Foto: HP

Neatkarīgi no uzņēmumu pamatbiznesa aizvien biežāk nākas apjaust, ka par svarīgāko elementu kļūst nevis tā produkti vai pakalpojumi, bet gan informācija.

Līdz ar to nav brīnums, ka arvien straujāk pieaug informācijas plūdi - tā dublējas vai glabājas dažādās versijās, it īpaši, ja uzņēmumā nav organizēta centralizēta svarīgākās informācijas glabāšana. Aktualizējas jautājums par visa uzņēmuma informācijas centralizētu vadību, cenšoties izvairīties no informācijas dublētas uzglabāšanas vairākās vietās, no tās biežas pārsūtīšanas, ja ir iespējams to aizstāt ar norādi par tās atrašanās vietu utt.

Viena no šobrīd aktuālākajām informācijas glabāšanas tehnoloģijām ir NAS (Network Attach Storage). Šoreiz akcentēsim biznesa funkciju realizāciju uzņēmumā, mazāk iedziļinoties iekārtu tehnoloģiskajā analīzē.

Direct Attached Storage

Lai būtu precīzāka sapratne par šādu datu glabāšanas tehnoloģiju attīstību un virzību, neliels atskats vēsturē. Pirmie datu glabāšanas risinājumi saistās ar papildu disku apjomu papildināšanu serveriem, tos pieslēdzot kā papildu ārējo iekārtu. Šādu risinājumu apzīmē ar Direct Attached Storage (DAS) jeb tiešā pieslēguma datu glabāšanas risinājums. Tā kapacitāti un ātrumu nosaka izmantojamās disku kopnes, piemēram, SCSI, ierobežojumi. Šāds risinājums ir lētākais, taču arī lēnākais un nepaplašināmais variants.

Network Attached Storage

Network Attached Storage (NAS) ir risinājums, kura galvenā atšķirība ir tāda, ka iekārtai ir sava IP (interneta protokola) adrese, tāpēc tā ir brīvi pieslēdzama jebkurā vietā uzņēmuma Ethernet datortīklā un pēc tam kļūst par kopējās lietošanas resursu. Šādu iekārtu lietojumu varētu raksturot ar teicienu «Pieslēdz un aizmirsti!». Tās ir īpaši optimizētas ātrai un ērtai pieslēgšanai.

Parasti NAS iekārtas sastāvā ir viena vai vairāku procesoru vadības daļa un pats disku masīvs. Atšķirībā no parasta servera risinājuma, tā iekārtas cena un uzturēšanas resursu patēriņš (to apzīmē ar TCO — Total Cost of Ownership) ir zemāks. Raksturīga pazīme ir iespēja šādu risinājumu ievietot nehomogēnā tīklā, kur vienlaikus var izmantot «Windows», «Linux», «Unix», «Novell», «Macintosh» failu sistēmas. Visbiežāk NAS risinājums galvenokārt orientēts tieši uz failu glabāšanu un apstrādi, tas ir mazāk noderīgs datu bāzu informācijas uzglabāšanai. Datu pārraides ātrumu tīklā limitē 100 Mbit tīkla pārraides ātrums.

Storage Area Network

Kritiskākiem risinājumiem, ja vajadzīga augsta datu pieejamība, izmanto Storage Area Network (SAN), kas nodrošina visu datu glabāšanas elementu, kā arī atbilstošo komunikācijas kanālu dublēšanu. Šādā risinājumā izmanto optisko tīklu, lai dažāda veida serverus, datu glabāšanas ierīces un speciālās optiskās komutācijas iekārtas apvienotu vienota uzņēmuma datu apstrādes centra izveidei. Tajā tiek nodrošināta datu apmaiņa ar ātrumu, ko ierobežo optiskā tīkla caurlaidība, t. i., līdz 250 Mbit/s FibreChannel 2Gbit/s tīklā. Tādējādi var veidot paralēli strādājošus datu glabāšanas centrus, izvietojot tos dažādās ēkās vai pat dažādās pilsētas malās. Savstarpējā datu apmaiņa tiek nodrošināta pa optiskajiem kanāliem.

