Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/12/8716698t1hde9d.jpg)
Latvijas Ārpolitikas institūts sadarbībā ar F. Eberta fondu ir veicis pētījumu par imigrācijas procesu ietekmi uz etniskajām attiecībām Latvijā.
Pētījumā aptaujātie Latvijas eksperti atzīst, ka imigrācijas jautājums pašlaik nav politiski aktuāls. Tomēr 5–10 gadu laikā ekonomisku apsvērumu dēļ Latvijai būs jāuzņem arvien vairāk imigrantu, lai nodrošinātu valsts attīstību. Būtisks imigrantu skaita pieaugums radīs spriedzi etniskajās attiecībās, ko parasti izmanto radikāli labējās politiskās partijas.
Situācija NVS telpā
Ņemot vērā imigrācijas vispārējo tendenci, kad cilvēki no nabadzīgākiem reģioniem dodas uz vietām, kur ir salīdzinoši augstāks dzīves līmenis, Latvijai kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij īpaši svarīgi ir sekot NVS kaimiņvalstu sociāli ekonomiskajiem procesiem. Pēc Krievijas Iekšlietu ministrijas aprēķiniem, Krievijā pašlaik dzīvo aptuveni 20 miljoni ārvalstu pilsoņu, no kuriem ceturtā daļa izvairās no oficiālas reģistrācijas. Precīzus skaitļus par legālo, puslegālo un nelegālo migrantu skaitu Maskavā iegūt ir ļoti sarežģīti. Krievijas galvaspilsētā 2000. gadā pēc dzīvesvietas oficiāli bija reģistrēts aptuveni miljons tur dzīvojošo ārzemnieku, no kuriem 65% ir iebraucēji no NVS valstīm. Pēc dažādu ekspertu aplēsēm, katru dienu Maskavā no Krievijas reģioniem un NVS valstīm ierodas aptuveni trīs miljoni cilvēku. Šādi dati ir Maskavas valdības migrācijas lietu komitejas rīcībā.
Imigrācija ir saistīta ar ekonomisko izdevīgumu un etnisko kopienu funkcionēšanu. Latvijas ekonomiskā situācija pašlaik nav būtisks stimuls, lai notiktu masveida migrācija no NVS. Tomēr nākotnē, palielinoties dzīves līmeņa starpībai ES un NVS, Baltijas valstis var būt pievilcīgs mērķis. Šim pieņēmumam par labu runā fakts, ka Latvijā un Igaunijā ir ievērojamas krievu kopienas, kas var sekmēt potenciālo imigrantu iedzīvošanos.
Situācija ES valstīs
Globālās konkurences situācijā ES arvien vairāk atpaliek no ASV un arī Āzijas valstu ekonomiskās ekspansijas. Eiropas valstu augsto labklājības līmeni negatīvi ietekmē sabiedrības novecošanās un zemā dzimstība. Lai uzturētu labklājības līmeni un veicinātu attīstību, ES ir ieinteresēta atbalstīt imigrāciju. Tieši tāpēc ES līmenī tiek meklēti dažādi veidi, lai stimulētu legālo imigrāciju.
Pēdējā laikā Eiropas valstīs novērojamas divas pretējas tendences. No vienas puses, šo valstu sabiedrībā pieaug neiecietība pret imigrantiem un dažādu veidu minoritātēm. No otras puses, ES cenšas atrast jaunus tiesiskus un sabiedriskus mehānismus, kā veicināt trešo valstu pilsoņu tiesības. Politiskais pieprasījums pēc ekstrēmisma ir saistīts ar dažādiem iemesliem. Dažos gadījumos cilvēki domā par zaudēto pagātni un cenšas atkal izveidot kaut kādu ideālu savas nācijas ainu. Citos gadījumos viņi nespēj samierināties ar globalizāciju un citu valstu pārstāvju ierašanos Eiropas valstīs.
Eiropas rasisma un ksenofobijas monitoringa centrs pēc 11. septembra terora akta ASV sāka pētīt situāciju visās ES dalībvalstīs. Interesants bija atklājums, ka agresija un vardarbība bija vērsta ne tikai pret musulmaņiem, bet arī pret cilvēkiem ar bārdu, daudzos gadījumos pret jaunām sievietēm un cilvēkiem ar turbānu. Šāds sabiedriskais noskaņojums arvien vairāk popularizē galēji labējās partijas un politiķus, kuri guvuši ievērojamus panākumus Francijā, Nīderlandē, Austrijā, Dānijā.
Latvijas sabiedrības viedoklis
Lai gan imigrācijai var būt pozitīva ietekme uz Latvijas ekonomisko attīstību nākotnē, tomēr no etnisko attiecību viedokļa var paredzēt nopietnas problēmas. Sabiedrībā pret potenciālajiem imigrantiem dominē negatīva attieksme. Gan latvieši (32%), gan cittautieši (29%) uzskata, ka imigrantu skaita palielināšanās saasinās etniskās problēmas Latvijā, radot lielāku spriedzi attiecībās starp dažādu tautību cilvēkiem. Tāpat latviešiem un cittautiešiem ir līdzīgs uzskats, ka imigranti veicinās sociālo neapmierinātību.
Latviešu attieksmi var skaidrot ar negatīvo padomju laika migrācijas politiku, kas lielā mērā apdraudēja pamatnācijas etnisko identitāti. Cittautiešu nostāju var skaidrot ar bažām par konkurenci nākotnē un vietu darba tirgū. Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem ir samērā liela vienprātība jautājumā, ko valstij vajadzētu darīt imigrācijas sakarā. Latvijas Republikas pilsoņi (58%) un nepilsoņi (41%) uzskata, ka valstij jābūt stingrai nostājai, lai nepieļautu jaunu imigrantu ieplūdumu Latvijā. Šāds uzstādījums izriet no iedzīvotāju nedrošības, kas paustas pirmajā jautājumā.
Politisko lēmumu pieņēmējiem stratēģiski svarīgi ir laikus plānot Latvijas ekonomisko attīstību. Eiropas pieredze liecina, ka, neraugoties uz liberālas imigrācijas politikas nepieciešamību, sabiedrībā pieaug etniskā spriedze, ko izmanto ekstrēmie politiskie spēki. Latvijas iedzīvotājiem jau pašlaik neatkarīgi no etniskās piederības un pilsonības ir negatīva attieksme pret imigrantiem. Tāpēc atbilde uz virsrakstā izteikto jautājumu diemžēl pagaidām ir pozitīva.