Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/11/8707027t1h1ea8.jpg)
Citā ampluā. Dailes teātrī tikko iestudētajā muzikālajā uzvedumā «Klondaika» aktieris Juris Bartkevičs, kuram izrādē uzticēta cietuma priekšnieka loma, vienā brīdī uz skatuves uznāk ar adīkli rokā. Un — par lielu pārsteigumu skatītājiem — sāk adīt. Pa īstam!
«Adīšanas prasmi man iemācīja Talsu 2. pamatskolā, kādā piektajā vai sestajā klasē. Tās bija obligātās mācībstundas, turklāt adīt man šķita šausmīgi un vīrietim necienīgi,» Juris Bartkevičs smej un piebilst, ka toreiz turpat skolā izieti arī «nopietni tamborēšanas kursi». Vēlāk darbmācības stundas zēniem notikušas atsevišķi no meitenēm, un tad viņš savukārt iemācījies taisīt visādus plauktiņus un citas saimniecībā noderīgas lietas.
«Iestudējot «Klondaiku», ilgi domājām, ar ko mans varonis tur varētu nodarboties. Gribējās kaut ko ekskluzīvu. Biju pat uzrakstījis veselu sarakstu, ko cietuma priekšnieks tur varētu darīt jeb, pareizāk sakot — ko es protu,» atklāj aktieris un piebilst, ka režisoram iesniegtajā sarakstiņā bijusi gan spēlēšana uz zāģa, gan sauļošanās solārijā, gan kāda neparasta mūzikas instrumenta apguve. Bet aktrise Mirdza Martinsone iedomājusies, ka viņš varētu adīt. Un Juris Bartkevičs, ne mirkli nedomādams, arī piekritis. Vēl tikai piebildis: «Jā, tas man varētu piestāvēt…»
Aktieris stāsta, ka dažas dienas pirms mūzikla pirmizrādes (tā bija vakar) kolēģis Juris Žagars ieminējies, ka varbūt viņš tomēr varētu izdomāt kādu vīrišķīgāku nodarbošanos. Nu, vismaz tīt cigārus. Bet Bartkevičs tik smej: nebijis jau vairs laika pārprofilēties…
Protams, ikdienā Juri Bartkeviču ar adīkli rokā jūs nesastapsiet. Jo patiesībā adījis viņš nebija kopš skolas laikiem. Un nebija nevienam arī teicis, ka viņš prot adīt — lai kāds šķībi nepaskatītos…
Aktieris atceras, ka reiz jaunībā viņš redzējis, kā ada kāds skatuves strādnieks. «Toreiz man tas likās antisanitāri, bet, ja man tagad savai mīļai mazmeitiņai vajadzētu kaut ko uzadīt, es viņas labā atmestu jebkuru kaunu, jebkurus principus, adītu un tamborētu katru dienu! Bet nav jau man tās mazmeitiņas.»