Kāpēc tiek iekasēta datu nesēja atlīdzība?

Pēdējā pusgada laikā daudz šķēpu ir lauzts ap jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem par tukšā nesēja atlīdzību. Taču vai mēs zinām, kas tajos ir rakstīts?

Saprotams, ka daudzi datoru lietotāji ir neapmierināti ar jaunajiem noteikumiem, kuri paredz iekasēt atlīdzību par tukšo datu nesēju importu, kas tādējādi palielina to cenu lietotājiem. Taču vai mēs esam iedziļinājušies arī argumentos, kāpēc tas tiek darīts, vai tikai kārtējo reizi raudam, cik mūsu valstī viss ir netaisnīgi un slikti? Nepretendējot uz vienīgās un galīgās patiesības noskaidrošanu, šoreiz piedāvājam nodokļa pārvaldītāja AKKA/LAA viedokli.

Jauni noteikumi tukšā nesēja atlīdzības iekasēšanai

Sakarā ar Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un muitas robežu atcelšanu pieņemti jauni Ministru kabineta (MK) noteikumi par tukšā nesēja atlīdzību, jo iepriekšējie noteikumi paredzēja kontroli uz muitas robežas, importējot tukšos materiālos nesējus un reproducēšanai izmantojamās iekārtas. Ar 1. maiju ir spēkā MK noteikumi Nr. 443 «Noteikumi par nesēja atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, sadales un izmaksas kārtību». Līdz ar to arī AKKA/LAA tukšā nesēja atlīdzības iekasēšanu veic atbilstoši jaunajiem MK noteikumiem.

Tagad atlīdzības lielumu par tukšajiem materiālajiem nesējiem aprēķina, konkrētu MK noteikumos fiksētu likmi reizinot ar nesēja iespējamo ieraksta ilgumu vai datu ietilpību. Par audioieraksta stundu vai 64 MB ietilpību likme ir 0,025 lati, bet par videoieraksta stundu — 0,05 lati. Tiek ņemts vērā arī tas, cik daudz konkrētajā nesējā iespējams ierakstīt muzikālus vai audiovizuālus darbus. Piemēram, audiokasetē var iekopēt 100% muzikālus darbus, videokasetē — 100% audiovizuālus darbus, bet CD matricē — gan muzikālus, gan audiovizuālus, gan arī datu informāciju, uz kuru autortiesības ne vienmēr attiecināmas. Tāpēc atlīdzību par audiokasetēm maksā 100% no audiolikmes, par videokasetēm — 100% no videolikmes, par minidiskiem — 100% no audiolikmes, CD-R un CD-RW — 40% no audiolikmes un 10% no videolikmes, par DVD-R un DVD-RW — 10% no audiolikmes un 40% no videolikmes. Piemēram, atlīdzību par audiokasetēm ar vienas stundas ietilpību aprēķina šādi: stundas likme 0,025 lati par 1 h kasetes ietilpību × 100% = 0,025 lati. Savukārt par CD matricām ar 250 MB ietilpību atlīdzību aprēķina šādi: (stundas likme audio 0,025 × ietilpība stundās audio 3,9 (64MB = 1 h audio) × 40%) + (stundas likme video 0,05 × ietilpība stundās video 0,05 (34GB = 1h video) × 10%) = 0,039 lati.

MK noteikumos atlīdzība par reproducēšanai izmantojamām iekārtām noteikta kā individuāla likme katram iekārtu veidam. Par iekārtām, ar kurām var ierakstīt tikai skaņu, un videomagnetofoniem šī likme ir divi lati, MP3 atskaņotājiem ar cieto disku — divi lati un audiolikme 100% apmērā, par satelītu uztvērējiem ar datu ieraksta iespējām — četri lati un videolikme 100% apmērā, par CD rakstītājiem, kas pievienojami datoram, — divi lati, par DVD rakstītājiem, kas pievienojami datoram, — divi lati, par pārējiem DVD rakstītājiem — četri lati, bet par datoru cietajiem diskiem — videolikme 100% apmērā.

Par t. s. strīmeru lentēm un backup lentēm kā nesējiem, kas netiek izmantoti privāto kopiju veikšanai, autortiesību atlīdzība netiek iekasēta.

Tukšo materiālo nesēju vai reproducēšanai izmantojamo iekārtu importētājiem 15 dienu laikā pēc to ievešanas Latvijā ir pienākums iesniegt informāciju par ievesto tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu skaitu un samaksāt atlīdzību AKKA/LAA, jo tā ir organizācija, kas saņēmusi Kultūras ministrijas (KM) atļauju šīs atlīdzības administrēšanai un iekasē atlīdzību visiem tiesību īpašniekiem: gan autoriem, gan blakustiesību īpašniekiem (mūzikas fonogrammu producentiem, izpildītājiem, filmu producentiem, aktieriem). Pēc atlīdzības samaksas AKKA/LAA izsniedz apliecību, kas apliecina, ka atlīdzība ir samaksāta. Apliecībai (vai tās kopijai) jābūt pievienotai precēm veikalā. Ja minētais 15 dienu termiņš tiek kavēts, atlīdzība saskaņā ar MK noteikumiem jāmaksā dubultā apmērā.

