Balināt vai baltināt zobus?

Īstenam baltietim nemaz neesot raksturīgi sniegbalti zobi, iespējams, tāpēc tie mums šķiet tik pievilcīgi un iekārojami.

Ļaudis ir gatavi izmēģināt dažādas metodes, lai tiktu pie žilbinošiem, balti mirdzošiem zobiem. Mūsdienās, kad tehnoloģija attīstās un dažādas iespējas kļūst arvien pieejamākas, tas vairs nav nekas nesasniedzams. Atliek vien izvēlēties piemērotāko veidu, noskaidrojot savu zobu īpatnības, un process var sākties. Ir vērts padomāt un piestrādāt, lai dzeltenīgi un nesimpātiski zobi nebojātu noskaņojumu un neliktu iemācīties smaidīt, tos nerādot.

Zobu krāsa ir atkarīga ne tikai no iedzimtības, dzeltenu nokrāsu tiem var piešķirt smēķēšana, tējas, kafijas, vīnu vai antibiotiku lietošana agrīnā vecumā. Anda Mironova, sertificēta zobu higiēniste, Latvijas Zobu higiēnistu asociācijas prezidente, pastāstīja, ka zobu krāsu nosaka nevis emalja, bet gan dentīns — zobu slānis zem emaljas. Tādēļ, lai zobs kļūtu ievērojami baltāks, jāiedarbojas tieši uz to. Izšķir divus veidus, kā panākt zobiem baltāku nokrāsu — balināšana un baltināšana.

Balināšana

Balināšana notiek, iedarbojoties uz zobiem ar samērā spēcīgām ķīmiskām vielām, kas iziet cauri emaljai un iedarbojas uz dentīnu. Savā ziņā tas ir līdzīgi, kā balinot matus vai audumu. Balināšanu iespējams veikt zobārstniecības kabinetā vai mājās.

Kabinetā balinot izmanto spēcīgākas un iedarbīgākas vielas, process notiek profesionāļa uzraudzībā. Taču tas nav pārlieku sarežģīti — arī mājas apstākļos var piepildīt kapi ar attiecīgo balināšanas želeju vai pastu un vairākās stundas paturēt. Jebkurā gadījumā iepriekš jākonsultējas ar speciālistu zobu higiēnistu vai zobārstu, jo ne visiem cilvēkiem ir ieteicama balināšana, tai var būt arī dažādas nepatīkamas blakusparādības. Tikai speciālists ieteiks labākos risinājumus, sniegs padomus.

Balināt drīkst tikai veselus zobus, kas nav jutīgi. Ja ir plombes, tās nebalināsies kā zobi un rezultāts būs nebaudāms. Bez tam, ja plombe nebūs hermētiska, ķīmiskās vielas var iekļūt dziļāk un kairināt zoba nervu, veicinot tā iekaisumu un bojāeju. Balināt nedrīkst arī cilvēki ar jutīgiem zobiem, jo jutīgums pastiprināsies.

Balināšanas efekts nav mūžīgs. Iegūto toni zobi saglabās no pusgada līdz diviem gadiem, pēc tam jābalina no jauna. Protams, pēc šā laika zobs nebūs kļuvis tikpat dzeltens kā iepriekš, bet spilgto baltumu būs zaudējis. Balināšanu neiesaka izdarīt pārāk bieži, jo, kā jau minējām, tas pastiprina zobu jutību, kas ir katram konkrētam cilvēkam citāds.

Anda Mironova ir novērojusi, ka jaunajai paaudzei ir samērā stipri un veseli zobi, kas ir priekšnosacījums labai zobu balināšanai, bet «jauni cilvēki ir skaisti paši par sevi». Balināšana ir viens no labākajiem risinājumiem, ja cilvēkam ir tā saucamie tetraciklīna zobi — bērnībā lietotas antibiotikas, kas zobus dziļi iekrāsojuši neglītā zilganpelēkā krāsā.

Ja zobs ir nedzīvs, tas iekrāsojas pelēcīgā krāsā, šādos gadījumos iespējams zobārstniecības kabinetā veikt balināšanu tikai vienam konkrētam zobam, ievadot tā kanālā speciālas balinošās vielas. Tomēr labākais risinājums šādā situācijā varētu būt kronītis — nedzīvs zobs ir kļuvis trauslāks, neizturīgāks, tāpēc kronītis sniegs papildu stingrību.

Jāpiezīmē, ka balināšana nav lēts pasākums. Izmaksas svārstās no 50 līdz 350 latiem atkarībā no apmeklējumu biežuma un procedūras kvalitātes, piemēram, par 350 latiem veiks īpaši mūsdienīgu balināšanu ar gaismošanu, process ilgs aptuveni trīs stundas. Tāpēc to izmaksu dēļ nevar atļauties ikviens, baltināšanu gan.

Ja zobu krāsa ir traucējoša un speciālisti neiesaka balināšanu, jāsāk domāt par protezēšanu.

Baltināšana

Baltinot bez ķīmiskas iejaukšanās uz abrazivitātes vai enzīmu rēķina, uzlabojas dabiskā zobu krāsa. Zobu baltināšana zināma jau gadu simtiem, senāk šim nolūkam izmantoja sodu, vēl senāk zobus vienkārši noberza ar ogli. Tādējādi mehāniski noņēma iekrāsoto aplikumu. Baltināšanai ir ievērojami mazāk ierobežojumu. Tomēr cilvēkiem ar jutīgiem zobiem, emaljas defektiem to neiesaka veikt. Jebkurā gadījumā zobu baltināšana nodarīs mazākus kaitējumus nekā balināšana. 

