Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/11/8700935t1haade.jpg)
Piektdien, 3. septembrī, pulksten 14 «Apollo» [s:899] viesosies mūsu olimpietis — Atēnu Olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvējs — vingrotājs Jevgeņijs Saproņenko.
Uz Atēnu Olimpiskajām spēlēm viņš devās kā mūsu klusā olimpiskā cerība. Vingrotājam, kuram šī bija olimpiskā debija, neviens strikti nepieprasīja, ka mājās jāpārved olimpiskā medaļa, tikai klusi tika cerēts uz sekmīgu Sidnejas Olimpiādes turpinājumu. Pirms četriem gadiem Sidnejā Jevgeņija kolēģis un tuvs draugs Igors Vihrovs kļuva par pirmo sportistu neatkarīgas Latvijas vēsturē, kurš izcīnījis olimpiskā čempiona titulu. Šajās spēlēs Igors palika bez medaļas [nemaz nedrīkst par kaut ko pārmest vai noniecināt viņa spējas!], bet Jevgeņijs ieguva sudraba medaļu atbalsta lēcienā.
Ieguva medaļu, kurai ir īpaši liels svars — tik lielā nervu spriedzē, kur konkurentu acu priekšā smagi krita un nopietnus savainojumus guva krievu vingrotājs, Jevgeņijs ieturēja dzelzs vīra cienīgu stāju. Viņu nekas nespēja satricināt un, izpildot abus lēcienus teicami, gods godam ieguva olimpisko sudraba godalgu!
Dzīvē Jevgeņijs ir lielisks cilvēks, ļoti mērķtiecīgs un sirsnīgs, ceļu līdz olimpiskajai medaļai veicot ne mirkli neapstājoties, nenolaižot rokas arī smagākos brīžos. Bet ko nu daudz stāstīt, jo jums pašiem būs iespēja visu smalki uzzināt par Jevgeņiju Saproņenko — sportistu, kurš Latvijas komandā izcīnīja pirmo no četrām sudraba medaļām Atēnu Olimpiskajās spēlēs!
Jautājumus varēs uzdot gan latviski, gan krieviski — atbildes tiks sniegtas tādās valodās, kādās tiks uzdoti jautājumi. Turklāt Jevgeņijs labi runā latviski un viņam nebūs ne mazāko problēmu atbildēt uz jautājumiem latviešu valodā.
Tiekamies olimpiskajā [s:900] piektdien, 3. septembrī, pulksten 14!
«Apollo»:
Jevgeņij, pateicamies par piedalīšanos un interesanto sarunu olimpiskajā čatā! Jautājumu bija ļoti daudz un tas tikai liecina par to, ka Tev ir milzum daudz atbalstītāju! Paldies par piedalīšanos un novēlam vislabākās sekmes turpmākajos startos!!! Apollo
Jevgeņijs Saproņenko:
Paldies par uzaicinājumu un daudzajiem jautājumiem, apsveikumiem. Lai Apollo veicas un nākotne ir tik pat stabila kā mani olimpiskie lēcieni un tik pat spoža kā mana olimpiskā medaļa
mazinjaa:
Rīt iesi uz spēli Latvija-Portugāle vai skatīsies pa televizoru?
Jevgeņijs Saproņenko:
Gribētos, bet mani neviens nav uzaicinājis
Liimpleeve:
ko domaa par shobriid notiekosho skolu reformu? Nav mazliet apvainojoshi?
Jevgeņijs Saproņenko:
Es esmu par to, lai latviešu valodas pasniegšana krievu skolās būtu augstā līmenī. Krievu skolas ir jāsaglabā un ne jau tāpēc, lai radītu divkopienu sabiedrību, bet tāpēc, ka ir jārēķinās ar to situāciju kāda ir šobrīd. Manuprāt situācija tiek pārāk un nevajadzīgi nokaitēta
braaliitis:
sveiki! No cik gadu vecuma saaki nodarboties ar sportu taa nopietni?
Jevgeņijs Saproņenko:
Vingrošanā viss nopietni ir jau no paša sākuma un es trenēties sāku 6 gadu vecumā
Liimpleeve:
a tev nav gadiijires griezhoties ap to trubu arii taa reaali nomaukties?
