2004. gads — atskats

Protams, vienā rakstā apskatīt visu, kas noticis tehnoloģiju jomā gada laikā nemaz nav iespējams, tāpēc aplūkosim kaut vai dažus notikumus, ar kuriem bija zīmīgs pagājušais gads.

Datori — procesori

Procesoru ražošanas biznesā šis gads noteikti bija veiksmīgāks kompānijai «AMD». Kamēr «Intel» cīnījās ar problēmām — piemēram, gada sākumā uz vairākiem mēnešiem tika atlikta jauno «Pentium M» ar koda nosaukumu «Dothan» nākšana klajā, savukārt jaunie «Pentium 4» procesori ar koda nosaukumu «Prescott» gan beidzot nāca klajā, taču «Intel» nespēja nodrošināt pieprasījumu. Šogad «Intel» arī nomainīja procesoru nosaukumu veidošanas shēmu — tagad tajos vairs netiek minēta to takts frekvence. Visbeidzot gada nogalē «Intel» atteicās no 4 gigahercu «Pentium 4» procesora izlaišanas, skaidri norādot, ka saskata turpmākās attīstības iespējas divkodolu procesoros. Savukārt serveru procesori «Xeon» beidzot ir tikuši pie 64 bitu atbalsta — līdz ar to «Intel», lai arī negribīgi, pamazām atzīst 64 bitu skaitļošanas nākotni.

Arī «AMD» neiztika bez jauniem nosaukumiem — «Athlon XP» beidzot ir devies pensijā un to ir nomainījuši budžeta procesori «Sempron». Savukārt «AMD 64» procesori gada laikā guva aizvien plašāku atbalstu un popularitāti, tāpat kā 64 bitu serveru procesori «Opteron», neskatoties uz to, ka «Microsoft» vēl joprojām nav laiduši klajā «Windows» 64 bitu versiju. Tas atspoguļojās arī pārdošanas rādītājos — līdz gada beigām «AMD» piederēja jau 16 procenti tirgus. Arī «AMD» ir sākuši runāt par divkodolu procesoru izstrādi, līdz ar to ir skaidrs, ka cīņa par megahercu virsotni ir norimusi — tai ceļā stājas tādi objektīvi šķēršļi kā aizvien pieaugošais procesoru strāvas patēriņš un siltuma izdale. Tā vietā abas kompānijas cenšas atrast jaunus ceļus, kā attīstīt procesoru veiktspēju, kā arī dot tiem vēl papildus pievienoto vērtību, piemēram, iebūvētas datu aizsardzības iespējas.

Programmatūra — atvērtais kods

Industrijas eksperti visa gada garumā vēroja kompānijas «SCO» aktivitātes, kas turēja pagājušajā gadā doto vārdu un sāka sūdzēt tiesā kompānijas, kas izmanto «Linux» operētājsistēmu. Tomēr neko spīdoši viņiem šajā ziņā neveicās, un gada otrajā pusē par jaunām «SCO» aktivitātēm vairs nekas nebija dzirdams. Savukārt «Microsoft» norādīja, ka «Linux» ir pārkāpti 283 ASV patenti, tādējādi dodot mājienu, ka izmantot «Linux» ir riskanti. Rezultātā sarosījās atvērtā koda kustības aizstāvji — kompānija «Novell» paziņoja, ka finansiāli atbalstīs tās kompānijas, kuras tiks iesūdzētas tiesa sakarā ar «Linux» izmantošanu, savukārt «IBM» paziņoja, ka neizvirzīs nekādas pretenzijas par tai piederošo patentu izmantošanu «Linux» operētājsistēmā. Diezgan agresīvi «Linux» mājas lietotāju tirgū sevi pieteica «Novell», kas beidzot ir pilnībā pārņēmuši vācu kompāniju «SuSE» un tās produktu ir uzlabojuši un pārdēvējuši par «Novell Linux Desktop 9», un kompānija «Red Hat». Tajā pašā laikā «Linux» aizvien vairāk nostiprina savas pozīcijas serveru tirgū.

Pagājušais gads bija nozīmīgs ar interneta pārlūkprogrammas «Mozilla Firefox» panākumiem — rudenī beidzot tika izlaista pārlūka galīgā versija, kas tika sagaidīta ar ovācijām un kuras popularitāte pārsniedza pat pašu izstrādātāju prognozes. Taču jau ilgi pirms tam pētījumu rezultāti sāka liecināt, ka «Internet Explorer» kopš neatminamiem laikiem pirmo reizi sāk pamazām zaudēt savas pozīcijas pārlūku tirgū. Nav arī brīnums — pateicoties nemitīgajām problēmām ar dažādiem drošības caurumiem pārlūkā, aizvien biežāk IT eksperti un pat valsts organizācijas sāk aicināt lietotājus izvēlēties kādu citu pārlūkprogrammu. Ievērojami klusāk klajā tika laista arī otras «Mozilla» izstrādes galīgā versija — e-pasta klients «Tunderbird».

Internets — meklēšana

Viens no šī gada karstākajiem cīņas lauciņiem bija meklēšanas tehnoloģijas. Aizvien vairāk konkurentu cenšas kaut nedaudz iekosties «Google» pīrāgā — pagājušā gada laikā savus meklētājus palaida tautās «Yahoo!», «Amazon» un pat «IBM» un «Apple», savukārt «Microsoft» sāka testēt savus meklēšanas risinājumus. Pie tam cīņa vairs nebūt nav tikai par meklēšanu internetā — gan «Microsoft», gan «Yahoo!» un «Google» vai nu jau ir izlaiduši, vai testē, vai arī gatavojas laist tautās savus lokālās meklēšanas risinājumus.

Vēl «Google» piesaistīja daudzu uzmanību, beidzot publiski sākot piedāvāt savas akcijas. Ne mazāku troksni «Google» sacēla, sākot bezmaksas e-pasta pakalpojuma «Gmail» testēšanu, galvenokārt jau ar neticamo pastkastītes apjomu — viens gigabaits. Konkurenti, protams, sekoja, ieskaitot pat mūsu pašu «Inbox.lv». Tāpat aizvien plaukstošāks un ienesīgāks kļūst kontekstorientētās reklāmas bizness, kas piedāvā reklāmu atkarībā no meklētā atslēgas vārda.