī Aknīstes muzejs. Sv. Ignacija katoļu baznīcā (1939, arhit. P. Pavlovs) saglabājušies divi sānu altāri no 1991. gadā nojauktās vecās koka baznīcas (1774), no kuras skatāmi tikai mūra vārti. Te neredz katoļiem parasto divtorņu būvi — bijis norādījums baznīcu celt līdzīgu jaunajai Kauņas katedrālei Lietuvā. Baznīcas parkā atpūtas zonā stilizēta sēļu pils (2000). Pie luterāņu lūgšanu nama (1865) aug milzīga liepa (4,5 m). Savdabīgi ir Vecmelderu avoti, kas atrodas pāris kilometrus uz Striku pusi, Dienvidsusējas ielejas krasta nogāzē.

Loks turpinās Asares virzienā. Aiz Karātavkalna ieleja ar upi un purvainā teritorija tikusi izmantota kā dabisks šķērslis, iespējams, ka netālu no Krastiņiem pie Zuju ezera atradies sens nocietinājums lielceļa bloķēšanai. Asares luterāņu baznīca celta 1821.–1823. gadā klasicisma stilā. Ēkas gaišajā, svinīgajā i

[s:764]

nterjerā labi iekļaujas arī 17. gs. pirmās puses barokālā kancele. Logos E. Todes 1909. gadā darinātās vitrāžas. Baznīcas dārzā atrodas piemineklis Augškurzemes partizāniem (1924, arhit. A. Birzenieks), kura atklāšanā piedalījies Valsts prezidents J. Čakste. 19. gs. vidū celtās muižas ansamblis atrodams iepretī baznīcai ceļa pretējā pusē. Regulāru četrstūra pagalmu no trim pusēm ieslēdz muižas ēkas. No kungu dzīvojamās mājas (1749), kas nodegusi 1926. gadā, saglabājušies neogotisko piebūvju mūri, kas tagad ir labi sakopts un savdabīgs apskates objekts. Bijušajā muižas pārvaldnieka dzīvojamā ēkā atrodas Asares pagasta valde (jau kopš 1866. gada), kā arī Asares muzejs. Parkā izveidota dabas taka, kurā apskatāms ap 30 introducētu koku un krūmu sugu, dižliepas, bet Tempļa kalnā tūristus mēdz cienāt ar tēju.

Asares tuvumā iekārtota vēl viena pastaigu taka — «Hercoga Jēkaba kanāls». 1667.–1668. gadā pēc Kurzemes hercoga Jēkaba pavēles starp Vilkupi un Daugavas pieteku Eglaini rakts kanāls, lai savienotu Daugavas un Lielupes ūdensceļus un kuģi tā varētu apiet Rīgas muitu. Saglabājies 500 m garš kanāla posms. Taka parāda arī daudz interesantu dabas objektu Vilkupes krastos.

Ancenes centrā saglabājies bijušais krogs. Červonkā atrodas Kaldabruņas luterāņu baznīca (1852), kurā 1865. gadā kristīts Rainis.

Bebrenes katoļu baznīca (1797) izceļas ar klasicisma stila interjeru un trīs altāriem (18. gs. beigas). Logu apakšējās daļas aizmūrētas 1. pasaules kara laikā, tad baznīcā bija vācu karavīru hospitālis. Atsevišķi stāvošs zvanu tornis celts 1883.–1887. gadā. Muižas pils (1896, arhit. L. Markoni, ar renesanses elementiem) savu trešo stāvu ieguva jau pēc 2. pasaules kara, tajā no 1922. gada atrodas vidusskola. Bebrenes parks ir Latvijā labākais piemērs parkam ar perimetrā izvietotu lokveida apskates celiņu, pie kura atrodas skatu punkti. Te aug kļava ar stumbra apkārtmēru 4,6 m.

Atceļā uz Ilūksti var doties pa Dvietes ceļu, pie kura Bebrenes jaunajā kapsētā atrodas  grāfu Plāteru-Zībergu dzimtas kapliča (19. gs. 2. puse), kas atgādina nelielu baznīciņu. Ja ir laiks, var aizbraukt līdz pašai Dvietei, kur  apskatāms Dvietes muižas ansamblis (19. gs. vidus) un 1864. gadā neobaroka stilā celtā Dvietes katoļu baznīca. Tālāk netālu pa kreisi no Ilūkstes ceļa Zamečkas un Palazdiņu pilskalns.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp