Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/11/8707302t1hcc92.jpg)
«Gribu gultā runāt dzimtajā valodā!» — tā savu stāstījumu par krievvalodīgu ebreju precētgribētāju nobeidza draudzene, ar to vienlaikus paskaidrojot, kāpēc savā laikā atraidījusi visai izdevīgu precību piedāvājumu.
Es sāku atmiņā pārcilāt pieredzi, ko guvu, kad man bija intīmas attiecības ar citas tautības pārstāvi.
Mans krievu mīļākais bija inteliģents un izsmalcināts mīlnieks. Ikreiz viņš pārsteidza mani un manu ķermeni ar jauniem glāstiem un paņēmieniem. Viņa fantāzijai nebija robežu.
Allažiņ, delikāti noskaidrojis, vai kaut kas mani neaizvainos, viņš veikli vadīja mūsu kaisles laiviņu juteklības okeānā. It bieži man aizrāvās elpa. Ko vēl var vēlēties pietiekami temperamentīga sieviešu kārtas būtne, kas no dzīves labprāt sagaida pārsteigumus?
Nē, precību piedāvājumu es no viņa negaidīju. Man tas arī netika piedāvāts. Vien saņēmu no viņa milzīgu apbrīnu. Kas attiecas uz mani, tad nopietnāku un atbildības smago nastu paredzošu attiecību veidošanai arī manos prātojumos te nebija vietas.
Es atcerējos izjūtas, kuras radās, izdzirdot krievu valodā intīmos brīžos sev ausī iečukstētu vienu vai otru neķītrībiņu, un to, kā man pār lūpām nevēlās neviens seksvārdiņš tai valodā, ko labi protu un reizēm pārvaldu pat labāk nekā guļamrajonu iemītnieki, jo ar krievu literatūru esmu uz «tu».
Savukārt savā dzimtajā valodā es gultā čaloju kā strautiņš.
Sarunas seksa laikā man vēl vairāk pastiprina izjūtas. Man patīk tos dzirdēt un teikt. Mans krievu mīļākais arīdzan bija feinšmekers šai ziņā. Allažiņ mācēja kaut ko uzbudinošu pateikt. Man tā gribējās teikt ko pretī, bet es aprāvos. Teikt pretī latviešu mēlē? Teikt krieviski? Nebiju droša, vai manis teiktais, nesdams citas mentalitātes izpratni par seksu, neizjauks noskaņu.
Tā sacīt, ja neesi drošs, vai teiktais būs gana efektīgs, labāk turi muti.
«O, tu esi tik noslēpumaina!» mēdza teikt mans gultas biedrs. Savukārt es pie sevis purpināju: «Cik vērta mana noslēpumainība, ja es klusēju tikai tāpēc, ka nezinu, kā teikt.»
Reiz gan, būdama tādā stāvoklī, kad aiz uzbudinājuma pārstāj jebko vērtēt, mēģināju kaut ko dvest krieviski. Pēc visiem labākās izgāšanās standartiem, neņemot vērā manu labo krievu valodas prasmi, uzkārās automātiskās tulkošanas fails. Sanāca stulbi, ne tai balss intonācijā un frekvencē, ne ar vajadzīgo galotni.
Fū, jutos izgāzusies kā veca sēta un ātri mēģināju pārvērst visu par joku, kariķējot vairākas reizes pati sevi. Savās acīs no situācijas izgāju, bet tikt atpakaļ iepriekšējā jutekliskajā līmenī vairs nevarēju.
Un tad es domāju, kā jūtas tie puiši, kas izvēlas par sievu citas tautības sievieti. Ko un kā viņi runā intīmos brīžos? Nemaz nerunā? «Nodara to lietu» klusēdami? Bet krievietes nereti ir daudz prasīgākas vismazākajos sīkumos. Kā puisis reaģē, kad zem, virs vai blakus viņam dveš: «Kak mņe horošoooo!»
Vai viņš atsaucas: «Cik man labiiiiii!»
Jūtat, ka tas kopā galīgi neskan?