Datu rezerves kopēšana

Joprojām aktuāli ir visdažādākie datu rezerves kopēšanas risinājumi — gan klasiskie (lenšu iekārtu), gan arī dažādu optisko nesēju izpildījumā. Taču to funkcijas ir vērstas uz periodisku datu saglabāšanu, visbiežāk ārpus galveno biznesa procesu veikšanas laika. Šīs iepriekš minētās tehnoloģijas savstarpēji nekonkurē, bet gan papildina cita citu — svarīgus biznesa datus (datu bāzu informācija, elektroniskais pasts, lietotāju datoru informācija u. c.) var ātri saglabāt ar datu glabāšanas risinājumiem bez resursu apstādināšanas, taču vēlāk ar lenšu iekārtām var veidot nepieciešamās informācijas kopijas, kas parasti ir laikietilpīgs process.

NAS piedāvātie risinājumi

Mēģināsim analizēt populārāko ražotāju produkciju, kas pieejama Latvijas tirgū. Galvenās šo iekārtu atšķirības ir izmantotā operētājsistēma («Windows», «Linux» vai specializētā), iespējamais disku apjoms un to paplašināšanas iespējas, vadības ērtība un, protams, cena.

«Hewlett-Packard»

Pieejami divi modeļi — «HP StorageWorks NAS 1200s» un «2000s», kuros izmantoti adaptēti serveru modeļi. Galvenā raksturīgā iezīme — par operētājsistēmu ir izmantota «Microsoft 2003 Storage Server». Tā ir speciāla «Microsoft 2003 Server» versija, kas pieejama tikai kopā ar šādām specializētām datu glabāšanas iekārtām. Protams, sistēma ir pakļauta tām pašām kaitēm, kas raksturīgas visiem «Microsoft» produktiem, t. i., iespējamie drošības caurumi, biežie kļūdu labojumi, vīrusu uzbrukumi, taču prasmīga administratora rokās tas ļauj izmantot arī «Windows 2003» priekšrocības — Active Directory (iespēja operatīvi grupēt visus tīkla lietotājus) vai domēnu veidošanas tehnoloģiju.

Turklāt «Storage Server» ir nodrošināts ar ātru sistēmas atjaunošanas iespēju (piemēram, vīrusu iedarbības rezultātā) ar īpaša starta DVD diska palīdzību. Sākotnējās sistēmas uzstādīšana ir sagatavota un vienkāršota, lai to spētu veikt arī personāls bez administratora iemaņām. Pozitīvi vērtējama ietilpības paplašināšanas iespēja — «2000s» modelī ar četriem diskiem iespējams nodrošināt līdz 580 GB ietilpību, taču, pieslēdzot papildu disku pievienošanas vietas, kopējo ietilpību var palielināt līdz pat 27 TB. Iespaidīgi, vai ne? Latvijas mērogiem pagaidām grūti aizpildāmi atmiņas plašumi…

Būtisks funkcionāls jauninājums, kas ir ienācis ar «Microsoft 2003 Server» programmatūru, ir informācijas momentuzņēmumu veidošana («Microsoft» terminoloģijā — Shadow Copy). Tie spēj saglabāt gan datu bāzu informācijas, gan serveru datu, gan arī personālo datoru lietotāju datu stāvokļa kopiju, gan vajadzības gadījumā to ātru atjaunošanu (ja nepieciešams — pat minūtes laikā!) šajos fiksētajos stāvokļos. Sistēma ļauj uzturēt 64 šādus uzņēmumus vienlaikus.

IBM

IBM NAS produktu grupa «TotalStorage» ir pārstāvēta ar piecu produktu grupu — no mazākā modeļa «100» ar 480 GB ietilpību līdz pat «500 Gateway» ar četru procesoru vadības daļu un funkcionālu apvienojumu arī SAN risinājuma nodrošināšanai. Kopīga iezīme ir «Windows» operētājsistēmas izmantošana mazākajos modeļos («100», «200», «300», «300 Gateway»), barošanas elementu dublēšana, divi tīkla pieslēgumu kanāli, karsti maināmo papildu barošanas bloku un cieto disku izmantošana, elementu veselības stāvokļa profilaktiska testēšana, servera attālināta pārstartēšanas iespēja. Tas viss — iekārtu nepārtrauktas darbspējas labākai nodrošināšanai.