Jevgeņijs Saproņenko:
Uz steiņa esmu kritis tikai treniņos un tas nav bijis nekas nopietns
Sniedy:
Daudz superiigu sveicienu un daudz,daudz laba veeleejumu!!!!! Jusu sniegums bija lielisks!!! :)
Jevgeņijs Saproņenko:
Paldies
Pēteris:
Apsveicu ar medāli? Vai prēmija priekš Jums būs liela nauda? Vai esat ticīgs?
Jevgeņijs Saproņenko:
Man negribas runat par lielu un mazu naudu. Nauda ir nauda. Kas vienam ir daudz, tas otram maz. Ta ka vingrošana nav komerciāls sporta veids, tad man šī prēmija nozīmē ļoti daudz un es varu būt pateicīgs valstij, kas ir noteikusi šādas prēmijas. Jā es esmu ticīgs, taču uz baznīcu eju reti.
Ieva:
Kāpjot uz pedjestāla, nemaz nesmaidījāt. Vai nebijāt apmierināts ar sudrabu.
Jevgeņijs Saproņenko:
Es priecājos sevī
LG_:
kas jūs būtu, ja nebūtu sportists? varbūt pedagogs, aktieris, mehāniķis?? …kā jūs domājat?
Jevgeņijs Saproņenko:
Pat bailes par to domāt… Ja būtu kļuvis par kosmonautu, tad nebūtu vingrotājs, neizcīnītu olimpisko medaļu un šobrīd būtu uz Mēness nevis šeit
Tuk_Tuk!Kas_tur?:
Tavuprat, cik daudz vingroshanu var ietekmeet dopings!?
Jevgeņijs Saproņenko:
Vingrošanā dopinga tēma nav tik aktuāla kā citos sporta veidos. Vingrošanā ar spēku vien ir part maz. Vajag arī ļoti labu kordināciju citas lietas, kuras ar dopingu nevar uztrenēt.
semen:
vai naakoshajaas vasaras olimpiskajaas speelees ar piedaliisies??
Jevgeņijs Saproņenko:
Nākamajās olimpiskajās spēlēs man būs 29 gadi. Tas priekš vingrotājām jau ir lielas pensijas vecums, taču vingrotājiem tie ir normāli brieduma gadi. Viss ir atkarīgs no režīma un tā, kā vingrotājs trenējas. No attieksmes, gribasspēka un vēlmes sasniegt izvirzīto mērķi.
he hee:
Garšīgas vīnogas?
Jevgeņijs Saproņenko:
Kā nu nebūs garšīgas, ja ir pašu audzētas
LG_:
ko lūdzu jūs tur patreiz ēdiet?
Jevgeņijs Saproņenko:
Vīnogas un cepumus. Varam uzcienāt…
o1vsk skolas aviize:
Pec pirmā M.Dragulescu lēciena tu jau samierinājies ar bronzu vai tomēr vēl ticēji iegūt sudrabu?
Jevgeņijs Saproņenko:
Tik tiešām pēc Dragulesku pirmā lēciena jau domās stāvēju un goda pjedestāla trešā pakāpiena un domāju par bronzu. Taču sports ir sports un šajā gadījumā arī Dragulesku vajadzētu uzdot jautājumu vai viņš varēja labāk…
Liimpleeve:
klau, a kaa tev sastaav ar alkoholu, laikam jau vispaar nevari lietot!
Jevgeņijs Saproņenko:
Kādā īpašā reizē simboliski varu iedzert mazu malku šampanieti vai sarkano vīnu vai malku degvīna. Taču kad ir nopietns sacensību un treniņu laiks, tad esmu pilnīgs atturībnieks — paraugzēns.
Kleo:
Sveiks! Kāpēc tāds nopietns šodien? ;)
Jevgeņijs Saproņenko:
Tāpēc, ka nesen biju pieņemšanā pie Valsts prezidentes…
kira:
kaa tev liekas vai tu vareeji labaak?betprotasapsveicu!