AKKA/LAA jau kopš 2002. gada 15. oktobra administrē nesēja atlīdzības iekasēšanu gan autoriem, gan blakustiesību īpašniekiem. Savāktā atlīdzība par audioierakstiem paredzētiem tukšajiem nesējiem un iekārtām saskaņā ar MK noteikumiem jāsadala tiesību īpašnieku grupām šādi: autoriem (AKKA/LAA) — 40%, izpildītājiem — 30% (Latvijas Izpildītāju un producentu apvienībai (LaIPA)) un fonogrammu producentiem — 30% (LaIPA). Par videoierakstiem paredzētiem tukšajiem nesējiem un iekārtām savāktā atlīdzība jādala visām tiesību īpašnieku grupām vienādās daļās — 33,3% katrai, t. i., pa 33,3% audiovizuālo darbu autoriem, izpildītājiem un producentiem. Atlīdzību, kas iekasēta iepriekšējos divos gados un kas pienākas mūzikas izpildītājiem un fonogrammu producentiem, AKKA/LAA jau izmaksājusi mūzikas izpildītāju un producentu organizācijai LaIPA, atlīdzību filmu producentiem pārskaitījusi Latvijas Kinoproducentu asociācijai, bet atlīdzību aktieriem AKKA/LAA glabā īpašā kontā, jo Kultūras ministrija vēl nav apstiprinājusi organizāciju, kas pārstāv šos tiesību īpašniekus un varētu šo naudu viņiem sadalīt. Tālāk atlīdzība tiek sadalīta tiesību īpašniekiem saskaņā ar katras minētās organizācijas sadales noteikumiem.

Autortiesību īpašniekiem pienākošos atlīdzību par audioierakstiem paredzētajiem tukšajiem nesējiem AKKA/LAA izmaksā muzikālo un literāro darbu autoriem. Katrs muzikālo, literāro, dramatisko un muzikāli dramatisko darbu autors, kurš iepriekšējā gadā no AKKA/LAA saņēmis atlīdzību (tātad — kura darbi iepriekšējā gadā tikuši izmantoti), saņem nelielu, visiem autoriem vienādu fiksētu atlīdzību — divi lati —, pieņemot, ka ikvienam autoram ir kāds draugs, kurš savām personiskajām vajadzībām ieraksta viņa darbus. No atlikušās summas 50% sadala saskaņā ar radio mūzikas programmu atskaitēm, 10% — saskaņā ar radio literāro darbu programmām, 40% — saskaņā ar AKKA/LAA-NCB nodaļas informāciju par mehāniskajā ierakstā izmantotajiem darbiem, t. i., proporcionāli reālajai darbu pieejamībai. Par videoierakstiem paredzētajiem tukšajiem nesējiem atlīdzību izmaksā muzikālo, literāro un dramatisko, vizuālo un audiovizuālo darbu autoriem. Arī viņi katrs saņem divus latus, ja iepriekšējā gadā saņēmuši atlīdzību no AKKA/LAA. Pārējo summu starp šiem autoriem sadala šādi — 10% saskaņā ar Latvijas Kinematogrāfistu savienības un Latvijas Televīzijas reproducēto filmu sarakstu, pārējo — saskaņā ar televīziju atskaitēm par izmantotajiem darbiem.

Tie autori, kuri nav uzticējuši savu mantisko tiesību pārstāvību AKKA/LAA, atlīdzību par tukšajiem materiālajiem nesējiem un reproducēšanai paredzētajām iekārtām var saņemt, ja vien var pierādīt, ka ir muzikāla, literāra, dramatiska, muzikāli dramatiska, vizuāla vai audiovizuāla darba autors un ka viņa darbs ir bijis pieejams kopēšanai.

Praksē jau pierādījies, ka AKKA/LAA sadales shēma ir efektīva un precīza. Tās izstrādē nozīmīgu palīdzību sniegušas autortiesību organizācijas no Vācijas, Somijas, Francijas, Slovēnijas, Ungārijas u. c. AKKA/LAA sadales shēma maksimāli nodrošina autoru iespēju saņemt atlīdzību par viņu darbu privātkopēšanu Latvijā, autoru tiesības uz nesēja atlīdzību tiek administrētas atbilstoši Eiropas Savienības pieredzei šajā jomā.

Lai samazinātu administrēšanas un līdz ar to arī autoru izmaksas, nesēja atlīdzības sadale AKKA/LAA autoriem notiek reizi gadā. Pirmā sadale muzikālo, literāro, dramatisko, vizuālo un audiovizuālo darbu autoriem jau veikta, un atlīdzība pārskaitīta. Vēl atlicis sadalīt summu muzikālo darbu autoriem saskaņā ar komercradio programmām. Tas tiks izdarīts, kad visas atskaites no raidorganizācijām būs saņemtas un apstrādātas.

Autors: Liene Krīvena; avots: «AKKA/LAA Ziņas», Nr. 18/19.

Biežāk uzdotie jautājumi par nesēja atlīdzību

• Kopš kura laika Latvijā tiek maksāta nesēja atlīdzība?

Nesēja atlīdzība Latvijā nav nekas jauns — tā tiek maksāta jau trešo gadu. Jau kopš 2002. gada 15. oktobra audiokasešu, videolenšu, videokasešu, lāzerdisku, kompaktdisku, minidisku un pārrakstīšanai paredzēto iekārtu importētāji maksā nesēja atlīdzību, lai autori, viņu darbu izpildītāji un fonogrammu un filmu producenti saņemtu atlīdzību par darbu kopēšanu privātām vajadzībām.

• Kas ir nesēja atlīdzība?

Tā ir kompensācija tiesību īpašniekiem — autoriem, izpildītājiem un producentiem — par to, ka viņu darbu nepērk jau ierakstītu kompaktdiskā, videokasetē, DVD vai citā formātā, bet gan iegādājas šo tukšo datu nesēju, kurā veic filmu vai dziesmu privātu kopēšanu.

• Kas mainījies nesēja atlīdzības noteikšanā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā?

Ministru kabineta noteikumos kopš šā gada 1. maija maksājamā nesēja atlīdzība vairs nav noteikta kā noteikts procents no valstī ievestās aparatūras vai tukšo datu nesēju ievešanas cenas, bet gan izteikta konkrētā skaitlī.

• Vai nopirktajā diskā es varu kopēt, ko vien vēlos?

Kopēt drīkst tikai privātām vajadzībām tikai likumīgi iegūtu darbu tikai vienā eksemplārā. Datorprogrammas un datu bāzes kopēt nedrīkst.

• Par ko neiekasē nesēja atlīdzību?

Nesēja atlīdzību neiekasē par iekārtām, kas nenodrošina ieraksta funkciju. Nav arī jāmaksā, piemēram, par strīmeru lentēm, jo tās nav izmantojamas reproducēšanai personiskām vajadzībām. Arī par tiem valsts iestāžu un citiem serveriem, kuri nav tai izmantojami,  nesēja atlīdzība nav jāmaksā.

• Vai nesēja atlīdzības lielums Latvijā ir liels vai mazs?

Nesēja atlīdzība tiek maksāta visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, izņemot Lielbritāniju un Īriju, jo tur privātā kopēšana nav atļauta. Tomēr, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, Latvijā nesēja atlīdzība ir viena no zemākajām.

Nesēja atlīdzība gan tikai daļēji kompensē autoriem, viņu darbu izpildītājiem un producentiem negūtos ienākumus no tiem viņu darbiem, kas netiek nopirkti kopēšanas dēļ. Nesēja atlīdzību par taisnīgu varētu uzskatīt tad, ja tā simtprocentīgi segtu šos zaudējumus.

Piemēram, 700 MB, 80 minūšu matricas tukšā nesēja atlīdzība ir 11 santīmu. Tad, ņemot vērā, ka atlīdzības minimālā likme par disku tikai autortiesību subjektiem ir 24 santīmi, bet izpildītajiem un producentiem kopā ir vismaz tikpat daudz vai patiesībā vēl vairāk, nesēja atlīdzības lielumu var uzskatīt par nelielu. Jo šie 11 santīmi — nesēja atlīdzība — ir visiem tiesību īpašniekiem (autoram, dziedātājam, producentam u. c.). Tātad, ja veikalā nopērk desmit tukšās matricas un pircējs samaksā nesēja atlīdzību — apmēram 1,10 latus, tas nosacīti kompensē tikai vienu disku, kurš tiktu nopirkts veikalā.

• Kāpēc jāveic grozījumi pašreizējos Ministru kabineta noteikumos?

Pašreizējos Ministru kabineta noteikumos grozījumi vajadzīgi galvenokārt, lai pilnveidotu kontroles mehānismu. Tiek uzskatīts, ka pēc šo grozījumu pieņemšanas nesēja atlīdzības iekasēšana tiks vairākkārt uzlabota.