Baltināšanu veic, izvēloties sev atbilstīgu zobu pastu un to pareizi lietojot. Šajās zobu pastās ir klasiskās abrazīvās vielas — soda, silīcijs, krīts u. c., tomēr tām abrazivitāti nav iespējams izmērīt. Dažu mūsdienīgu pastu (piemēram, «President Renome») sastāvā ir viela Syloblanc, kuras abrazivitāti var izmērīt. Tās līmeni jebkurš var apskatīt uz zobu pastas iesaiņojuma, to izsaka RDA indekss. Jutīgiem zobiem drīkst izmantot pastas, kurās RDA indekss ir zem 50, normāliem, veseliem zobiem 60 līdz 100, savukārt 120 līdz 200 paredzētas lietošanai tikai vienu reizi nedēļā, jo tās ļoti spēcīgi iedarbojas uz zobu virsmu. Ir arī baltinošas vielas — enzīmi, kas šķīdina aplikumu. Latvijā nopērkamas tikai pāris šādu pastu. 

Abrazīvo vielu galvenais uzdevums ir noņemt aplikumu, pulēt virsmu, nebojājot emalju. Abrazīvajām vielām jābūt ķīmiski saderīgām ar citiem pastas komponentiem un aktīvajām vielām. Savā ziņā pastas kvalitātes rādītājs ir cena, arī citās jomās lētākie produkti nevar būt labākie. Tomēr galvenais kvalitātes raksturotājs, protams, ir sastāvs, izpētiet to uz iesaiņojuma! Parasti pastu sastāvā ir klasiskās vielas — soda, silīcijs, alumīnijs, kālija pirofosfāts. Jo vairāk silīcija ir sastāvā, jo pasta ir abrazīvāka, jāuzmanās arī  no sodas — tās graudiņi ir samērā rupji, līdz ar to, lai atļautos lietot to ilgstoši, zobu emaljai jābūt ļoti spēcīgai. 

Ja zobiem ir kādi defekti, baltinošu pastu lietošana var tos pastiprināt.

Ļoti liela vērība jāpievērš zobu tīrīšanas tehnikai, no tās lielā mērā ir atkarīgs iznākums. Pārlieku spēcīga un nepareiza zobu tīrīšana var noberzt emalju, pēc tam tie kļūs jutīgi pret karstu un aukstu. Ir jāuzmanās, jo emalja neatjaunojas.

Par baltinošu pastu lietošanas biežumu vēlams vaicāt savam ārstam vai zobu higiēnistam, tomēr lielākoties ieteicams pēc vienas tūbiņas izlietošanas nomainīt pastu un kādu laiku lietot parasto.

Baltinošas zobu pastas neiesaka bērniem, jaunākiem par 16 gadiem. Līdz šim vecumam jauniešiem mainās zobi, jaunie vēl nav pilnībā mineralizējušies, tie ir mīkstāki, vieglāk traumējami. Bet bērniem, kuri lieto vecumam piemērotu pārtiku un dzīvo vecumam atbilstīgu dzīvesveidu, nevajadzētu rasties problēmām ar zobu krāsu.

Ja cilvēks visu mūžu ir smēķējis, zobi ir ļoti dziļi iekrāsojušies dzelteni, tāpēc ar baltināšanu tos nebūs iespējams «nokrāsot» baltus. Smēķētāju zobi parasti ir problēma zobu higiēnistiem, jo nopulēt tos baltus ir laikietilpīgi un grūti.

Droši vien esat dzirdējuši arī par citiem zobu kopšanas līdzekļiem, kuru nosaukums vēsta par baltināšanas efektu — zobu diegi, košļājamās gumijas, skalojamie līdzekļi. Jāatzīmē, ka šie līdzekļi var derēt tikai kā tīrības uzturēšanas līdzeklis, paši par sevi bez atbilstīgas pastas tie nekādi nespēs sniegt cerēto maksimālo efektu. Zobu diegs iztīrīs zobu starpas, izņems tur sakrājušos aplikumu. Košļājamās gumijas stimulē siekalu izdalīšanos, veicinot emaljas piesātināšanos ar minerālvielām un kļūstot tai izturīgākai pret skābju iedarbību.

Sabiedrībā bieži dzirdams jēdziens «Holivudas smaids». Tiešām ir radies iespaids, ka filmu aktieriem zobi ir kā baltas pērlītes — spoži un nevainojami. Speciālisti gan atzīst, ka lielākoties aktieriem zobi nav tik ideāli, tādi tie ir radīti. Dažos gadījumos tas ir balināšanas, citos protezēšanas rezultāts. Cilvēkiem, kuriem labu zobu izskatu diktē profesija (aktieriem, diktoriem, dziedātājiem), ir savi kopšanas un baltināšanas ieradumi, kā veiksmīgākais risinājums šādās situācijās tiešām noder protezēšana.

Ņemot vērā jau raksta sākumā minēto faktu, ka pie Baltijas jūras dzīvojošiem vispār nav raksturīgi balti zobi (mierinājumam — dzeltenīgie zobi esot stiprāki), jāpiezīmē, ka skaistums slēpjas ne tikai to baltumā. Labi kopti, veseli un tīri zobi arī paši par sevi izskatīsies labi, un jums nebūs jākaunas smaidīt.