Raksta foto

Dzīvnieku pirmais darbiņš, ziemai tuvojoties, ir nomainīt plāno vasaras kodaļu pret biezo ziemas kažoku. Spalvas mešanas laiks dzīvokļos turamo suņu un kaķu saimniekiem kļūst par nopietnu pārbaudījumu un izturības brīdi, jo mīluļa apmatojums tajās dienās un nedēļās ir it visur, turklāt biezā slānī…

Brīdī, kad dzīvnieks maina kažoku, notiek pastiprināta spalvas izkrišana — izkrīt vecie, nedzīvie «mati», vietu dodot jaunajiem, augošajiem.

Šoreiz ieteikumi suņu saimniekiem

Lai arī kārtīgs saimnieks savu suni ķemmē nedēļā vismaz pāris reižu, tomēr, būsim godīgi, ja ar savu mīluli nešpacierējam pa suņu izstādēm, iespējams, ķemmi mūsējais redz visai reti.

Katru dienu suņa spalvu apstrādājot ar suku un ķemmi, tā tiek attīrīta no netīrumiem, atmirušās ādas daļiņām, mirušajiem matiem, turklāt novērš spalvas izkrišanu.

Vadies pēc spalvas garuma!

Vismazāk rūpju savam saimniekam sagādā īsspalvaino kažoku rējēji. Speciālisti iesaka katru dienu (!) savu mīluli enerģiski noberzt pret spalvu ar frotē dvieli vai ķemmējamo cimdu, bet divas reizes nedēļā iztīrīt suņa kažoku ar cietu, no dabiskiem materiāliem ražotu suku. Ķemmēt jeb tīrīt vajag kā pa spalvai, tā arī pret spalvu.

Garspalvaino suņu šķirņu saimniekiem veicams jau daudz darbietilpīgāks ķemmēšanas process. Vispirms mīluļa spalva jāizķemmē ar suku, kuras zari ir reti un galos noapaļoti, īpašu uzmanību pievēršot mīkstajai spalvai, kurai ir tendence sapinkoties — aiz ausīm, bārdā, padusēs, pie ķepām. Tikai ar cietu suku vien neizdosies šīs vietas atbrīvot no izkrītošās spalvas. Šim nolūkam būs nepieciešama metāla suka. Taču jāatceras, ka ar metāla sukām, kurās sariņi ir cieši viens pie otra, līdz ar to tās latviski var saukt arī par spalvplūcējiem.

Īpaši ar spalvplūci aizrauties nevajag — pietiek, ja dzīvnieks ar to tiek apstrādāts vienu divas reizes mēnesī. Bieži šos spalvrāvjus var izmantot tikai tad, kad spalva pastiprināti izkrīt, tātad — kažokmaiņas periodā. Šajā laikā vienkārši nepieciešams suni gan ar ķemmi, gan ar spalvrāvi apstrādāt katru dienu!
Starp citu, speciālisti iesaka suņa mazgāšanu pieskaņot brīdim, kad sākas kažokmaiņa. Mazgāšana palīdz ātrāk atbrīvoties no vecās un mirušās spalvas un stimulē jaunas augšanu.

Trešajā ķemmējamo suņu kategorijā ietilpst visi asspalvainie suņi (šnauceri, terjeri). Suņi ar ļoti biezu un stieplei līdzīgu spalvu saimniekam var radīt iespaidu, ka nemēdz mest kažoku, vismaz dzīvoklī turētie asspalvaiņi saimniekam neliek sūkstīties: spalvas ir it visur… Dabisko suņa kažokmaiņas procesu asspalvaino šķirņu suņiem aizstāj speciāla procedūra, saukta par trimēšanu, kas jāveic divas reizes gadā. Pretējā gadījumā sekas var būt visbēdīgākās — nepietiek ar to, ka suns līdzināsies nomazgātam pudeļtīrāmajam; atmirušie un no kažoka neiztīrītie mati traucē jaunās spalvas augšanai, suni nemitīgi nomoka nieze un, kasoties ar nagiem vai zobiem, savainotajā ādā var iekļūt infekcija.

Izvēlies pareizas ķemmes!

Galvenais instruments suņa kažoka apstrādāšanai, protams, ir ķemme! Zooveikali piedāvā visai plašu ķemmju un suku klāstu.
Der atcerēties:
suņa ķemmei vai sukai ir jābūt ar neasiem, noapaļotiem zariem, lai dzīvnieku nesavainotu. Ķemmes zobu garumam jābūt atbilstošam suņa spalvas garumam — jo garāka spalva, jo garāki ķemmes zobi.
Savukārt zobu retumu nosaka kažoka biezums — paīss un paplāns kažoks nav ķemmējams ar retu ķemmi.

Ieteicams priekš sava suņa ieviest divas ķemmes: vienu lielāku, tā teikt, melnajai apstrādei — atbrīvošanai no netīrumiem, otru mazāku — kārtīgākai izķemmēšanai.

Negribu ķemmēties!

Speciālisti apgalvo: ja dzīvnieks jau no mazām dienām nav pieradināts pie ķemmēšanas, izaugušu būs ļoti grūti, pat neiespējami pierunāt mainīt attieksmi pret skaistumkopšanu. Tomēr, pacietīgi un lēnītēm radinot suni pie ķemmēšanas, viss iespējams.

Vispirms izdariet savējam to prieku — pakasiet viņa vēderu ar roku, tad nemanot rokas pieskārienu nomainiet ar ķemmes glāstošo maigumu. Pēc laika vēdera ķemmkasīšanai klāt pieņemiet, piemēram, auss «teritoriju».

Komentāri