Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jautājums: «Bērnībā pārslimoju vīrusu. Pēc tam ilgāku laiku bija palielināti limfmezgli un mainīts asins sastāvs. Tagad arvien vairāk dzirdu par tādu nopietnu slimību kā limfoma. Vai arī mani var šī slimība apdraudēt? Kādas ir šīs slimības izpausmes?»
Limfoma tik tiešām ir nopietna slimība, ar kuru pasaulē sirgst vairāk nekā miljons cilvēku. Palielināti limfmezgli, lai arī tas noticis pirms vairākiem gadiem, ir ļoti nopietns simptoms, kas var liecināt gan par limfomas attīstību, gan par vīrusa infekciju, tāpēc vajadzētu pret to izturēties nopietni un regulāri izmeklēties.
Limfoma ir limfātiskās sistēmas vēzis. Limfātiskā sistēma ir daļa no ķermeņa imūnās sistēmas, kas sastāv no limfu orgānu tīkla, ietverot limfmezglus, limfvadus, kaulu smadzenes, aizkrūts dziedzeri un liesu. Limfātiskajā sistēmā cirkulē šķidrums — limfa, kas ķermenī pārnēsā barības vielas, sārņus un limfocītus. Kad limfocītu attīstība var būt patoloģiski mainīta, tie sāk nekontrolēti augt un veidojas audzējs. Sākotnēji diagnosticēt limfomu var būt sarežģīti, jo tās simptomi — nogurums, drudzis, uztūcis kakls palielinātu limfmezglu dēļ — var vienkārši tikt sajaukti ar tādām slimībām kā gripa, nogurums vai limfmezglu iekaisums.
Raksturīgākie limfomas simptomi: nesāpīgs pietūkums kaklā, padusē vai cirksnī palielinātu limfmezglu dēļ; svīšana naktīs; neizskaidrojams drudzis; svara zudums un nogurums; klepus un elpas trūkums; pastāvīga ādas nieze.
Informācijai — patlaban Rīgā tiek dibināta Limfomas slimnieku biedrība. Pašlaik izveidojusies iniciatīvas grupa, kas vēlas apvienot spēkus un cīnīties par atbalstu limfomas pacientiem.