Savdabīgs risinājums izmantots operētājsistēmas instalēšanai — pa 8 GB no pirmajiem diviem cietajiem diskiem, uz nākamajiem diviem tādā pašā apgabalā, veidojot tās kopiju, nodrošinoties pret tās bojājumu vai problēmām ar pašiem cietajiem diskiem.

«Snap Appliance»

«Snap Appliance» piedāvā produktu grupu, sākot no pavisam neliela apjoma mūsdienu cieto disku ērā — 250 GB sistēmām — un beidzot ar 3 TB un lielākiem risinājumiem. To galvenā iezīme — operētājsistēma «SnapOS», kura veidota uz «Linux» bāzes, piešķirot risinājumam lielāku drošību un stabilitāti salīdzinājumā ar «Windows» bāzētu risinājumu. Sistēmas stabilitāti raksturo tas, ka operētājsistēma ir ierakstīta zibatmiņā, no kuras informācija ir pieejama tikai lasīšanas režīmā. Tas praktiski nozīmē, ka sistēmas avārijā vai vīrusu uzbrukumā pēc iekārtas pārstartēšanas tiek nolasīti sistēmas sākotnējie parametri, un tā startē savā sākotnējā konfigurācijā. Produktu līnija veidota (izņemot pirmos divus modeļus) kā 19 collu statnē izmantojamas iekārtas ar ērtu un ātru (bezinstrumentu) piekļuvi cietajiem, karsti maināmajiem (t. i., bez iekārtas izslēgšanas) diskiem. Daudziem modeļiem ir tādi drošības elementi kā papildu barošanas bloks un divas lokālā tīkla pieslēguma kartes. Tas viss orientēts uz minimālu darbspējas laika zaudēšanu.

Lai gan operētējsistēmas pamatā ir «Linux», visas iekārtas ir paredzētas lietošanai jauktos tīklos («Windows», «Linux», «Unix», «Novell», «Macintosh»), tās uztur arī Windows Active Directory un domēna funkciju nodrošināšanu. Patīkama nianse — papildus nav nepieciešamas ne servera, ne arī pieslēdzamo klientu licences. Šāda veida iekārtas ir ideāli piemērotas uzņēmumam ar vairākiem attālinātiem tīkliem, it īpaši, ja ārpus centrālā biroja nav kvalificētu administratoru. Iekārtu vadība notiek ar viegli un intuitīvi saprotamas web saskarnes palīdzību, to var veikt arī vienkārši apmācīts datorlietotājs.

Arī šīs iekārtas nodrošina informācijas momentuzņēmumus (snapshots) no serveriem, stacionārajiem vai mobilo lietotāju datoriem. Trūkums ir ierobežotās cieto disku paplašināšanas iespējas (parasti tās ir 3–6 disku vietas). Papildu disku paplašināšanas iekārta ir pieslēdzama tikai pie diviem modeļiem. Iekārtas ir savietojamas arī ar populārākajiem rezerves kopēšanas risinājumiem («Legato», «NetBackup», «CA BrithtStor» utt.). Izmantojot centralizētas pārvaldības risinājumu, nodrošina dažādu iekārtu sinhronizāciju un savstarpēju datu apmaiņu.

Lai arī ātrdarbības ziņā pēc daudziem testiem šāda veida iekārtas pārspēj daudzus «Windows» bāzētus risinājumus, parasto IDE disku lietošana mazina to pievilcību daudzu potenciālo lietotāju acīs.

Āķīgs jautājums

Kāda strauji augoša uzņēmuma vadītājs izsauc IT resursu pārvaldītāju un uzdod āķīgu jautājumu: «Vai ir iespējams apvienot visu mūsu filiāļu informācijas glabāšanu vienotā risinājumā, nodrošinot arī lietotāju personālo un pārnēsājamo datoru informācijas saglabāšanu, veicot periodisku datu saglabāšanu un nodrošinot informācijas ātru atjaunošanu, turklāt nepērkot papildu programmatūru un licences?» Varētu sekot tikpat pārliecinoša atbilde: «Jā, ja glābšanas vestes vietā izmanto vienu no minētajām tehnoloģijām.»

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp