/nginx/o/2018/07/11/8702427t1hb4a6.jpg)
Kopš 2002. gada 5. augusta ir atcelts vīzu režīms Latvijas pilsoņiem Rumānijā. Pietiek ar datorlasāmu Latvijas Republikas pasi, «zaļo karti», mašīnas reģistrācijas apliecību un lūdzu, visi Rumānijas ceļi ir arī tavā rīcībā.
Vampīrs Drakula Transilvānija latīniski nozīmē «zeme viņpus meža»». Transilvānijas vārdu pasaulē aiznesis mīts par vampīru Drakulu, kas apdzīvojis miglā tītu pili augstu skarbajos kalnos. Drakula tulkojumā nozīmē Pūķa dēls. Par viņa prototipu izmantots Vlads Tepecs jeb Mietduris (1431–1476), Valahijas un Transilvānijas firsts. Viņš bijis drosmīgs un ārkārtīgi nežēlīgs, cīnījies pret turku iebrucējiem. Tepecs tulkojumā nozīmē «uzdūrējs», jo viņš kā vienīgo pareizo soda veidu atzinis pārmācāmā uzduršanu uz mieta. Tomēr stāsts par Drakulu no sākuma līdz beigām ir pilnīgs izdomājums.
Transilvānijas savdabības
Agrāk Transilvānija piederējusi Ungārijai. Tādēļ tautas vairākums Transilvānijā ir ungāri, saukti par sēkeļiem. Viņi
savām sētām būvē īpatnējus vārtus. Tie ir augsti un ar jumtiņu, zem kura ir caurumi baložiem. Jo saimnieks turīgāks, jo lielākus un greznākus ceļ vārtus. Īstie rumāņi dzīvo galvenokārt Transilvānijas pašos ziemeļos — Izas upes ielejā. Trešā Rumānijai raksturīgā tauta ir čigāni. Viņi ir melnīgsnēji un valkā nacionālos tērpus. Transilvānijas čigāni sevi uzskata par ungāru čigāniem un domā sevi par augstāku kastu esam nekā rumāņu čigāni. Dižciltīga čigānu vīrieša atšķirības zīme ir pamatīga, apmēram piecdesmit latus vērta platmale. Tādas prot izgatavot tikai Ungārijā un Transilvānijā. Ungāru čigānu vīrieša vārdam jābūt Gabors, meitām — Emma. Kad pasaulē nāk otrais dēls, viņam dod vārdu Gabors Gabors, bet trešo sauc Gabors Gabors Gabors un tā tikai uz priekšu.
Ortodoksālā pareizticība
Rakstot par Rumāniju, apiet ticības lietas nav iespējams. Valstī neredz citu jauncelsmi kā tikai klosteru un dievnamu celtniecību. Tauta rādās ļoti dievbijīga. Brauc maršruta autobuss garām baznīcai un pasažieri, pavērsušies pret baznīcu, visi kā viens ir aizņemti ar pārkrustīšanos. Līdzīgi notiek arī mazā ciematā, kur, ievīstīta sastatnēs un būvmateriālu juceklī, top neliela kapela. Garām tai savu ganāmpulku ved ganiņš. Viņš dziļā nopietnībā klanās pret visu šo nesakoptību, dievbijīgi mezdams krustus. Cituviet krietni pirms dievkalpojuma pie vēl aizslēgtām baznīcas durvīm jau drūzmējas melni tērpts vecmāmiņu bars un dudina rīta pātarus. Īpaši pārsteidz klosteru daudzums. Katrā šādā klosterī mīt tikai daži garīdznieki. Taču vienu izdevīgumu no klosteriem mēs apguvām jau mūsu pirmajā Rumānijas vakarā — to tuvumā ir ideāli mierīga vieta pārnakšņošanai savā mašīnā.
Izjokotā nāve
Rumānijas pašos ziemeļos, gandrīz pie robežas ar Ukrainu ir
Sapantas ciemats. Tur apskatāma viena no interesantākajām kapsētām pasaulē. Kapsētai savdabību devis vietējais amatnieks Stans Joans Patras. Viņš uzkrāsojis uzrakstus un attēlus uz kapu koka krustiem, rakstot veltījumus pirmā personā ar viegli ironisku saturu, nāvei cilvēka dzīvē piešķirot jokdara lomu. Patras ir mākslinieks, kura rokrakstu nav sabojājusi neviena mākslas skola. Kā teikt — nevainojami naivisma glezniecības paraugi. Sapantas kapsēta izceļas arī ar to, ka ieeja tajā ir par maksu: 30 tūkstoši lejas jeb 0,60 lati. Ja tev līdzi fotoaparāts, tad par to arī paņem 30 tūkstošus, tikai biļeti gan nedod. Prasīt samaksu par kapsētas apmeklējumu un par fototehnikas lietošanu — to laikam spēj izdomāt tikai rumāņi. Bizness šai vietā zeļ un plaukst, jo savādās kapsētas redzētgribētāju netrūkst.
Sapantā ir vēl cita ceļotājiem domāta atrakcija — Peri klosteris, kurā uzcelta pasaulē visaugstākā, tikai ar kokmateriāliem būvēta baznīca — tās tornis pret debesīm paceļas 75 m augstumā. Tā ir patiesas apbrīnas cienīga rumāņu namdaru amata prasmes lieciniece, kad par galveno darba rīku kalpojis mežstrādnieku motorzāģis un celtnē nav izmantots neviens tērauda sastiprinājums.