Jevgeņijs Saproņenko:
Varēju labāk, bet varēju arī sliktāk…
SverigeZumm:
nav jautaajums,tikai noveerojums….pashlaik dziivoju zviedrijaa un man par lielu nozheelu sheit vinji raadiija tikai saveejo startus…:))))taa ka mees-sheit esoshiet latvieshi-uzzinaajaam visu tikai no neta,daudz veelaak;))))bet-apsveicu!!!
Jevgeņijs Saproņenko:
Paldies
o1vsk skolas aviize:
Kādi bija dzīves apstākļi Olimpiskajā ciematā Atēnās salīdzinot ar Sidneju?
Jevgeņijs Saproņenko:
Dzīve olimpiskajā ciematā bija krietni neinteresantāka nekā Sidnejā. Nebija nekā cita darīt kā tikai ēst un gulēt.
Dafne:
Apsveicu!!!! Vai tavi saancenshi ir arii tavi draugi??? P.S. Luudzu nekluusti iedomiigs! (tas nebija domaats rupji)
Jevgeņijs Saproņenko:
Vingrotāji ir diezgan draudzīga tauta. Viens no labākajiem draugiem man ir Ņemovs.
o1vsk skolas aviize:
Kā vērtē Igora Vihrova sniegumu šajā olimpiādē.
Jevgeņijs Saproņenko:
Igors, protams, šobrīd nav tik priecīgs kā es. Viņam bija jābūt brīvo kustību finālā, taču tiesneši diemžēl viņu tur neielaida. Igors to ļoti pārdzīvo, taču nekas vēl nav beidzies un mēs gatavosiemies arī nākamajai olimpiādei
Liimpleeve:
Sveiks, apsveicu! Kaada tev ir izgliitiiba?
Jevgeņijs Saproņenko:
Mācos Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā 3. kursā. Sportošanas dēļ mācības protams ir cietušas, taču esmu apņēmības pilns šobrīd un tuv;akajā laikā tām pievērst pastiprinātu uzmanību.
kasparsv:
kam tu veelies pateikties par sho panaakumu olimpiaadee
Jevgeņijs Saproņenko:
Protams, visupirms jāsaka paldies vecākiem un visiem treneriem, kā arī darudzenei un draugiem. Paldies arī visiem tiem, kas man ticēja un turēja par mani īkšķus. Jāsaka paldies arī valstij no kuras saņemu finasējumu, lai varētu trenēties un cīnīties par augstām vietām.
Karmena:
Sveiks, Jevgenij,vai grūti aklimatizeejies peec olimpiaades?
Jevgeņijs Saproņenko:
Ar aklimatizāciju viss ir kārtība, jo mūs klimats ir vislabākais. Mazliet nogurstu no lielās uzmanības. Taču tas ir pozitīvs nogurums un es cenšos iespēju robežās nevienam neatteikt un padalīties savos priekos.
Eriks:
Labdieniņ vēlreiz, kādas ir tavas attiecības ar Igoru ?
Jevgeņijs Saproņenko:
Labas, jo mēs esam draugi šā vārda vistiešākajā nozīmē. Vienmēr viens otram palīdzam un grūtos brīžos palīdzma. Un ne tikai treniņos un sacensībās, bet arī ikdienā. Protams, draudzējamies arī ar ģimenēm
Eriks:
Pirmkārt jau APSVEICU! jautājums — Kā jūtas sportists pēc tādas tiesāšanas kā vingrošanā uz stieņa, kādas ir protestu iespējas ?
Jevgeņijs Saproņenko:
Publikas, kas 15 miņūtes atbalstīja Ņemovu, reakcija visu parādīja. Taču krievi protestu neiesniedza, jo zināja, ka cīnīties ir bezcerīgi. Diemžēl…
VINGROTAAJS:
APSVEICU! Kaa gaaja vai gruuti? kaadas bija sajuutas kad saprati ka esi ticis pie medallas?
Jevgeņijs Saproņenko:
Uzreiz nevarēju noticēt, jo viss bija noticis pārāk ātri. Turklāt šīs bija manas pirmās olimpiskās spēles. Tām gatavojos četrus gadus, daudz nervozēju. Tāpēc, ka biju paveicis to bija sajūta, ka it kā akmens no pleciem būtu novēlies. Sajūtas bija lieliskas.
Inga:
Pirmkārt jau APSVEICU!Es gribēju Tev izteikt komplimentu, ka , kat gan tu esi krievu tautībaas cilvēks, tu centies runāt latviski!Paldies!
Jevgeņijs Saproņenko:
Paldies par kompilemtu. Es vienmēr centos runāt latvisi. Speciāli nekad valodu neesmu mācījies un tas, ka runāju latviešu valod;a ir praktizēšanās rezultāts. Taču jau šogad centīšos mācīties arī latviešu valodas teoriju, lai runātu gramatiski pareizāk, jo vienmēr esmu uzskatījis, ka tā ir goda lieta. Turklāt, jo vairāk valodas cilvērks zina, jo bagātāks viņš ir.
Liga:
Visu cieņu Tev un citiem mūsu sudrabiem, kā arī visiem latviešu un pasaules sportistiem par divām skaistajām nedēļām, adrenalīnu mūsu asinīs un visām pozitīvajām emocijām olimpiādē. Bet kāds ir Tavs viedoklis par «darvas karoti» medus mucā — vingrošanas tiesnešu rīcību. Vai tā ir tikai subjektīva vai TĪŠI neobjektīva tiesāšana. Un vai mēs dabūsim dzirdēt, kā tas viss beidzās vingrošanas federācijā. Pēc olimpiskajām spēlēm prasīt atpakaļ medaļu Hammam nu gan vairs nav korekti.
Jevgeņijs Saproņenko:
Protams, Hamms nav vainīgs un tik tiešām viņam nevajadzētu ņemt nost medaļu. Cita lieta, ja viņš pats to atdotu, tad tas būtu skaists žests. Vingrošanā gadījumu, kad kādam kaut kas ir atņemts ir bijis ļoti daudz. Arī mans 2001. gadā pasaules čempionātā Ģentē atņēma zelta medaļu un es biju tikai otrais. Taču es nebūt nebiju dusmīgs uz Dragulesku, kuram tiesneši palīdzēja iegūt pirmo vietu. Tāda ir vingrošana un šādos gadījumos vainīgi ir tikai tiesneši.
es:
Un vēl viens jautājums — cik valodās runājiet? Man šķiet, ka abi ar Igoru esiet inteliģenti cilvēki!!! 2. jautājums: Vai ir izredzes Pekinā startēt arī komandu sacensībās Latvijas komandai?
Jevgeņijs Saproņenko:
Runāju 4 valodās: krievu, latviešu, vācu un angļu. Pašlaik kopā ar savu draudzeni mācāmies spāņu valodu. Mēs uz to ceram, taču daudz kas būs atkarīgs no tā, kāds būs finansējums ne tikai man un Igoram, bet arī pārējiem vingrotājiem.
Inta:
Žeņa, tu atstāj ļoti laba, pozitīva cilvēka iespaidu. Tu esi šā gada cilvēks atklājums. Man priecē tava centība runāt latviski , tavs objektīvais skatījums uz spēlēm ( tas bija skaists žests, kad tu apbalvošanas ceremonijā nokāpi no pjedestāla un paspiedi roku rumānim Draguleski), arī tas kādas draudzīgas attiecības tev ir ar citiem . No manas puses pieņem šos manas cieņas apliecinājumus. Tu to esi pelnījis. Un gribas uzzināt — kāda ir tava gaume literatūrā un mūzikā? Paldies! :)
Jevgeņijs Saproņenko:
Paldies par labiem vārdiem. Literatūrā mīlu lasīt klasiķu darbus, filozofus Nīči, Šopenhauers, Fuko. Patīk Japānas literatūra. No mūsdienu krievu rakstniekiem šobrīd lasu Stogoff. Pēdējā laikā fanoju par brazīliešu mūziku. Domāju, ka tas ir tāpēc, ka tā kaut kādā mērā saskan ar manu temparamentu. Pirms sacensībām klausos hip hopu. Jāatzīst, ka smaga mūzika man nepatīk.
well:
cik gadi jāpavada smagos treniņos, lai iegūtu Olimpisko sudrabu? Un vai tad Latvijā ir vietas, kur NORMĀLI trenēties un nodarboties ar šo sporta veidu?
Jevgeņijs Saproņenko:
Es trenējos jau 20 gadus. Vingrošana ir viens no tiem sporta veidiem, kur jāsāk trenēties un smagi jāstrādā jau no agra vecuma. Rīgas vinmgrošanas skolas zāle varbūt nav tik laba priekš proefesionāļiem, bet bērniem ir OK. Labi treniņapstākļi ir Ventspilī. Pozitīva ziņa: nākamgad Rīgā būs jauna vingrošanas zāle.
niko:
Jūsu attiecības ar citiem sporta veidiem Latvijā — piemērma, basketbolu, hokeju, vai sekojat līdzi mūsu izlasēm?
Jevgeņijs Saproņenko:
Vienmēr skatos hokeja pasaules čempionātus. Protams, jutu līdzi mūsu futbolistiem Eiropas čempionātā. Ļoti gribēju aizbraukt uz Portugāli, taču šajā laikā man bija jāpiedalās sacensībās un jāgatavojas olimpiādei,
vilniic:
Kapec tiesi vingrosanu izvelejaties un nevis piemeram kadu cinjas sporta veidu? Vai mazam esot bernam ir iespejams pateikt, ka vins neizaugs auguma liels? Vingrosana tacu nevajag but garam vai ne?
Jevgeņijs Saproņenko:
Tas bija nejauši. Treneris atnāca uz bērnudārzu, kur gribēja noskatīt savai grupai meitenes. Nejauši viņš ieraudzīja arī mani, jo biju hiperaktīvs, un uzaicināja uz vingrošanas skolu. Dzīvē jau daudz kas notiek nejauši… Tradicionāli ir tā, ka treneri izvēloties audzēkņus skatās, kāds ir viņu vecāku augums. Prptams, jo mazāks, jo labāks. Taču ir vingrotāji, kuru augums ir 1,80 m.
Bubulis:
Kas ir Jusu miljakais ediens?
Jevgeņijs Saproņenko:
Man vismilaka ir japāņu virtuve, jo pēc tās kuņģī nav smaguma sajūtas. Man kā vingritājam tas ir ļoti svarīgi. Tāpat kā citi sportisti ēdu daudz augļus un dārzeņus. Mīlu arī saldumus, taču cenšos sevi ierobežot, jo vingrotājam ir jāseko līdzi savam svaram.
meicha:
Shogad Olimpiade tieshi vingroshana bija ljoti daudz nejauku starpgadijumu saistiba ar tiesneshu darbu, objektivismu? Kas pamata ir shim izteiktajam favoritismam? Vai nav iespeju mainit tiesahanas sistemu, ja ta ir kljuvusi tik subjektiva?
Jevgeņijs Saproņenko:
Diemzel neko mainit nav iespejams. Par so jautajumu jau sen tiek runats un diskutets, tacu kauit ko mainit diez vai ir iespejams. Svarigi, lai Latvijas tiesnesis Nikolajs Jaružnijs biežāk tiktu uzaicināts uz visām augsta ranga sacensībām. Tad ar mums vairāk rēķināsies. Nevienam nav noslēpums, ka vingrošanā cīņa rit arī aizkulisēs un skaidrs ka tā nav godīga.
Samaranch:
Nu, Zenja, kogda svadba?
Jevgeņijs Saproņenko:
Domaju vel nedaudz kadu laicinu padzivot ka brivs puisis, bet, ja nopietni, tad ik pa bridim par so jautajumu esmu domajis. Pagaidam nesteigsos, bet varbut nakamgad man pirksta bus jau laulibas gredzens.
Edžus:
Cik sudrabi ir Saproņenko kolekcijā?
Jevgeņijs Saproņenko:
Mana kolekcija ir 4 sudraba medaļas. Man ir pilns sudraba komplekts — Eiropas, pasaules čempionātu un olimpisko spēļu. Pietrūkst tikai zelta un jāsāk darīt viss, lai īstenotu šo mērķi
«Apollo»:
Labdien, Jevgeņij! Vai varam sākt čatu?
Jevgeņijs Saproņenko:
Sveiki, esmu priecigs but pie jums un atbildet uz jautajuemiem par kuriem jau ieprieks saku paldies.